LOSP uzstāj uz kompensācijām lietavās cietušajiem lauksaimniekiem 0
Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP) aicina valdību jau rīt, 29.augusta sēdē, izskatīt jautājumu par plūdu skartajām teritorijām un tajās radītajiem ārkārtas zaudējumiem.
Kā jau ziņots milzīgās platībās Vidzemē un Latgalē applūdušas lauksaimniecības zemes, kur zem ūdens atrodas ceļi, nenovāktā raža, jaunie sējumi, lopbarība un ir izskaloti ceļi, ganības un caurtekas.
Kā norāda LOSP valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs, situācija šajos reģionos ir dramatiska, un lauksaimnieki ir bezspēcīgi, jo ir radušies būtiski, neparedzēti zaudējumi.
“Lielākajā daļā platību ražas novākšana iekavēsies, to būs sarežģīti novākt, jārēķinās ar zaudējumiem, kā arī ar to, ka atsevišķos gadījumos to novākt vispār nebūs iespējams. Atzinīgi novērtējam to, ka arī zemkopības ministrs Jānis Dūklavs operatīvi devās novērtēt situāciju minētajos reģionos un šodien turpina to darīt Krāslavas un Preiļu novados. Aicinām Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministru Kasparu Gerhardu strādāt naskāk, rūpējoties par lauku novadiem ārkārtas situācijā radušos zaudējumu kompensāciju un līdzekļu piešķiršanu izskaloto ceļu atjaunošanai,” sacīja Treibergs.
Vienlaikus LOSP aicina lauksaimniekus kontrolējošāa iestādes būt saprotošām un nesodīt saimniecības par atsevišķu prasību neievērošanu saistībā ar projektu termiņiem vai obligātajiem ieņēmumiem, jo saimniecības jau tā ir neapskaužamā situācijā.
“Aizvien biežāk laika apstākļi ietekmē saimniecību darbību un attīstību, šoreiz daba ir applūdinājusi ganības, dārzeņus, sējumus, radot situāciju, ka ražas novākšana ir uz jautājuma zīmes. Līdz ar to visas cietušās saimniecības laukkopībā un lopkopībā ir neapskaužamā situācijā, bet jo īpaši saspringta situācija ir saimniecībām, kurām ir kredītsaistības, vai cita veida līgumsaistības, kuru izpilde ir atkarīga no iegūtajiem ieņēmumiem – ražas,” norādīja Treibergs.
Tāpat LOSP akcentē, ka lietavas ir atklājušas arī nesaimniecisko attieksmi pret meliorācijas sistēmām un to uzturēšanu darba kārtībā. Savukārt zemniekiem, iespējams, būtu jāmaina attieksme pret apdrošināšanu.
“Ir pienācis pēdējais laiks noteikt valsts politiku meliorācijas jautājumā, nosakot pienākumus, atbildību un valsts finansējumu sistēmas sakārtošanai. Globālās sasilšanas sekas arvien vairāk sāk, iespaidot lauksaimniecisko ražošanu, un acīmredzot lauksaimniekam ir jāizvērtē sējumu, stādījumu un īpašuma apdrošināšanas lietderība, jo tā tiktu sadalīti riski un postījumu gadījumos tiktu saņemta kompensācija no apdrošinātājiem. Un tomēr, lai palīdzētu saimniecībām pārciest šo dabas radīto situāciju – aicinām valdību 29.augusta Ministru kabineta sēdē pieņemt lēmumu par ārkārtas situācijā radušos neparedzēto zaudējumu segšanu,” rezumēja LOSP vadītājs.
LOSP apvieno 59 lauksaimniecības nevalstiskās organizācijas un kopumā pārstāv vairāk kā 14 200 ražojošo lauksaimnieku.
