Ļoti labi, bet… Atis Jansons par ātruma kontroles maratona rezultātiem 1
Patiess prieks, ka vismaz vienu dienu aprīlī mūsu ceļu policija ir spējusi strādāt ar krietnu vērienu un dažus simtus pārāk ātro piebremzēt. Taču nevaru pievienoties policijas ziņojuma pirmās rindkopas, manuprāt, naivi optimistiskajai noskaņai. Un blefa elementiem, kas tajā pavīd.
Vai tiešām visa Latvija (vairāk nekā 100 000 kustībā esošu transporta līdzekļu) tik jūtīgi reaģēja uz ziņojumiem par gaidāmajām pārbaudēm un dažām reida brigādēm? Mēģinu pārbaudīt. Vienīgais objektīvais avots ir LVC satiksmes uzskaites punktu dati. Jūsu ieskatam pievienoju tabulu no 28 šādiem punktiem ar 15., 16. un 17. aprīļa rezultātiem. Un tā liecina, ka ātrums ceturtdienā daudzviet tiešām bijis mazāks. Tomēr – ne visur. Un nekādi nevaru atrast tos policijas minētos “divus līdz trīs km/h”. Vidēji ir tikai 0,9 (salīdzinot ar piektdienu) vai 1,2 km/h (salīdzinot ar trešdienu).
Tātad mazāk, nekā ziņo VP. Bet arī tas būtu daudz, jo panākts ar relatīvi maziem vienai akcijai nepieciešamiem spēkiem. Objektīvam pētniekam šādā situācijā neizbēgams jautājums – vai nebija vēl kādi kustības ātrumu iespaidojoši apstākļi? Lielāks kustības blīvums, piemēram. Šis apstāklis neapšaubāmi ietekmē ātrumu vairāk par jebkurām policijas aktivitātēm. Skatieties tabulā. Kur plūsma lēnākā? Pierīgā, kur kustības intensitāte pārsniedz 10 000 auto diennaktī. Godīgi atzīšos – visu punktu datus šādi izfiltrēt nepaspēju. Bet policijas profesionāļi gan varētu. Un vajadzētu. Jo citādi secinājumu ticamība maza.
Piedevām: pat pētnieks amatieris var visai viegli iegūt attiecīgās dienas meteoroloģiskos datus. Un ieraudzīt, ka 16. aprīlis bija mēneša lietainākā diena, kurā nokrišņu daudzums visā Latvijā pārsniedza vidējo statistisko (apmēram 2 mm diennaktī) un bija virs 10 mm, Rīgas tuvumā pat 16 mm, Alūksnes un Apes apkārtnē naktī piedevām sniga. Dabiski – satiksme kļuva lēnāka. Un radarakciju pārslavēt nevajag. Drīzāk jau prieks par to, ka vienlaidus dulli kļuvuši un pašsaglabāšanās instinktu pavisam pazaudējuši mēs tomēr neesam.
