Foto: LETA

LPS: Ciemu skaita mazināšanās problēmai nepieciešami kompleksi risinājumi 0

Latvijas ciematu skaita samazināšanās problēmai vajag kompleksus risinājumus un valsts pārvaldes vēlmi šo jautājumu politiski risināt, uzskata Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomnieks reģionālās attīstības jautājumos Jānis Piešiņš.

Reklāma
Reklāma
7 pārtikas produkti, kurus nevajadzētu bieži ēst. Tie ļoti var kaitēt zarnām
RAKSTA REDAKTORS
“Ārsts atnāk ar kafiju, bez steigas…” Paciente dusmīga, kāpēc “Veselības centrs 4” atļaujas necienīt cilvēku laiku
TV24
“Es neticu šādām sakritībām!” Slaidiņam aizdomas raisa ASV prezidenta Baidena pēkšņie lēmumi par Ukrainu un Trampa klusēšana
Lasīt citas ziņas

Viņš secina, ka šādos un līdzīgos gadījumos valsts velkas notikumiem astē un ar politikas palīdzību nav mēģinājumu situāciju radikāli mainīt uz labo pusi. “Tiek kritizēts reemigrācijas plāns, bet kur ir pārējie pasākumi?” vaicā Piešiņš.

Ciematu skaita mazināšanās ir kompleksa problēma, skaidro LPS eksperts. Tie ir gan subjektīvi, gan objektīvi faktori, gan arī sekas politiskiem lēmumiem, kas ne vienmēr ir bijuši pārdomāti. Bieži vien lēmumi ir pieņemti viena resora interesēs, nezinot, ko tas kopumā dos, uzskata Piešiņš. Kā piemēru viņš min administratīvi teritoriālo reformu, kuras rezultātā mazinājās pašvaldību skaits, valsts iestādes pameta pašvaldības, tādējādi mazinot darba vietu skaitu. Tas savukārt ietekmē cilvēku lēmumus par palikšanu pašvaldībās. “Bet par to neviens nerunā,” secina LPS padomnieks, lai gan, viņaprāt, ir nepieciešams izvērtēt, cik ļoti šī reforma ietekmēja demogrāfiju.

CITI ŠOBRĪD LASA

Pirmais, ko valsts pārvaldei vajadzētu darīt problēmas risināšanai, būtu saprast, kādi ir īstie iemesli, kāpēc ciemi pazūd no Latvijas kartes. Vajagot saprast, kādi soļi jāsper, kādi procesi jāveicina, pat ja tie varētu būt ekonomiski neizdevīgi. Piemēram, jau tagad ir vērojams, ka cilvēki labprāt pamet pilsētas un atgriežas laukos – šis process būtu jāveicina vēl vairāk, uzskata Piešiņš. Viņš norāda, ka patlaban ir vairāk jautājumu nekā atbilžu, tāpēc tas ir valsts politikas jautājums.

Jau ziņots, ka Latvijā kļuvis par 118 ciemiem mazāk, atsaucoties uz Valsts adrešu reģistra statistiku, šodien vēsta ”Latvijas Avīze”.

Šā gada 31.janvārī Latvijā bija vairs tikai 6659 ciemi, lai gan gadu iepriekš – 6777 ciemi. Statistika liecina, ka pagājušajā gadā visvairāk ciemu likvidēts Kurzemes un Zemgales reģionos – Bauskas, Saldus, Rucavas, Auces, Grobiņas un Engures novados. Atsevišķi ciemi likvidēti arī Vidzemē un Pierīgā – Apes, Ķeguma un Salaspils novados.

Vēlāk tika konstatēts, ka Valsts adrešu reģistra informācijas sistēmā ir simtiem ciemu, kuros nav reģistrēta neviena ēka. Tāpēc šobrīd, izvērtējot ciema kritērijus, ciema statusu šādām teritorijām atceļ.

Ņemot vērā minēto, Bauskas novada Dāviņu pagastā vairs nav Bruknas ciema, Saldus novadā nav Līkupēnu, Grebūtnieku, Viduskroga, Cāļlauka, Reņģes, Rožu, Jāņmuižas, Višķernieku, Rubas skolas un Ķiviļu. Rucavas novadā vairs nav Mikņu ciema, Pirkuļu, Jūču, Bajāriņu ciema, Papes Priediengala, Papes Ķoņu ciema, Meirišķes, Zīrnājas, Palaipes, Sviļu ciema, Ģeistautu, Rucavas muižas un Līkuma ciema.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.