Ļoti īpašās sirdslietas! Smēķēšana, holesterīns, asinsspiediens un citas klusās slepkavas 0
Sirds un asinsvadu slimības ļoti daudziem cilvēkiem apgrūtina priecīgu dzīvošanu, izraisa smagas veselības problēmas, turklāt šīs kaites ir biežākais mirstības cēlonis gan Latvijā, gan pasaulē.
Ko darīt un no kā ikdienā izvairīties, lai sirdi, savu galveno organisma zobratiņu, saglabātu stipru un ilgspēlējošu – to vaicājām kardioloģei Vitai Vestmanei.
Vai sirds veselību nosaka tikai gēni? Varbūt spēcīgi ietekmē emocijas, ja tās pārāk bieži ir negatīvas, postošas?
Ja jautājat par emocijām, tad viss, ko cilvēks dara no sirds, nes prieku sirdij un dara to veselīgāku. Bet bēdas, dusmas, neiecietība un aizvainojums – tieši pretēji, kaitē.
Agrāk uzskatīja, ka par sirds un asinsvadu saslimšanu vispirms ir jāuztraucas vīriešiem, jo sievietes ar to slimo mazāk.
Taču pēdējā laika statistika rāda, ka sievietes saslimst tikpat bieži, tātad arī viņām jārūpējas par savas sirds veselību.
Varbūt pat vēl vairāk nekā vīriešiem. Lai gan vīriešus slimības piemeklē agrākā vecumā, bet sievietēm slimību norise un ārstēšana ir krietni sarežģītāka, biežāk piemeklē komplikācijas.
Noteikti par sirds un asinsvadu slimību risku ir jāsāk domāt vīriešiem pēc 45 gadu vecuma sasniegšanas, bet sievietēm – pēc 55 gadiem. Izpētīts, ka ap 70 gadu vecumu šis risks izlīdzinās, tas ir gan sievietēm, gan vīriešiem.
Tāpēc jau visai agrīni jāsāk darīt visu, lai nenonāktu līdz insultam – smadzeņu asinsrites traucējumam –, vai infarktam – pēkšņam sirds artēriju nosprostojumam ar stiprām sāpēm krūtīs –, vai neiedzīvotos stenokardijā, kas izpaužas lēkmjveida sāpēs sirds apvidū.
Kas ir būtiskākais, lai mana sirds un asinsvadi paliktu veseli pēc iespējas ilgāk?
Mūsu valstī liela problēma ir mazkustība visos līmeņos – ne tikai fiziskā, bet arī garīgā un emocionālā. Galvenais ir dzīvesveids, tātad lai dienas, nedēļas un gada ritmā būtu ietverts viss dzīvībai nepieciešamais – kvalitatīvs miegs, atpūta, kas līdzsvarota ar darbu, kustīgums.
Smēķēšana ir viens no būtiskiem riska faktoriem sirds un asinsvadu slimību jomā. Lai arī pēdējos gados kopējais smēķētāju īpatsvars Latvijā ir mazinājies, diemžēl sieviešu vidū smēķētāju kļūst vairāk, un visbīstamākais – smēķē arvien jaunākas sievietes.
Ko darīt? Atmest! Izpētīts, ka, atmetot smēķēšanu, vīriešiem divarpus reizes un sievietēm divas reizes mazinās mirstības risks no sirds un asinsvadu slimībām. Protams, likt malā cigareti nav tik viegli. Vispirms jārod motivācija to darīt. Varu ieteikt Alena Karra grāmatu “Kā viegli atmest smēķēšanu” – to sarakstījis cilvēks, kurš pats kādreiz smēķējis. Varat arī izvēlēties kādu papildmetodi, kas ir daudziem palīdzējusi, piemēram, adatu terapija vai psihoterapija.
Vēl viens liels riska faktors ir paaugstināts asinsspiediens jeb hipertensija, ko nereti tēlaini dēvē par kluso slepkavu.
Ir ļoti svarīgi regulāri mērīt savu asinsspiedienu, to kontrolēt. Sākumā var nebūt nekādu simptomu, bieži vien cilvēks nemaz nezina, ka viņam ir paaugstināts asinsspiediens. Ir ļaudis, kuri nejūt augstu asinsspiedienu pat tad, ja tas ir 200/120 mm Hg, bet citi sāk justies nelāgi jau tad, ja spiediens tikai par 10–15 mm pārsniedz normu.
Kādas pazīmes var liecināt par paaugstinātu asinsspiedienu?
Cilvēks reizēm saka: man ir smagas acis. Dodas uz pārbaudi pie acu ārsta, bet izmeklējumos neko neatrod. Tas nozīmē, ka cēlonis jāmeklē citur, iespējams, pie vainas ir augsts asinsspiediens. Nereti gan acu ārsts saskata, ka acī ir kāds izmainīts asinsvads, tas var liecināt par ilgāku laiku paaugstinātu asinsspiedienu.
Vēl citi simptomi var būt galvas reiboņi, neizskaidrojamas galvassāpes, kā arī tas, ka cilvēks vairs netiek galā ar slodzi, kas iepriekš bijusi pa spēkam. Šādās situācijās jāapzina, vai nav jau pievienojušās kādas izmaiņas sirdī.
Ja vēlos kontrolēt asinsspiedienu mājas apstākļos, vai varu uzticēties aptiekā nopērkamajam asinsspiediena mērītājam?
Ja nav sūdzību, asinsspiediena mērītāju nav vajadzības pirkt. Lai pārbaudītu, vai asinsspiediens ir normas robežās, to var izmērīt, piemēram, aptiekā. Jāatceras, ka to nav jēgas darīt uzreiz, līdzko ieskrien no ielas, jo pulss un asinsspiediens no slodzes paaugstinās. Vispirms 10 minūtes mierīgi jāpasēž.
Asinsspiediena aparātu varētu pirkt tad, ja ir nepieciešamība ilgstoši novērot spiedienu.
Tomēr jārēķinās, ka aparāts ne vienmēr var rādīt precīzi. Elektroniskais aparāts bieži sniedz kļūdainu rezultātu, ja gados vecākam cilvēkam ir roku trīce. Tad labāk lūgt, lai asinsspiedienu izmēra ģimenes ārsts.
Par ko vēl jāaizdomājas sirds veselības sakarā?
Jāpieskata holesterīna līmenis asinīs. Holesterīns pats par sevi mums ir nepieciešams – šūnu membrānas normālai funkcionēšanai, no holesterīna organismā sintezējas daudzi hormoni, piemēram, testosterons, progesterons, estrogēni un virsnieru hormoni, kā arī D vitamīns un žultsskābes.
Organisms pats sintezē 80% holesterīna, bet 20% nonāk organismā ar pārtiku.
Taču, ja ir paaugstināts tā dēvētais sliktais holesterīns jeb zema blīvuma lipoproteīna līmenis, tas nogulsnējas uz asinsvadu iekšējām sieniņām, veicinot sirds asinsvadu slimību attīstību.
Vēl svarīgs ir arī citu asins tauku – triglicerīdu – līmenis, jo arī no tā atkarīga holesterīna izgulsnēšanās asinsvadu sieniņās. To ir īpaši svarīgi kontrolēt cilvēkiem, kam jau ir manāma aptaukošanās.
Bīstami, ja ir paaugstināts glikozes jeb cukura līmenis asinīs, pat ja tas vēl nav cukura diabēts, par ko cilvēki uztraucas vairāk. Cukura līmenim ir jābūt zem 5,6 mmol/l. Svarīgi arī, ko atklāj cukura slodzes tests, tas ir īpašs izmeklējums, par ko jāvaicā ģimenes ārstam.
Augstāks glikozes līmenis asinīs kopā ar “slikto” – zema blīvuma lipīdu holesterīnu – bojā sīkos asinsvadus un vēlāk arī lielos. Ja cukura līmenis ir ilgstoši paaugstināts, tas netiek ārstēts, netiek ievēroti ieteikumi veselīgākai ēšanai, asinsvadi pamazām apkaļķojas.
Iesaku pievērst uzmanību arī vairogdziedzerim. Ilgstoši neārstētas vairogdziedzera problēmas var skart sirdi. Vēlams veikt specifisku asins izmeklējumu, lai noteiktu vairogdziedzera veselību, ja nepieciešams, arī ultrasonogrāfiju.
Kā var noteikt, ka holesterīna vai cukura līmenis ir paaugstināts?
Pēc laboratorijā veikta asins izmeklējuma. Saskaņā ar Eiropas Kardiologu asociācijas rekomendācijām, kopējam holesterīna līmenim jābūt zem 5 mmol/l, “sliktajam” holesterīnam – zem 3 mmol/l, “labajam” – virs 1 mmol/l vīriešiem un virs 1,2 mmol/l sievietēm. Jo augstāks ir “labais” holesterīns, jo lielākas organisma aizsargspējas pret aterosklerozi. Savukārt triglicerīdiem jābūt zem 1,7 mmpl/l.
Esmu cilvēks parastais, dzīvoju, manuprāt, visai veselīgi. Es nesmēķēju, ēdu labu pārtiku, šad tad izkustos… Tomēr mana asinsaina ne vienmēr ir ideāla rādītājos, kas saistīti ar cukura un holesterīna līmeni. Ko lai daru?
Noteikti vajag ieviest savā nedēļas grafikā vairāk kustību, ierakstīt to plānotājā tāpat kā lietišķu tikšanos un paveicamo darba uzdevumu. Un – pēc iespējas mazāk sēdēt!
Saviem pacientiem vienmēr iesaku 30–45 minūšu aktīvu fizisku slodzi vismaz trīs līdz piecas reizes nedēļā.
Tas labvēlīgi ietekmē asinsspiedienu, holesterīna līmeni, arī cukura vielmaiņu. Taču ļoti svarīgi, lai tā būtu patīkama slodze, nevis tāda, kas sagādā netīkamus brīžus. Var, piemēram, divreiz nedēļā doties peldēt, bet divreiz – iet garās pastaigās. Pats galvenais – lai tas notiktu regulāri, katru nedēļu, katru mēnesi, visu gadu.
Vēl divas reizes nedēļā ieteicams ēst treknas zivis, īpaši jūras zivis. Zivju tauki ir veselīgi, tie labvēlīgi ietekmē sirds asinsvadu veselību. Labāk ēst liesu gaļu, izvairīties no treknuma. Arī piena produktus ieteiktu izvēlēties ar samazinātu tauku daudzumu. Obligāta ēdienkartes sastāvdaļa ir augļi un dārzeņi, dienā vajadzētu apēst 400–500 gramus.
Ko darīt tad, ja cilvēkam jau ir kāda sirds asinsvadu saslimšana, varbūt bijis insults, infarkts?
Jābūt uzmanīgam ar fiziskām aktivitātēm – lai tās atbilst individuālajam slodzes tolerances līmenim, ko visbiežāk nosaka ar veloergometrijas palīdzību. Ārsts skatās, ko un cik daudz cilvēks spēj, vienlaikus kontrolējot pulsu un asinsspiedienu.
Turpretī ieviest veselīgāku ēšanu un atmest smēķēšanu ieteicams ikvienam.
