“Ļoti izvairīgi dod kredītus vai vispār tos nedod…” Advokāts norāda uz šķērsli, kas kavē tautiešu atgriešanos Latvijā 110
“Tendence ir ļoti laba un prieks par to, ka cilvēki atgriežas, bet ļoti maz. Un te ir daudz dažādas sastāvdaļas, kas tiem cilvēkiem liek par to padomāt,” tā TV24 raidījumā “Preses klubs” pauda zvērināts advokāts Olavs Cers, komentējot jaunāko statistiku par to, ka Latvijā ar remigrācijas koordinatora atbalstu pērn Rīgas plānošanas reģionā atgriezušās 243 personas, kas ir par 23% vairāk nekā gadu iepriekš.
“Piemēram, par dzīvesvietu. Mēs arī esam to lasījuši, ka kredītiestādes par nekustamajiem īpašumiem, kas atrodas ārpus Rīgas, ļoti izvairīgi dod kredītus vai vispār tos nedod, vai arī prasa kaut kādus neadekvātus nodrošinājumus ne jau kaut kādiem luksus objektiem, bet pat vienkāršām privātmājām vai zemes gabaliem, kas nemaksā nedz miljonus, nedz simts tūkstošus,” tā uzsvēra Cers.
Kredītiestādes acīmredzot baidoties no šiem te riskiem.
“Droši vien, ja tā kreditēšana būtu pieejamāka, tad varbūt arī vairāk cilvēku atrastu iespēju par tiem saviem uzkrājumiem un paņemot kaut kādu kredītu iegādāties dzīvesvietu Rīgas tuvumā vai ārpus Rīgas, tad tas droši vien vairāk veicinātu to atgriešanos. Atgriezies šeit un tad pašam nav tik daudz naudas, lai ko nopirktu, bet aizņemties tu nevari, Rīgā viss ir dārgi. Tie ir tādi apstākļi, ko cilvēki apsver atgriežoties, – kur viņam dzīvot, kur viņam strādāt,” tā domīgi TV24 raidījumā “Preses klubs” uzsvēra Cers, diskutējot par tautiešiem, kuri atgriezušies Latvijā uz dzīvi no ārvalstīm.
Jau ziņots, ka Latvijā ar remigrācijas koordinatora atbalstu pērn Rīgas plānošanas reģionā atgriezušās 243 personas, kas ir par 23% vairāk nekā gadu iepriekš, tā aģentūru LETA informēja Rīgas plānošanas reģiona komunikācijas speciāliste Inese Ozoliņa.
2022.gadā uz Rīgas reģionu pārcēlās 189 cilvēki.
Pērn sākta koordinatora saziņa ar vēl 460 remigrantiem, kuri tuvākajos gados plāno pārcelties uz dzīvi Rīgas reģionā Kopš remigrācijas programmas sākuma 2018.gadā reģionā atgriezušās 1222 personas. Vairāk nekā puse no remigrantiem par savu dzīves vietu izvēlējušies Rīgu, bet otra puse – Pierīgas pašvaldības.
Vairāk atgriezušās arī ģimenes ar diviem vai trīs bērniem.
Pieaugot arī remigrantu nopietnā attieksme, plānojot pārcelšanās procesu. Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, pārcelšanās daudzām ģimenēm noritējusi ļoti pārdomāti, savlaicīgi atrisinot bērnudārzu, skolas, darba un mājokļa jautājumus.
Ņemot vērā ierobežotās iespējas piesaistīt brīvo darbaspēku reģionā, darbadevēji ir daudz atvērtāki atgriezušos personu integrēšanai darba tirgū. Piemēram, daudz attīstītākas kļūst tiešsaistes darba intervijas, kas ļauj remigrantam atgriezties, zinot, ka viņam darbs Latvijā būs.
Pērn cilvēki atgriezušies galvenokārt no Eiropas valstīm – Lielbritānijas, Zviedrijas, Norvēģijas, Īrijas, Vācijas. Katru gadu palielinoties interese un atgriezušos skaits arī no Amerikas.
Galvenie jautājumi, kurus remigrantus interesē, ir, kā pieteikt bērnus Rīgas pirmsskolas iestādēs un skolās, kā Latvijā saņemt ārzemēs iegūto bezdarbnieka pabalstu un iekļaut darba stāžā ārvalstīs nostrādāto laiku, kā pareizi pārvest personīgās mantas.
Remigranti bieži vaicājot par ģimenes pabalstiem Latvijā un dzīvesbiedra – ārzemnieka iespējām iegūt pastāvīgās uzturēšanās atļauju. Viens no aktuālākajiem jautājumiem ir, kur papildus var apgūt latviešu valodu kā bērniem, tā pieaugušajiem.
