“LPB Bank”: FinTech nozarei Latvijā ir lielas perspektīvas, bet jārīkojas bez vilcināšanās 2
Autors: Staņislavs Siņakovičs, “LPB Bank” Pārdošanas un reģionālās attīstības departamenta vadītājs
FinTech nozarei Latvijā ir lielas perspektīvas, ko apliecināja arī nesen notikušais forums, ko rīkoja Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA), un starp dalībniekiem bija arī “LPB Bank”, pastāstīja “LPB Bank” Pārdošanas un reģionālās attīstības departamenta vadītājs Staņislavs Siņakovičs.
“Esam gandarīti, ka mūsu regulators kopā ar LIAA sarīkoja šādu pasākumu – tas ir pozitīvs signāls tirgum un potenciālajiem investoriem, kas vēl tikai domā par ienākšanu Latvijā un licences saņemšanu, tāpat arī tiem uzņēmumiem, kam trūkst informācijas par norisēm mūsu valstī. FinTech nozares attīstība būs prioritāte tuvākajos gados; forumā izskanēja doma, ka nākamgad plānots ieviest licencēšanu virtuālajām valūtām, kas šobrīd ir uzmanības centrā arī pasaulē,” uzsvēra S. Siņakovičs.
Foruma ietvaros ar saviem pieredzes stāstiem dalījās vairāki uzņēmumi, un diskusiju dalībnieki sprieda par plašu nozarei aktuālo jautājumu loku: par Latvijā sasniegto un darāmo FinTech jomā, par valsts, regulējuma un finansējuma piesaistes lomu FinTech attīstībā, par inovatīvām tehnoloģijām finanšu nozarē un citiem aktuāliem tematiem. Atzīts, ka FinTech nozares attīstībai Latvijā ir liels potenciāls un daudz priekšrocību.
Piedalās Eiropā pazīstami uzņēmumi un jaunuzņēmumi
Pirmajā FinTech forumā piedalījās daudzi nozares līderi un arī jaunuzņēmumi; starp tiem – daudzi ar Latviju saistīti uzņēmumi, kas dibināti dažādās Eiropas valstīs, tostarp Apvienotajā Karalistē, Igaunijā, Lietuvā un citviet, un jau guvuši ievērojamu pieredzi šajā nozarē. “Ceram, ka šāda tendence un FKTK Finanšu inovāciju departamenta aktīvā darbība mudinās uzņēmējus pievērst lielāku uzmanību tieši mūsu valstij,” sacīja S. Siņakovičs.
“FinTech forumā uzņēmēji izrādīja lielu interesi par virtuālās valūtas regulējuma projektu. Tika atzīts, ka nepieciešama virtuālā tirgus dalībnieku uzraudzība un licencēšana, ko vairākas valstis jau paveikušas. Latvijā tādas vēl nav, bet šāda tirgus sakārtošana noteikti nepieciešama FinTech nozares attīstībai, iekļaujot kontroli pār virtuālās valūtas apmaiņas punktiem, biržām, tirgus dalībniekiem. Ir labs brīdis izvērtēt citu valstu pieredzi, veidojot Latvijas FinTech nozares regulējumu. Bet to darot, nedrīkst palaist garām iespēju radīt konkurētspējīgu tirgu nevis pārmērīgus ierobežojumus. Visiem jābūt skaidram priekšstatam par šī tirgus dalībniekiem. Tad arī citiem finanšu tirgus dalībniekiem radīsies drošības sajūta un cita attieksme pret šo nozari. Šobrīd riska pakāpe joprojām ir augsta, un nepieciešamas specifiskas zināšanas, lai pārvaldītu riskus un veiksmīgi sadarbotos ar virtuālo valūtu uzņēmumiem. Gaidām un ceram, ka arī Latvijā tuvākajā nākotnē virtuālās valūtas regulējums būs pieejams,” aktualitātes iezīmē S. Siņakovičs.
Investīcijas FinTech nozarē pārsniedz 132 miljardus ASV dolārus
“FinTech industrijai pasaulē šobrīd strauji attīstoties, investīciju apjoms nozarē 2021. gadā pēc “CBS Insights” datiem pārsniedzis 132 miljardus ASV dolāru,” sacīja S. Siņakovičs, piebilstot, ka analītikas uzņēmums publicējis arī datus par 250 daudzsološākajiem nozares uzņēmumiem. “Top 250 FinTech jaunuzņēmumi un labi finansēti “vienradži” pasaulē kopš 2016. gada piesaistījuši aptuveni 74 miljardus dolāru, iesaistoties gandrīz 1200 darījumos.”
“Arī Latvijas speciālisti gūst arvien lielāku pieredzi, tāpēc “LPB Bank” jau ilgstoši uzsver, ka šai industrijai ir augsta prioritāte finanšu tirgū, un iegulda lielus resursus gan tehnoloģijās, gan jaunu pakalpojumu izstrādē un zināšanu apguvē un izplatīšanā,” saka S. Siņakovičs.
“Jo vairāk šādu pasākumu notiks, jo vairāk iegūs valsts un privātais sektors – gan informācijas apmaiņas, gan kapitāla piesaistes ziņā. Esam atvērti dalībai un vēlamies iepazīstināt ar savu pieredzi gan LIAA un FKTK rīkotajos forumos, gan citos nozares pasākumos. Starptautiski mūsu FinTech iespējas nav plaši zināmas, bet mēs šobrīd jūtam gan valsts atbalstu, organizējot šādus forumus, gan konkurences aktivizēšanos Latvijā. “LPB Bank” šajā ziņā ir līderos.
Nozares informēšana ir viens no mūsu galvenajiem uzdevumiem. Piedalījāmies Money20/20 Amsterdamā, kas ir lielākais pasākums finanšu nozarē Eiropā, un esam ieinteresējuši valsts iestādes kopīgai dalībai,” gandarīts ir S. Siņakovičs.
““LPB Bank” pārstāvji Eiropas līmeņa forumā novērojuši, ka līdzīgu pieeju praktizē arī Igaunijas un Lietuvas regulējošās iestādes un finanšu nozares pārstāvji. “Tas būtu interesanti un noderīgi, jo arī Latvijas uzraudzības iestādes un LIAA varētu informēt Eiropas uzņēmumus, kādas licences un kā var saņemt, ko sasniegusi Latvija un kādi ir tuvākās nākotnes plāni,” piebilda S. Siņakovičs.
Daudzi FinTech pakalpojumi atrodas izstrādes un testēšanas stadijā
“Runājot par tendencēm, gribētu uzsvērt, ka daudzi no tiem pakalpojumiem, par kuriem stāstu, ir izstrādes, testēšanas vai plānošanas stadijā. Dažus pakalpojumus mēs jau tagad piedāvājam pilotprojektu ietvaros,” skaidroja S. Siņakovičs.
“LPB Bank” uzmanības centrā ir pūļa finansējuma pakalpojums, Open Banking iespējas, tāpat svarīgs ir virtuālais IBAN (vIBAN)– iespēja ģenerēt vIBAN ļauj finanšu iestādei piešķirt saviem klientiem unikālus rekvizītus jeb adreses, pēc kurām pieņemt un nosūtīt klientu maksājumus.
“Virtuālais IBAN – tas ir parasta bankas konta subkonts. Atšķirība ir tajā, ka virtuālais IBAN kalpo kā norādītājs uz citu fizisko kontu. Virtuālā IBAN numuru var piesaistīt vienam reālajam kontam, un tas kalpos kā instruments naudas plūsmas sadalīšanai. Virtuālā IBAN numurs noderēs uzņēmumiem, kas pieņem maksājumus par dažādiem pakalpojumiem, kur ir nepieciešams norādīt papildu informāciju (līguma numurs, mēnesis u.tml.). To izmanto gan tirdzniecības platformas, gan pūļa finansējuma platformas, gan virtuālās valūtas tirgotāji ar lielu klientu skaitu, un tas ļauj ātri, viegli un ērti nošķirt dažādus maksājumus, salīdzinot ar vienu kontu un vienu rēķina numuru, kas tiek lietots maksājuma uzdevumā. Šobrīd testējam šo pakalpojumu, kas varētu būt pievilcīgs vairākām nozarēm,” ar bankas jaunumiem iepazīstina S. Siņakovičs.
“LPB Bank” pēta nozares vajadzības un izaicinājumus
“Strauji attīstoties FinTech pakalpojumiem, bankai ir būtiski izprast šī sektora pārstāvju vajadzības, uzdevumus un izaicinājumus. Klienti meklē tā saucamo “atbalsta banku”, kurā viņi var gan droši šķirti turēt klientiem piederošos naudas līdzekļus, gan paša uzņēmuma līdzekļus. Piemēram, Open Banking maksājumu iniciēšana un pieņemšana strādā līdzīgi kā maksājumu karšu SEPA zibmaksājumu pieņemšanas serviss. Daudzi tirgotāji to pievieno kā maksājumu metodi. Gan Latvijas, gan ārvalstu internetveikalos var maksāt gan ar bankas karti vai bankas pārskaitījumu, gan arī izvēlēties savu banku un saņemt jau gatavu maksājumu uzdevumu, kas jāapstiprina ar Smart ID vai citu apstiprināšanas līdzekli. Šobrīd izskatām šo pakalpojumu,” plānus atklāj S. Siņakovičs.
Sadarbojoties ar “LPB Bank”, FinTech uzņēmums var pieslēgties Eiropas maksājumu sistēmām, nosūtot SEPA maksājumus un SEPA Instant zibmaksājumus. Neskatoties uz plašo izvēli finanšu pakalpojumu sektorā, reti kura finanšu iestāde spēj piedāvāt pilnu Banking as a Service (BaaS) pakalpojumu klāstu. Izvēloties sadarbību ar “LPB Bank”, integrācijas izmaksas ir ievērojami mazākas, un infrastruktūras uzturēšana prasīs mazāk cilvēkresursu un papildu ieguldījumu.
Savukārt, vēršoties pie vairākiem pakalpojumu sniedzējiem, kas nodrošina atsevišķus pakalpojumus, uzņēmumam rodas papildu finanšu un laika tēriņi par komerciālā risinājuma izskatīšanu, saskaņošanu, testēšanu, pieslēgšanu un atbalstu. Vairumā gadījumu tehniskai integrācijai ir nepieciešami papildu IT resursi un laiks gan no pakalpojumu sniedzēja, gan no klienta puses.
