– Saka, Putins neaprēķināms, it kā haotisks, bet savu aizmuguri nostiprinājis mērķtiecīgi. Tajā – krievu vēsturnieki, krievu rakstnieki, krievu dziedātāji, krievu spēlētāji. Putinam nekas īpašs nav jāizrāda, viņš tikai dara, ko liela daļa Krievijas inteliģences vēlas. Impērisms lien ārā no krievu inteliģences. Vai tā nav? 21
– Piekrītu, Putins ļoti labi uzbūvējis savu aizmuguri. Savā rutīnā, tajā Novo Ogasevas muižā viņam dzīvot kļūst garlaicīgi. Bens Džūda raksta, ka Putins reizēm izskatās kā bronzas statuja, tad vēl galminieku biklums un pakļautība kā cara laikos. Pats Putins izteicies, ka kopš Staļina neviens neesot tik stingri strādājis kā viņš. Krievijas prezidents ceļas augšā pusdienlaikā, iet gulēt vēlu naktī, un dienā pieveikto darbu apjoms esot milzīgs. Tas pierādot viņa mērķtiecīgumu. Džuda raksta, Putins dienā tiek galā ar milzīgu informācijas daudzumu, ļoti labi pārzina savā valstī notiekošo. Manā skatījumā Putinā ir zināmas paranojas iezīmes, jo viņš, piemēram, ļoti baidās no ēdiena saindēšanas. Tajā lietā kārtība – ar speciāliem pavāriem un maltītes nobaudītājiem. Ārzemēs Putins, kā raksta Džūda, banketos neko neēdot, vienmēr trijās lidmašīnās nāk līdzi milzīga krava – viņa svīta, transports un divas tonnas pārtikas. Tāda sargāšanās liecina tikai par lielām iekšējām bailēm, un, iespējams, tieši šīs bailes rada sajūtu, ka NATO viņam uzmācas. Tāpēc Krievijas prezidents savā izpratnē dod pretsitienu, sagrauj visu līgumu sistēmu, kas Eiropā līdz šim bijusi. Viņa rīcība ir ļoti pārdomātas politikas iznākums. Te nav nejaušību un negadījumu, lai gan daži politikas vērtētāji teic, ka iebrukums Ukrainā esot nācis spontāni, tikai Krimas aneksija bijusi plānota. Tam neticu. Arī pārējā invāzija Ukrainā bija plānota, jo pēc pēdējā iebrukuma Doņeckā un Luhanskā neviens vairs par Krimu nerunā. Visa šī lieta ieguvusi ļoti nepatīkamu raksturu. Tvēriens Putinam ciešs, ārā no Ukrainas viņu dabūt nevar, turklāt Eiropā vēl uzradušies daži advokāti. Te gribētu mest akmeni Merkeles kundzes dārziņā, kura ļoti dīvaini dod mājienus, ka Ukrainā jāievēro Krievijas intereses. Pēc tādiem mājieniem Putina kungs rīkojas vēl pārdrošāk. Cik esmu runājis ar zinīgiem ļaudīm Latvijā, arī mums ir teikts, lai nesprēgājam uz Krievijas pusi Ukrainas aizstāvībā. Bet Ukraina nav vainīga, ka Krievija tajā iegāzās ar savu karaspēku. Tas viss ir ļoti nepatīkami.
– Un dažreiz šajā situācijā ārkārtīgi neloģiska liekas Eiropas vadītāju rīcība.
– No viņu, Eiropas viedokļa, loģiska.
– No Vācijas viedokļa – protams. Ukrainu var atdot “apēšanai” un saglabāt visas tirdzniecības saites ar Krieviju. Tāpēc jau, redz, tiek tirgota Bismarka grāmata, kura politika vienmēr mācījusi attiecībās ar Krieviju būt ļoti uzmanīgam. Ja Hitlers būtu klausījis Bismarkam, viņš nebūtu līdis Krievijā.
– Bet tad pirmo soli spertu Staļins. Augustā tas jau bija ieplānots.
– Tā cita lieta. Bet ko šodien darīt? Amerikas prezidents Obama mūsu prezidentiem Tallinā droši vien stāsta – saņemieties, bruņojieties, nebļaustieties, ka bail, jo krievi nāks… Viņi nenāks, jo mēs negribam Trešo pasaules karu. Vai Merkele brauca citu iemeslu dēļ? Nē, pastāstīt, sak, nepinkšķiet, nekādu karaspēku mēs jums nesūtīsim pastāvīgai turēšanai. Paši bruņojieties.
– Lai kā ar karaspēka daļām, bet par tām bāzēm Merkeles kundze pilnīgi blefo, jo NATO bāzes jau te ir – Ādažos, Lielvārdē, vēl, kur mūsu karavīri. Jo Latvija ir NATO. Līdz ar to, kur mūsu karavīri, tur NATO bāze. Protams, nav tas piepildījums, nav tā infrastruktūra. Ir tāda anekdote. Kalnos, Eiropas vidienē, mežonīgā apvidū dzīvo mežonīgi zemnieki, kuri pēc ziņām uz ārpusi savā starpā nikni kaujas. Tur ieklīdis apmaldījies tūrists ierauga – skaista sēta, klēts, kūts, māja, pats saimnieks pagalmā pļauj zālīti cūkām. Laipni parāda ciemiņam pareizo ceļu. Tas apvaicājas, dzirdējis, visi apkārtnē nežēlīgi, netaupot ne kaimiņa vistu, ne pašu. Zemnieks noliedz – nekā tamlīdzīga, kaimiņi labsirdīgi! Bet kāpēc tad pie lieveņa pieslieta pielādēta bise? Nu tāpēc jau tie kaimiņi ir tik laipni! Tikko mums būs bise pieslieta pie lieveņa un pielādēta, ar Krieviju veidosies vislabākās attiecības. Viss būs pavisam citādi nekā tagad.
– Ir dažas nepelnīti aizmirstas lietas. Vienam no tuvākajiem Staļina līdzgaitniekiem Molotovam, starp citu, vienīgajam, kurš nerakstīja memuārus, kad nāca pāri deviņdesmit, vaicāja par Somiju. Kāpēc to neiekaroja? Ziemeļu karā novājinātu varēja paņemt tāpat kā Baltiju. Molotovs atbildējis – tā būtu bijusi ļoti liela kļūda, jo somu nācija, lūk, nikni pretotos. Krievijai tiktu daudz brūču, starptautiski sarežģījumi. Tāpēc “mēs viņus pasaudzējām”, teicis Molotovs. Latviju viņi nesaudzēja, jo mēs nebijām tik cieti kā somi vai mežabrāļi pirmajos pēckara gados. Vai šobrīd noteicošais, ka mums te divi NATO bataljoni vai trīs rotas? Vai svarīgāk nav saprast, cik liela sabiedrībā ir vēlēšanās pretoties?
