“Lotos Pharma”: Farmācijā piegāžu ķēžu stabilizācijai būs nepieciešami vēl divi gadi 3
Covid-19 farmācijas tirgus uzņēmumiem radīja ļoti lielus izaicinājumus piegāžu ķēdēs un izejvielu sagādē. Lai arī pandēmija ir beigusies, situācija ar piegāžu ķēdēm joprojām ir ļoti nestabila un problemātiska, intervijā aģentūrai LETA stāsta farmācijas uzņēmuma SIA “Lotos Pharma” vadītājs Kaspars Ivanovs. Viņaprāt, būs nepieciešami vēl apmēram divi gadi, lai situācija ar izejvielu piegādēm stabilizētos pirms pandēmijas līmenī. Intervijā Ivanovs arī stāsta par “Lotos Pharma” attīstības plāniem recepšu medikamentu ražošanā, eksporta perspektīvām Āzijā un šīs ziemas sezonas izaicinājumiem ar antibiotiku un pret saaukstēšanās zāļu trūkumu Eiropas tirgū.
Šogad janvārī paziņojāt par plānu uzsākt recepšu medikamentu ražošanu. Vai varat pastastīt par šo plānu vairāk – ko ražosiet, kādiem tirgiem, kad sāksiet, kādi ir tālākie attīstības plāni šajā jomā?
Kad cēlām “Lotos Pharma” telpas, jau tajā laikā paredzējām medikamentu ražošanas iespēju – vienalga, recepšu vai bezrecepšu. Esam izdarījuši ātros un salīdzinoši vienkāršākos darbus, esam iemācījušies ražot kvalitatīvi, ieguvuši visus nepieciešamos sertifikātus, labas ražošanas prakses sertifikātu utt. Medikamentu ražošanas sākšana ir loģisks nākamais attīstības solis. Šajā procesā ir divas daļas – viena ir zāļu ražošanas sertifikācija un otra – piereģistrēt noteiktu medikamentu un uzsākt tā ražošanu. Esam spēcīgi saaukstēšanās sektorā, tādēļ arī zāles būs saaukstēšanās segmentā, temperatūras samazināšanai, sāpēm. Produkti būs domāti Baltijas tirgum un arī kādam tālākam Āzijas tirgum. Mums ir sadarbības partneri vairāk nekā 20 valstīs, kuriem jau ražojam produktus, līdz ar to jaunie produkti būs kopējā portfelī, ko varēsim piedāvāt.
Tās nebūs antibiotikas?
Nē, tie būs produkti saaukstēšanās segmentā – temperatūrai, drudzim, arī klepum. Šajā produktu segmentā esam speciālisti. Antibiotiku ražošanai bieži vien ir nepieciešamas speciālas, atsevišķas ēkas. Ja ražojam antibiotikas, tad nevaram ražot neko citu.
Kad varētu sākt reālu produktu ražošanu?
Sertifikācijas process nav īss un var aizņemt līdz pat diviem gadiem. Procesu esam uzsākuši, skatīsimies, kā virzīsies uz priekšu.
Kāds kopumā ir bijis pagājušais gads Latvijas farmācijas nozarei?
Jāsaka, ka Latvijas farmācijas tirgus ir diezgan segmentēts. Lielāko daļu pārdošanas apjomu aizņem starptautiskās farmācijas kompānijas, un mazāk nekā 10% pienesums ir Latvijas ražotājiem. Domāju, ka pagājušais gads farmācijas tirgū gan “Lotos Pharma”, gan pārējiem ražotājiem ir bijis relatīvi veiksmīgs, neskatoties uz dažādām grūtībām, kas bija jāpārvar. Kompānijām ir īstermiņa, vidējā termiņa un ilgtermiņa stratēģijas, tādēļ rezultāti ir atkarīgi no tā, kāda bijusi stratēģija strādāt gan vietējā tirgū, gan eksportā. Ja runājam par pagājušo gadu, tad īstermiņa stratēģija Latvijas farmācijas uzņēmumiem ir bijusi veiksmīga, savukārt vidējā termiņa stratēģijā tie uzņēmumi, kas orientējušies uz valstīm, kur ir liels pieaugums, kā Āzija un dažas Eiropas valstis, tie būs uzvarētāji.
Pasaulē farmācijas tirgus katru gadu vidēji aug par apmēram 5-8%, bet ir valstis, kurās tirgus pieaugums ir pat virs 20-25%. Līdz ar to tirgi, kurus izvēlamies, izaugsmē ir ļoti svarīgi, turklāt svarīgi ir arī segmenti. Saaukstēšanās segments pagājušajā gadā bija viens no vadošajiem izaugsmē, bet ir arī citi segmenti, kas var strauji attīstīties, piemēram, kādā valstī vēdera vīruss uzdarbojas vairākas reizes, līdz ar to preparāti šo problēmu ārstēšanai ir ļoti pieprasīti. Ne vienmēr šādas situācijas, mazākas epidēmijas var prognozēt.
Pēc jūsu teiktā var saprast, ka straujāk augošie šobrīd ir tieši Āzijas tirgi?
Jā, daži Āzijas tirgi attīstās strauji, tur ir daudz iedzīvotāju – ja Eiropā ir virs 500 miljoniem iedzīvotāju, tad dažās Āzijas valstīs ir pat vairāk nekā visā Eiropā. Arī Tuvo Austrumu reģioni ļoti interesējas par Eiropas ražojumiem, arī šajos tirgos ir liels potenciāls Latvijas ražotājiem. Protams, nav tā, ka tu aizbrauc uz kādu valsti ar čemodānu, uzliec līgumu uz galda un viss notiek – tas ir rūpīgs darbs, un katrā valstī produkti ir jāreģistrē. Šādu speciālistu Latvijā nav daudz, kas saprot procesus. Arī mēs mācāmies, kā to darīt, valstīs ir dažādas atšķirības. Ja tas izdodas, tad varam šajos tirgos sākt strādāt.
Kāds kopumā “Lotos Pharma” ir bijis pagājušais gads?
Finanšu rādītāji ir labi, katru gadu mums peļņa ir virs 10% no apgrozījuma. Ražošanas apjomi ir pieauguši par 30%, un lielākā daļa ir bijusi eksportam. Apmēram 70% no kopējā saražotā mēs eksportējam un 30% ir vietējam tirgum.
Kāds ir bijis apgrozījums pagājušajā gadā?
Mums “Lotos Pharma” grupā ir vairāki uzņēmumi un kopējais grupas apgrozījums ir 7-8 miljoni eiro.
Kādu prognozējat šo gadu?
Gads ir sācies lēnām, bet domāju, ka pieaugums būs. Mazāks pieaugums par 10% mums nevienu gadu nav bijis.
Kuri šobrīd ir “Lotos Pharma” galvenie eksporta tirgi un kuri ir jaunākie?
Daļu produkcijas eksportējam uz bijušās Padomju Savienības valstīm – Gruziju, Armēniju, Azerbaidžānu, Kazahstānu, Uzbekistānu. Arī Ukrainā mūsu partneri turpina darboties. Lietuvu un Igauniju uzskatām par mājas tirgu.
Ir arī citas Eiropas valstis, kā Grieķija, Rumānija, Bulgārija, Kosova, Polija, Somija. Šīs valstis ir mūsu laika zonā, un varam tur ļoti labi startēt. Un tālākās valstis ir Singapūra, Vjetnama, Malaizija, Filipīnas, kur esam ar saviem produktiem sākuši darbu. Šīs valstis arī ģenerē lielākos eksporta apjomus. Kopumā trešo daļu produkcijas apjoma realizējam Latvijā un Baltijas valstīs, trešo daļu bijušajās Padomju Savienības valstīs un 40% ir visas pārējās valstis – Eiropas un Āzijas valstis.
Kādi ir ejošākie produkti eksporta tirgos?
Ejošākie “Lotos Pharma” produkti eksportā ir tādi paši, kas ir pārdotākie arī Latvijā. Tie ir holesterīna normalizēšanai domātie produkti, ļoti populāri Āzijas tirgū kļūst miega veicinošie produkti, kā arī esam labi attīstījuši saaukstēšanās segmenta produktus – pret iesnām, klepu, saaukstēšanos. Tā kā esam Ziemeļu valstis, tad mums uzticas, proti, ja šeit var izārstēt, tad arī siltākās valstīs var tikt galā.
Tie ir saaukstēšanās produkti imunitātes stiprināšanai uz C vitamīna bāzes?
Ne tikai uz C vitamīna bāzes. Ir dažādas aktīvās vielas, kuras nodrošina iedarbību. Piemēram, visas jaunās izejvielas, ko ražotāji atklāj, ātrāk varam ieraudzīt uztura bagātinātājos, nevis medikamentos. Uztura bagātinātāju tirgus Amerikā un Eiropas valstīs aug par 10-15% gadā, dažās valstīs par 20%, bet citās pasaules valstīs vēl vairāk. Līdz ar to arvien vairāk un vairāk ne tikai mēs, bet arī lielās starptautiskās firmas izmanto vienkāršāku reģistrācijas procesu un jaunās inovatīvās izejvielas iekļauj uztura bagātinātājos. Ja runājam par saaukstēšanos, tad ne jau C vitamīns nodrošina maksimālu izvairīšanos no vīrusiem. Ir Amerikas, Eiropas vadlīnijas, kā cīnīties ar agresīvo vīrusu, ar kuru nodzīvojām pēdējos gadus. Ir dabas vielas, kas ļoti labi ar to tiek galā, neļauj vīrusam šūnā ieiet, vairoties un neļauj toksīniem nodarīt kaitējumu. Dabas vielas ļoti daudz izmanto arī kardioloģijā. Daba ir sintezējusi aktīvās vielas, kuras mēs izmantojam un tās sintezējam ķīmiski. Piemēram, aspirīnam ir jau vairāk nekā 100 gadi, un tā ir aktīvā viela no vītola mizām. No dabas vielām mēs esam iemācījušies arvien labāk un labāk atdalīt konkrēto molekulu, sastāvdaļu, lai piedāvātu efektīvākus un labākus produktus veselības uzlabošanai. Tā arī ir viena no mūsu panākumu atslēgām, ka nepiedāvājam jau tirgū esošus produktus, bet mūsu pamatprincips, ka produktam jābūt efektīvākam nekā tirgū jau esošajam, jābūt labākam sastāvam vai jāsatur vairāk aktīvo vielu. Otrs princips ir par ērtāku lietošanu – ja produkts jālieto pa četrām kapsulām trīs reizes dienā, tad diez vai tas ir ērti. Mēs mēģinām veidot produktus, kas jālieto vienu divas reizes dienā, formas, kas iedarbojas 24 stundas. Tāpat produkta ērtums, piemēram, izsmidzināmais sprejs zem mēles. Mums ir pirmais šāda veida līdzeklis Baltijas tirgū miega veicināšanai. Šī forma ir ļoti populāra arī kardioloģiskajiem preparātiem, uzsūkšanās ir trīs reizes ātrāka.
Patērētāji kļūst arvien zinošāki un pieprasa preparātus ar ērtākām lietošanas formām, pieprasa jaunus un inovatīvus risinājumus. Bieži vien pat nezinām, bet, ieejot aptiekā, ir produkti, kuru sastāvs nav mainījies 60 gadus. Protams, iepakojums ir uzlabots, bet sastāvs ir nemainīgs 60 gadus. Ne vienmēr mēs gribam braukt ar 60 gadus vecām mašīnām un lietot 60 gadus vecas ierīces, ja vien neesam antikvariāta mīļotāji.
Publiskajā telpā mēs krasi atdalām medikamentus un uztura bagātinātājus, bet svarīgas ir aktīvās vielas. Daudzi uztura bagātinātāji un medikamenti ne ar ko neatšķiras, var atrast produktu ar sastāvu, kas ir pilnīgi identisks, bet viens ir piereģistrēts kā uztura bagātinātājs, otrs kā medikaments. Reģistrācijas dokumentu pakete, protams, ir atšķirīga, bet aktīvās vielas ir vienas un tās pašas. Ražotājiem medikamenta statusā produkts ir izdevīgāks, jo ir mazāks pievienotās vērtības nodoklis (PVN) un pastāv regulējums, ka uzcenojums nevar būt tik liels, savukārt uztura bagātinātāja ražotājs ir neaizsargātāks uzcenojuma ziņā un arī PVN ir lielāks. Bieži vien gan tie, kas ražo medikamentus, gan tie, kas ražo uztura bagātinātājus, aktīvās vielas pērk no viena un tā paša izejvielu piegādātāja. Piemēram, pasaulē ir viens liels magnija ražotājs un piegādātājs, kurš apgādā 90% no pasaules magnija. Tādējādi gan uztura bagātinātājam, gan medikamentam iedarbība ir pilnīgi vienāda, jo tie ražoti no vienas un tās pašas izejvielas, aktīvās vielas.
Vai Covid-19 pandēmija ir mainījusi uztura bagātinātāju tirgu? Vai ir jūtams, ka cilvēki tomēr pēc Covid-19 pandēmijas vairāk rūpējas par veselību, vairāk lieto vitamīnus, uztura bagātinātājus?
Ja runājam par ražotājiem, tad pandēmija ir radījusi ļoti lielu izaicinājumu tieši piegāžu ķēdēs, izejvielu sagādē. Ja kādreiz tas bija mēneša jautājums, tad tagad izejvielu piegāde var aizņemt līdz pat astoņiem mēnešiem. Tev ir jāpasūta izejvielas un izejmateriāli, pirms tu sāc domāt par produkta ražošanu.
Skaidrs, ka pandēmijas laikā patērētāji veselības labā ir daudz ko darījuši un arī nedarījuši. Ir pētījumi, ka pandēmijas laikā Anglijā liekais svars cilvēkiem palielinājās vidēji par astoņām mārciņām. Medaļai ir divas puses. Viena daļa cilvēku vairāk pievērsās veselības jautājumiem un mēģina to uzlabot, bet ir otra daļa cilvēku, kuri ir jāpamudina, ir nosēdinājuši baterijas un aizmirsuši par sevi. Neteiktu, ka pandēmija ir radījusi veselības bumu.
Minējāt piegādes ķēžu problemātiku, pandēmija ir beigusies, un arī kopš kara sākuma ir pagājis vairāk nekā gads. Vai situācija ir uzlabojusies?
Visi sola, ka stabilizēsies, bet pagaidām mēs to nejūtam. Ir atsevišķi segmenti, kuros situācija uzlabojas, bet tāpat tā saglabājas neprognozējama. Arī patērētājs, ražotājs ieņem tādu kā “tramvaja braukšanas principu”, mēs braucam, un, ja apstājamies, tad strauji krītam. Visi mēģina saglabāt pilnas noliktavas, nemēģina tukšot krājumus, jo nezina, kas būs rīt, parīt vai nākamajā mēnesī. Nevar teikt, ka piegāžu ķēdēs atslābums ir noticis un mēs netuvojamies tam līmenim, kas bija pirms pandēmijas. Vismaz šā gada pirmajā ceturksnī “Lotos Pharma” neredz kādus uzlabojumus piegāžu ķēdēs.
Kuras šobrīd ir problemātiskākās izejvielas un kuras valstis?
Mēs esam Eiropas ražotājs un eksportējam, līdz ar to visām izejvielām ir jābūt Eiropā saražotām. Ir problēmas gan ar francūžiem, gan itāļiem, gan vāciešiem, spāņiem, kas mums piegādā izejvielas. Nav tā, ka vācieši piegādā un itāļi nepiegādā. Izejvielu ražotāji ir tik, cik ir, tādēļ ir jāslēdz līgumi. Daudziem ražotājiem līdz ar Austrumu piegādātāju slēgšanu nācās pāriet pie Rietumu piegādātājiem. Daži Eiropas ražotāji 2023.gada ražošanas apjomus bija izpārdevuši jau pērn decembrī, līdz ar to jāstājas rindā, jāmeklē izejvielas un pie tā bija rūpīgi jāstrādā.
Es domāju, ka situācijai noteikti vajadzēs uzlaboties. Mēs līdz šādām problēmām jau arī nenonācām vienā dienā. Izejvielu ražotājiem ir plānota ražošana pāris mēnešus uz priekšu, un tas viss ir domino princips, proti, ja vienā vietā sabrūk, tad arī citā vietā brūk. Lēnām tas nāks atpakaļ. Manuprāt, vajadzēs apmēram divus gadus, lai lēnām pa mēnešiem situācija šajā jomā atkal uzlabotos un atgrieztos iepriekšējā līmenī.
Kā sankcijas Krievijai un Baltkrievijai ir mainījušas Eiropas farmācijas tirgu?
Ir firmas, kas piegādā produkciju uz šīm valstīm, un ir, kas nepiegādā. Cik zinu, medikamentus piegādā, pārtiku nē. Līdz ar to tiem, kas eksportēja uz Krieviju, pārdošanas apjomi ir samazinājušies. Krievijas farmācijas tirgū ir iztrūkumi, arī uz Eiropu no Krievijas nāca izejvielas, tur arī iztrūkumi. Šī ietekme vairāk ir uz kopējo ekonomiku, bet farmācijas kompāniju iespējas saražot produktus un produktu kvalitāti tas neietekmē. Neesmu eksperts par to, kā Krievijas farmācijas tirgus attīstās, bet mūsu lielākie ražotāji – gan “Grindeks”, gan “Olainfarm” – tur strādā un turpina piegādāt cilvēku dzīvībai svarīgos medikamentus. Sankcijas farmācijas tirgu globāli ietekmē pastarpināti, nevis tieši, bet vairāk caur ekonomisko prizmu.
Līdz ar energocenu un izejvielu cenu celšanos ir cēlušās arī uztura bagātinātāju un medikamentu cenas, kas ir karadarbības faktors. Tie ražotāji, kas ir energoietilpīgi, to noteikti izjūt ļoti tieši.
Izejvielu cenas turpina palielināties, neskatoties uz to, ka pandēmija ir beigusies. Šajā ziņā gan ir pozitīva ziņa, ka pandēmijas cenas, kas strauji paaugstinājās, lēnām sāk kristies. Ja par piegādēm mēs nevaram teikt, ka situācija uzlabojas, tad cenas līdz ar energokrīzes mazināšanos lēnām sāk kristies, bet, protams, ne tuvu nesasniedz tos līmeņus, kas bija pirms pandēmijas un Krievijas sāktā kara Ukrainā.
Skaidrs, ka cenas nenokritīs tādā līmenī, kāds bija pirms pandēmijas, arī inflācija ir ļoti augstā līmenī gan Eiropā, gan daudzās citās valstī. Taču tehnoloģijas attīstās, roku darbs farmācijā paliek arvien mazāk un mazāk, kas samazina izmaksas. Tajos segmentos, kur būs ļoti augsti tehnoloģiskie procesi, cenas varētu arī nokristies līdz 2021.gada līmenim. Atsevišķām izejvielām energoresursi veido ļoti lielu īpatsvaru izmaksās, turklāt izejvielām runa nav par 10-20% pieaugumu, bieži vien tie ir 50-70% no tā, kas bija 2020.gadā. Ir ražotāji, kas mēģina turēt cenu palielinājumu uz saviem pleciem, citi uzreiz iekļauj gala cenā, tas ir atkarīgs no stratēģijas, kā uzņēmums ir izvēlējies rīkoties – vai nu turēt pēc iespējas zemāku cenu, lai iekarotu pēc iespējas lielāku tirgu, vai tomēr pieturēt savus resursus, lai atliek nākamajiem attīstības projektiem.
Vai Baltijas reģionā ir redzams, ka šajā ziemas sezonā cilvēku pirktspēja ir samazinājusies?
Tas nebija manāms pagājušā gada novembrī, decembrī un arī janvārī. Februārī veicām patērētāju un sadarbības partneru aptaujas, un rezultāti atklāj, ka ir iezīmējies, ka cilvēki pietur līdzekļus citām vajadzībām, nevis veselības veicināšanas precēm vai medikamentiem. Bieži vien ārsts izraksta četrus piecus produktus, bet pacients aptiekā nopērk vien divus, neizmanto pilno paketi. Rudenī šādas situācijas nebija, jo bija tomēr smagas saslimšanas, organismi pandēmijas gados nebija saskārušies ar vīrusiem. Pazīmes, ka cilvēki taupa un netērē naudu, sāk parādīties, kāds samazina izdevumus uz kosmētikas rēķina, kāds uz veselības produktiem, cits uz pārtiku, kāds uz izklaidēm. Katram ir savas prioritātes.
Kā “Lotos Pharma” ietekmē energoresursu cenu pieaugums? Kādus risinājumus ieviešat, lai mazinātu cenu pieauguma ietekmi?
Mēs vienam no ofisiem uzlikām saules baterijas, taču tam nebija liela racionāla un finansiāla pamatojuma. Gribējām pamēģināt un pamēģinājām. “Lotus Pharma” un farmācija kopumā, ja neražo izejvielas lielos daudzumos, nav nozare ar lielu energoietilpību, lai energoresursu cenas veidotu lielu īpatsvaru izmaksās. Pat dubultojoties energotarifiem, farmācija neizjuta kopējā izdevumu grozā lielu ietekmi, līdz ar to farmācijas kompānijām ir manevra iespējas un iespējas atrast resursus, lai kompensētu energocenu palielināšanos. Es nedomāju, ka šo izdevumu pozīciju farmācija būtiski izjuta. Protams, ir nozares, kurās energopateriņš ir ļoti izteikts, tiem ir sāpīgāk, bet farmācija nav tā nozare.
Un kā ar darbaspēku? Gan izmaksu ziņā, gan pieejamības ziņā darbaspēks rada problēmas?
Darbaspēks, protams, ir ļoti nozīmīga sadaļa farmācijas nozarē. Situāciju mēs noteikti gribētu labāku. Jauni kadri ir, mēs tos varam apmācīt, bet tas prasa laiku. Tādu kadru, kas uzreiz varētu strādāt, nav daudz, bet, ja cilvēkus apmāca, iegulda laiku, tad ir iespējas.
Šoziem gan Latvijas, gan Eiropas tirgū bija lielas problēmas ar antibiotiku, pret saaukstēšanās zāļu pieejamību. Kas ir galvenie iemesli, un kā tos risināt?
Ražošanas jaudas Eiropā ir ļoti noslogotas, varētu būt aizņemtas par 95%. Bieži vien antibiotikas ražo specializētos cehos vai ēkās, jo piesārņojums, ko rada antibiotiku ražošana, nevar parādīties citos produktos. Antibiotikas, kā arī onkoloģiskie medikamenti ir tās pozīcijas, kuru ražošanu nevar pārvest no viena ceha uz otru, līdz ar to tas apgrūtina šādu ražošanas kapacitātes jaudu palielināšanu.
Otrkārt, pandēmijas laikā, dzīvojot mājās, mēs bijām labi sevi pasargājuši no vīrusiem, līdz ar to imūnsistēma bija novājināta. Pandēmijai beidzoties, cilvēku spēja cīnīties pašiem pret vīrusiem un gripveidīgām saslimšanām bija ļoti zema. Līdz ar to pieprasījums pēc antibiotikām pieauga, ko ražotāji nespēja nodrošināt. Tā ir tāda sakritība, bet nedomāju, ka tā būs katru gadu. Mēs redzam, cik vāja ir dažādu segmentu ražošanas kapacitāte – šajā sezonā tās bija antibiotikas, varbūt citu gadu būs pieprasījums pēc cita segmenta produktiem. Neviens nevar paredzēt šādas situācijas, un ražotājs jau neatstāj brīvas jaudas. Ražotājs strādā ar tādu domu, lai maksimāli izmantotu savu kapacitāti. Lai jaudas palielinātu, ir nepieciešams investīciju process, kas nav ātrs. Piemēram, lai no jauna uzceltu rūpnīcu un dabūtu sertifikātus medikamentu ražošanai, var paiet pusotrs gads, tas ir īsākais laiks, kad varam pārprofilēt ražošanu.
Tā vienkārši sakrita, ka Eiropā tik daudz slimoja.
Jā, tas nebija tēmēts tirgus novājināšanās process, piemēram, lai pārbaudītu, vai varam tam tikt pāri. Tā bija sakritība. Vai to varēja paredzēt? Droši vien, ka varēja paredzēt.. Bet mēs jau neklausāmies to, ko bieži vien eksperti stāsta. Tāpēc jo īpaši svarīga ir nacionālā farmācijas nozare un uzņēmumi. Iedzīvotājiem ir būtiski ne tikai atbalstīt vietējā piena ražošanu un vietējās maizes ceptuves, bet visus Latvijas uzņēmumus, tajā skaitā arī farmācijas uzņēmumus. Tādēļ mēs, farmācijas uzņēmumi, ejam pie Latvijas ārstiem, ejam pie aptiekām, pie veselības speciālistiem ar aicinājumu atbalstīt Latvijas ražotājus un Latvijas farmācijas uzņēmumus. Manuprāt, tajos segmentos, kuros ir Latvijas farmācijas uzņēmumu produkcija, kā prioritāte gan aptiekā, gan ārstam ir rekomendēt Latvijas ražojumus.
Zāles reklamēt nevar, bet vai tomēr nav jāmet arī akmens pašu farmācijas uzņēmumu dārziņā, jo iedzīvotājam trūkst informācijas par Latvijas farmācijas uzņēmumu ražojumiem?
Protams, arī mūsu dārziņā ir akmeņi. Mēs strādājam šajā jomā, cik mums ir iespējas, taču tas ir par maz, un arī, iespējams, citi uzņēmumi par to stāsta nepietiekami.
Taču tajā pašā laikā iedzīvotāji, kuri izvēlētos Latvijas preci, iespējams, nezina, bet farmaceits noteikti zina, kas ir Latvijas ražotājs. Pamazām visiem ir jāiesaistās, jo vienā dienā jau klikšķis nenotiks. Mēs pie tā strādājam un strādāsim. Vedam ekskursijās, rādām ražotni, stāstām par savu ražojumu.
