Loze atmasko Šķēli digitālās TV lietā 26
“Digitālās televīzijas (DTV) projektā es iesaistījos kā Andra Šķēles advokāts viņa uzdevumā un vadījos pēc viņa norādījumiem, jo, kā es sapratu, Šķēle bija saistīts ar kompāniju, kurai bija interese piedalīties DTV ieviešanas Latvijā procesā,” šāds sensacionāls paziņojums izskan skaļajā digitālās TV lietā notiesātā zvērinātā advokāta Jāņa Lozes tiesai iesniegtā dokumentā.
Kādreizējais valdības vadītājs un par oligarhu dēvētais A. Šķēle līdz šim ir izvairījies no kriminālatbildības šajā lietā, kaut gan viņa vārds šai sakarā ir bieži pieminēts. Viņš nesēdēja uz apsūdzēto sola tiesas procesā, ko Rīgas apgabaltiesa skatīja no 2008. līdz 2015. gada maijam, spriedumā digitālās TV ieviešanas plānus nosaucot par liela mēroga afēru.
Taču tagad, ja Ērika Kalnmeiera vadītā Ģenerālprokuratūra vēlēsies “pamanīt” šai lietā tāpat notiesātā J. Lozes pirms dažām dienām apgabaltiesai nosūtīto lūgumu par liecinieka izsaukšanu un nopratināšanu, A. Šķēles loma šajā lietā var arī mainīties. Tam pamatu dod šajā dokumentā uzskaitītie fakti, par ko J. Loze līdz šim kā advokāts bijis spiests klusēt.
Savās liecībās A. Šķēle izmeklētājiem bija apgalvojis, ka attiecībās ar digitālās TV ieviešanas uzņēmumu “Kempmayer Media Latvia” J. Loze neesot pārstāvējis ne viņu, ne viņam piederošas kompānijas. Viņam gan “būtu bijis interesanti” iegūt kontroli šajā projektā, taču viņš neesot advokātam devis “nekādus īpašus uzdevumus” šajā lietā.
Balstoties arī uz šīm A. Šķēles liecībām un ekspremjera norādēm, lai visus konkrētos interesējošos jautājumus uzdod A. Lozem, kuram kā advokātam nebija tiesību izpaust informāciju par attiecībām ar klientu, tiesa bija nonākusi pie secinājuma: tieši J. Loze tad arī bijis viens no galvenajiem digitālās TV afēras autoriem, cita starpā sastādot apzināti fiktīvus līgumus, izstrādājot dažādas piegādes ķēdes utt.
Nu savā rakstiskajā lūgumā tiesai J. Loze pirmoreiz ir norādījis uz sava klienta patieso lomu digitālās TV ieviešanas shēmās un atklājis, ka šajā lietā viņa birojs pārstāvējis tieši A. Šķēles kā uzņēmēja intereses: “Juridiskais pamatojums manai darbībai bija tāds pats kā citos gadījumos, kad mans zvērinātu advokātu birojs pārstāvēja viņa kā uzņēmēja intereses, gan viņa uzņēmuma intereses un ik mēnesi tika attiecīgi piestādīti rēķini gan A. Šķēlem, gan viņa uzņēmumam par padarīto darbu, kas tika attiecīgi apmaksāti.”
No J. Lozes tiesai nosūtītā dokumenta faktiski izriet, ka tieši A. Šķēle devis norādījumus – kādam tieši jābūt saturam līgumu projektos, ko apsūdzība atzinusi par fiktīviem, gan iekārtu piegāžu līgumos. Arī dokumentos iekļautās iespaidīgās summas noteicis tieši klients, nevis advokāts. “Es apgalvoju, ka rīkojos saskaņā ar klienta norādījumiem un no viņa saņemtās informācijas, ko pēc tam ietvēru līguma un iekārtu piegāžu līgumu projektos,” tiesai norāda J. Loze.
A. Šķēle advokātam īpaši pieprasījis pilnīgu konfidencialitāti saistībā ar digitālās TV ieviešanu. “Manas kā advokāta vienošanās ar klientu A. Šķēli ietvaros par viņa interešu pārstāvību jautājumos saistībā ar DTV projektu Latvijā uzdevumu es pieņēmu, piekrītot viņa noteikumiem un vēlmei, ka es darbošos viņa uzdevumā, neatklājot klientu,” tiesai raksta advokāts.
“Daļēja patiesība” – tā J. Loze diplomātiski raksturo citas A. Šķēles sniegtās liecības: “Tieši un tikai pēc A. Šķēles kā sava klienta norādījuma es iesaistījos DTV projektā kā advokāts, kontaktējos gan ar M. Neiglu, gan M. Flanaganu, gan daudzām citām projektā iesaistītām personām un savas advokāta darbības veicu saskaņā ar klienta uzdevumu, saņemot no viņa rīkojumus un norādījumus un viņam par to atskaitoties.”
Sākot darbu, J. Lozem arī neesot bijis nekādu šaubu, ka klienta plānotā darbība un intereses ir likumīgas un advokātu birojs netiek iesaistīts jebkādos nelikumīgos nodarījumos. “Ja klients sevi nevēlējās publiski atklāt jeb – kā to netieši secinājusi tiesa – slēpt savu patieso identitāti un saistību ar DTV projektu, tad tas bija viņa lēmums, ko es kā advokāts respektēju,” norāda advokāts.
J. Loze tiesai norāda, ka, vadoties no advokāta konfidencialitātes principa, kas izriet no Advokatūras likuma, visā pirmstiesas izmeklēšanas laikā viņš atteicies izpaust klientu, kura uzdevumā DTV projektā sniedzis tam juridisko palīdzību, un šādu pozīciju ieturējis arī visā pirmās instances tiesā. “Mana kā advokāta līdzšinējā pozīcija šajā lietā bija balstīta uz to, ka tiesa, izvērtējot visus lietas apstākļus, tanī skaitā manus paskaidrojumus lietā, nonāks pie objektīva un patiesa secinājuma par manu kā advokāta lomu DTV projektā un paša projekta legālo raksturu arī situācijā, kad es neatklāju klientu, kura uzdevumā es projektā iesaistījos kā advokāts,” tiesai skaidro J. Loze. Taču tiesa lēma citādi, un nu no juridiskā viedokļa situācija J. Lozes izpratnē ir mainījusies, ļaujot viņam ne tikai atklāt faktus par A. Šķēles patieso vietu digitālās TV lietā, bet arī aicināt kādreizējo politiķi atklāt patiesību par viņa un advokāta lomām šajā skaļajā lietā.
“Man ir tiesības aicināt klientu A. Šķēli, lai viņš apstiprina mūsu klienta un advokāta attiecības saistībā ar DTV projektu un atklāj sniegtās juridiskās palīdzības faktu, jo ir radusies situācija, kad visas manas kā klientu pārstāvoša advokāta ar DTV projekta realizēšanu Latvijā saistītās darbības, ko prokuratūra uz nepamatotu pieņēmumu pamata kriminalizēja, ar pirmās instances tiesas spriedumu ir atzītas par noziedzīgu nodarījumu, tādējādi mani faktiski nepamatoti notiesāja par manu profesionālo darbību, kuras saturu es nevaru atklāt,” tiesai raksta J. Loze.
Attiecīgu uzaicinājumu sniegt liecības apelācijas instances tiesā J. Loze jau esot nosūtījis arī “klientam A. Šķēlem”. “Attiecīgi šo manu uzaicinājumu es daru zināmu tiesai neatkarīgi no tā, vai klients A. Šķēle apstiprina vai neapstiprina šīs patiesi esošās un pastāvošās manas – kā advokāta un viņa – kā klienta attiecības konkrētā uzdevuma izpildē,” tiesai adresētajā dokumentā norāda J. Loze.
Pagaidām nav zināms, vai uz šiem J. Lozes paziņojumiem gatavojas reaģēt LR Ģenerālprokuratūra, kura iepriekš neizvirzīja A. Šķēlem apsūdzību šajā lietā, nesaskatot tam pietiekamus pierādījumus. Rīgas apgabaltiesa pagājušā gada maijā par vainīgiem atzina 13 krimināllietā apsūdzētos, septiņiem no viņiem piespriežot reālu cietumsodu, bet sešiem nosakot naudas sodu. Piecas personas tika attaisnotas un viena atbrīvota no kriminālatbildības. Spriedumu pārsūdzēja gan prokurors, gan apsūdzētie un šoruden lietu sāka izskatīt apelācijas instancē. Nākamā sēde paredzēta 30. novembrī, kad jālemj par aizstāvības lūgumiem par liecinieku aicināšanu.
