– Tagad aktuāls jautājums: kāpēc man, cilvēkam, jāievēl, ko liek priekšā? Partijām jau zināms, kāpēc to vai citu kandidātu piedāvā, bet kāpēc man, vēlētājam, par viņu būtu jābalso? 21
– Ar mīnusiņiem un krustiņiem jāstrādā pamatīgi. Tā sarakstu var iztīrīt, kaut cik savest kārtībā, pacelt uz augšu vairāk vērtos, nolikt zemāk, kas nevelk.
– Kad televīzijas reklāmas rullīšos četrās minūtēs septiņas reizes rāda vienu un to pašu, ziniet, nelabi paliek. Vai visi kritiski izsakās par Ingunu Sudrabu, bet tajā reklāmas rullītī viņai tāds nopietns, norūpējies izskats. Rāda, kā pārkrauj papīrus, cik daudz trūkumu bijis, sola pārmaiņas. Sudrabai gribas ticēt vēl jo vairāk, kad no citiem dzirdu – tik pacietību, lēnumu, viss kā pasaciņā, kas jāj mazā, sirmā kumeliņā… Tik neuztraucieties, būs stabilitāte, tātad secinu – stagnācija, nekas nemainīsies, pensijas necels, varbūt kaut ko paaugstinās, bet pēdējā ceturksnī nāks naudas trūkums… Uz visa šā fona Sudraba ar piesolītajām pārmaiņām sāk likties pievilcīga.
– Patiesi interesanti vērot priekšvēlēšanu reklāmu sacīksti. Tā gan klusāka nekā citkārt, parādījušās arī kultūras iezīmes, vairs nav klaji apsaukājumi un ķengājumi, jaušama arī zināma koleģialitātes izjūta dažu partiju vidū. Sudrabas kundze, protams, politikā ienācēja no malas, līdz ar to stipri dabū ar elkoņiem. Lai gan smaida sistēma virspusē darbojas, elkoņi apakšā arī strādā. Taču Sudraba to ļoti labi panes. Tas viņai pluss. Televīzijas ekrānā no skatītāju viedokļa gan seju sataisījusi mazliet par nopietnu – kā bargā kundze ar lielu, veco kontrolieres pātagu rokā nāks iekšā, tā acīmredzot kādi dabūs pērienu. Tāpēc uz Sudrabu raugās piesardzīgi. Nevar jau zināt, vai pēriens ar’ pelnīts, ja viņa nokļūs pie varas.
– Nupat vienā “Valtera un Rapas” veikalā skatos – lielā grozā kaudze grāmatu, arī Lato Lapsas “Grābeklis” par deputāta kandidātu E. Repši. Ieejot krievu grāmatnīcās – desmitiem grāmatu par Ukrainu, visas briesmīgas, rupjas, pilnas ar Ukrainas “atmaskošanu” un visu, ko vien Maskava var piedāvāt. Kas vēl interesanti – arī grāmatas par un ap Bismarku. Jā, 1815. gadā dzimušam vīram 2015. gadā būs apaļa dzimšanas diena, bet Maskava neizdod grāmatas bez politiskas piesaistes. Tas, kas ir krievu grāmatnīcās, parādās likumsakarīgi. Kaut kas tiek gatavots.
– Bez šaubām, tiek stiprināta krievu impērijas atjaunošanas iespējamība. Notiek ļoti mērķtiecīgs darbs, un mēs jau zinām, kas to vada. Žurnālā “Newsweek” patlaban publicēts ļoti interesants Bena Džūdas raksts. Nezinu, vai tulkots latviski, bet angliski pieejams internetā. Un tajā teikts, kādas grāmatas lasa Krievijas prezidents Putins. Par Ivanu Bargo, Katrīnu Lielo un Pēteri I. Nav sacīts, vai Krievijas prezidents lasa arī Hitlera “Mein Kampf”. Bet pēc Putina darbības secinu, Krievijas prezidents domā kā Staļins, rīkojas kā Hitlers un runā kā Gebelss. Noteikts grāmatu iespaids radījis arī viņa dīvaino uzvedības modeļa kombināciju. Nosauktajā grupā ļoti labi iederas arī grāmata par Bismarku.
