Kā būtu jāvērtē sporta stundas? Skolotāja ar nožēlu atzīst: Joprojām ir kolēģi, kas stāv ar hronometru un mērlenti 8
Kāpēc vispār ir jāvērtē skolēni sporta stundās, ja globālais mērķis ir kustība, veselīgs dzīvesveids, kāpēc visi bērni ir jāspiež piedalīties visur kā sacīkstēs? Uz šo jautājumu TV24 raidījumā “Uz līnijas” atbildēja Maija Priedīte, Valmieras Valsts ģimnāzijas sporta skolotāja.
“Ir viena lieta – visi vadās no savas pieredzes. Agrāk parasti vērtēja bērna spējas, nevis prasmes. Jaunajā programmā “Skola 2030″ tagad ir ielikts punkts, ka būtu jāvērtē bērna prasmes, nevis tas, ka viņš vienkārši ātri skrien, bet tas, ka bērns savu ātro skriešanu prot pielietot dažādās aktivitātēs,” savu skaidrojumu sāk Priedīte.
Piemēram, vingrinājumi badmintonā, kur jāskrien uz priekšu-uz atpakaļu – jā, bērns ātri skrien, bet neprot nobremzēt. Orientēšanās – bērns skrien kā bulta un aiznesas garām kontrolpunktiem.
“Tātad šeit nav prasmes – tas ir tas, ko mēs vērtējam. Man ir ļoti žēl, ka joprojām ir kolēģi, kas stāv ar hronometru un mērlenti, jo tā tiešām ir vieglāk nofiksēt, ielikt punktus. Svarīgi ir nevis tas, cik tālu bērns aizlec, bet tas, ka viņš prot atsperties un lekt,” norāda skolotāja, piebilstot, ka to varēs izmantot dzīvē, pārlecot peļķei, pārlecot grāvim, izvērtēt, vai attālums lekšanai ir drošs vai nē.
“Šī būs tā prasme, ko bērns apgūs mācību stundā. Jaunā satura programmas mērķis jau nav sagatavot sporta skolai bērnus, bet mērķis ir bērniem parādīt daudzpusīgas fiziskās aktivitātes, kuras bērni varēs pielietot pēc skolas brīvajā laikā,” akcentē Priedīte.
