LOSP: Plūdu postu glābs nevis ārkārtas situācija, bet meliorācijas sakārtošana 0
Ārkārtas stāvokļa pasludināšana visā Latvijā lauksaimneicības sektorā saistībā ar plūdu sekām situāciju neatrisinātu, tā vietā būtu jāsakārto meliorācijas sistēma, turklāt, iespēju robežās izmantojot Eiropas Saviemības finansējumu, norāda Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) pārstāvji.
“Ceram, ka Eiropas Komisija (EK) sniegs pozitīvu atbildi uz Latvijas aicinājumu un atradīs līdzekļus, lai kompensētu lietavu radītās sekas un zaudējumus. Nav jācīnās par vai pret ārkārtas situācijas pasludināšanu, bet gan jānovērš apstākļi, kāpēc šāda situācija izveidojās, uzsverot, ka visi, kas ir cietuši no plūdu radītajām sekām, ir pelnījuši saņemt zaudējumu kompensāciju,” uzskata organizācijā.
Kā norāda LOSP valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs, no EK vēl nav saņemta atbildes vēstule uz Zemkopības ministrijas lūgumu sniegt atbalstu plūdos cietušajam lauksaimniecības sektoram. “Taču, ja tiks apstiprināts kāda veida atbalsts, visefektīvāk to būtu novirzīt būtu meliorācijas sistēmu sakārtošanai, lai novērstu šādu ārkārtas situāciju atkārtošanos,” uzsver Treibergs.
Arī LOSP ģenerāldirektors Guntis Vilnītis uzskata, ka ārkārtas situācijas pasludināšana ir “populistisks sauklis, kas neatrisinās situāciju saknē, bet tikai iegūst īslaicīgu atbalstītāju pulku”.
“Galvenais ir sakārtot sistēmu, lai šādas situācijas vairs neatkārtots un viens no iemesliem ir meliorācijas sistēmas. Tā ir valsts problēma, kuru varētu sakārtot, piesaistot ES atbalstu. Latvijā ir lielākoties vēsturiski nefunkcionējoša meliorācijas sistēma, kura gadu no gada tikai pasliktinās, līdz ar ko arī šādās reizēs redzam sekas,” norāda LOSP izpilddirektors.
Viņš arī atzīst, ka šīs sezonas skarbā situācija lielai daļai saimniecību liks izvērtēt arī apdrošināšanas iespējas un piedāvājumus, jo dabas apstākļi no gada uz gadu kļūst mainīgāki nu neprognozējamāki.
LOSP pārstāv vairāk kā 14 200 ražojošo lauksaimnieku. LOSP iesaistās Latvijas lauksaimniecības un lauku attīstības politikas veidošanā un īstenošanā sadarbībā ar valsts likumdevējiem, valsts pārvaldes institūcijām, Zemkopības ministriju un citiem sociālajiem sadarbības partneriem.
Vairāk par šo tematu lasiet šeit
