LPS atzinīgi vērtē lēmumu ļaut pašvaldībām lemt par klātienes mācību pārtraukšanu skolās. Kā būs jārīkojas skolās? 0
Ir gudri ļaut pašvaldībām izlemt, kādā epidemioloģiskajā situācijā pārtraukt klātienes mācības, komentējot Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādāto Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu par mācību procesa organizēšanu jaunajā mācību gadā, pauda Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomnieks Māris Pūķis.
Viņš norādīja, ka patlaban neviens īsti nezina, kā attīstīsies Covid-19 pandēmija. Ja epidemioloģiskā situācija pasliktināsies, tad valstī tiks pieņemti centralizēti lēmumi. “Tikpat labi var būt tāda situācija, ka vienā novadā ir Covid-19 pacienti, bet citā nav. To vislabāk var redzēt un izvērtēt uz vietas konkrētajā pašvaldībā. Piemēram, ja kādā izglītības iestādē saslims kāds skolēns, tad tur ir jālemj par turpmākā mācību procesa organizēšanu, nevis visā valstī jāpāriet uz attālinātām mācībām,” pauda Pūķis.
LPS pārstāvis atzina, ka jau tuvākajā laikā pašvaldībām un skolām epidemiologi izstrādās padomus, kā droši organizēt mācību procesu. Katrā skolā situācija ar telpām un skolēnu skaitu ir citāda, vienā varēs ievērot divu metru distanci starp skolēniem, bet citā to nevarēs un būs jādomā, kā mācības organizēt vairākās maiņās. Ja rietumu valstīs skolēnu skaitu klasēs samazina līdz desmit, tad Latvijā skolēnu skaitu palielina, pauda Pūķis.
Viņš uzsvēra, ka gadījumā, ja epidemioloģiskā situācija pasliktināsies, valstī tiks operatīvi lemts par centralizētu lēmumu pārtraukt klātienes mācības.
Kas būs jādara skolā, ja skolēnam parādīsies akūtas elpceļu infekcijas pazīmes?
Ja skolēnam, atrodoties skolā, parādīsies akūtas elpceļu infekcijas slimības pazīmes, skolai būs šis bērns jāizolē atsevišķā telpā, un, ja nepieciešams, atbilstoši izglītojamā vecumam jānodrošina pieaugušā, kas kontaktējās ar izglītojamo pirms tam, klātbūtne, paredz Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātie ieteikumi izglītības iestādēm piesardzības pasākumu īstenošanai Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai, kam būtu jāstājas spēkā no 1.augusta.
Tāpat skolai būs jāsazinās ar izglītojamā vecākiem vai likumiskajiem pārstāvjiem, kas varēs nekavējoties ierasties pēc izglītojamā. Vecākiem būs telefoniski jākontaktējas ar savu ģimenes ārstu. Pēc tam skolēns drīkstēs atgriezties skolā tikai saskaņā ar ārstējošā ārsta norādījumiem.
Savukārt, ja akūtas elpceļu infekcijas pazīmes tiks konstatētas diviem vai vairāk izglītojamajiem un būs radušās aizdomas par grupveida saslimšanu, skolai būs jārīkojas atbilstoši tās infekcijas slimību ierobežošanas kārtībai – jāizolē izglītojamie, nodrošinot pieaugušā klātbūtni, jāsazinās ar izglītojamā vecākiem un jānodrošina informācijas sniegšana telefoniski Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) attiecīgās reģionālās nodaļas epidemiologam.
Savukārt, ja akūtas elpceļu infekcijas slimības pazīmes parādīsies izglītības iestādes darbiniekam, veicot darba pienākumus, šim cilvēkam būs jāpārtrauc darba pienākumu veikšana un jādodas mājās, telefoniski jāinformē skolas atbildīgā persona un jāsazinās ar ģimenes ārstu, lai vienotos par turpmāko ārstēšanas režīmu.
Iestādes atbildīgajai personai pēc minētās informācijas saņemšanas būs jāsazinās ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu un SPKC.
Darbinieks varēs atgriezties darbā tikai ar ārsta norādījumu, proti, kad ārsts būs noslēdzis darbnespējas lapu.
Valdība ļauj izlemt pašvaldībām
LETA jau ziņoja, ka IZM pašlaik neplāno noteikt konkrētu rādītāju, pie kura mācībām no klātienes režīma būtu jāpāriet daļēji attālinātā vai attālinātā režīmā, jo ministrija to plāno atstāt katras pašvaldības ziņā.
Kā aģentūrai LETA atklāja Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga, otrdien ministrija rīkoja sanāksmi, kurā ar dažiem sociālajiem partneriem un nozares ekspertiem tika izskatīts MK noteikumu projekts par mācību procesa organizēšanu, kuram būtu jāstājas spēkā no 1.augusta.
Vanaga uzsvēra, ka arodbiedrība kopā ar LPS vēlējās panākt, lai nacionālā līmenī tiek noteikts pie kāda saslimstības rādītāja tiek īstenotas daļēji attālinātas vai attālinātas mācības, tomēr IZM lēma to atstāt pašvaldības ziņā – pašvaldībai pašai būs jālemj pie kādas epidemioloģiskās situācijas savā novadā vai noteiktā izglītības iestādē tiks pieņemts lēmums par klātienes mācību pārtraukšanu.
“Šis plāns B ir uzgrūsts uz skolu un pašvaldību pleciem. Viņiem pašiem pat jāizlemj, vai jārealizē plāns B,” pauda Vanaga.
Tāpat IZM neplāno uzturēt obligātu prasību par divu metru distances ievērošanu. Ministrijas izstrādātajā noteikumu projektā teikts, ka vienas izglītības iestādes vienas grupas vai klases mācību procesā prasība ievērot divu metru distanci starp personām ir piemērojama tikai tad, ja tas objektīvi ir iespējams.
Savukārt Vanaga teica, ka speciālajās skolās ar internātu būs pretēji – obligāti būs jānēsā individuāli aizsardzības līdzekļi un būs prasība ieturēt distanci, kā rezultātā vecāki nevarēšot pat apskaut savus bērnus. Tomēr šo normu IZM solījās vēlreiz caurlūkot, apgalvoja arodbiedrības vadītāja.
Vēl ministrija plāno, ka izglītības procesam klātienē izglītības iestādē, izņemot noteikumos noteiktos gadījumus, ja tas objektīvi nav iespējams, nepiemēro vispārējos pulcēšanās ierobežojumus, jo šim procesam ir jau savas detalizētas prasības, teikts noteikumu projektā.
IZM rosina, ka izglītības procesu, atbilstoši izglītības iestādes dibinātāja lēmumam daļēji vai pilnībā var īstenot attālināti, piemēram, to var darīt vienu dienu nedēļā, lai nodrošinātu distancēšanās iespēju.
Tāpat profesionālas izglītības mācību procesā visa veida prakses, tai skaitā kvalifikācijas prakses un darba vidē balstītas mācības uzņēmumos, var notikt klātienē vai attālināti, izvērtējot riskus visām līgumslēdzēju pusēm. Papildus prasības netiek izvirzītas – personām jāievēro prakses vietā jau noteiktās prasības.
