LOSP: pašvaldības un valsts uzņēmumi iepirkumos negribīgi atbalsta vietējos ražotājus 3
Pašvaldības un valsts uzņēmumu negribīgi atbalsta vietējos ražotājus pārtikas produktu un ēdināšanas pakalpojumu iepirkumos, pavēstīja Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) sabiedrisko attiecību speciāliste Krista Garkalne.
Viņa norādīja, ka LOSP ir neizpratnē par pašvaldību un valsts uzņēmumu neienteresētību iepirkt vietējo ražotāju pārtikas produktus. “Ir konstatētas problēmas ar korektu dalījumu daļās ieviešanu, tādējādi nepaverot plašāku iespēju piedalīties iepirkumos vietējiem zemniekiem, kas piedāvā gan svaigu, gan saldētu produkciju. Neizpratne ir arī par normatīvo aktu neievērošanu iepirkumos, kas uz esošo brīdi tiek izsludināti, tādējādi nenodrošinot vietējo ražotāju iespēju dalībai iepirkumos ar savu produkciju, kā, piemēram, tehniskajās specifikācijās nav iekļauti nedz Latvijā audzēti bumbieri, nedz dažādas vietējās izcelsmes ogas,” teica Garkalne.
Pēc viņas sacītā, valsts un pašvaldības iestādēm ir problēmas ievērot Ministru Kabineta (MK) noteikumus par vides kritēriju piemērošanu un piedāvājuma izvēles kritēriju noteikšanu pārtikas produktu piegādes un ēdināšanas pakalpojumu iepirkumiem.
LOSP valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs aicināja pašvaldības un valsts iestādes būt atvērtākām sadarbībai ar vietējiem zemniekiem un ir gatavs organizēt dažādus apmācības seminārus, lai veicinātu vietējās produkcijas noietu un kopā ar pašvaldībām rastu apstākļus, lai vietējie ražotāji veiksmīgāk startētu iepirkumos.
Savukārt LOSP ģenerālsekretārs Dīns Cielavs minēja, ka ir svarīgi, lai pirms iepirkuma veikšanas pasūtītājs apzina vietējā ražotāja piedāvājuma iespējas.
“Ir nepieļaujami, ka mums Latvijā pārtikas produktu vai ēdināšanas pakalpojumu iepirkumos uzvar komersanti – vairumtirgotāji, kas nav ieinteresēti sadarboties ar vietējiem zemniekiem. Katras pašvaldības atbildīgajām struktūrām ir jāveicina vietējo uzņēmēju dalība publiskajos iepirkumos tiktāl, ciktāl tas nav pretrunā ar Publiskā iepirkuma likuma prasībām. Pret šo problēmu risināšanu nedrīkst būt vieglprātīga attieksme,” uzsvēra Cielavs.
Iepirkumu eksperte Astra Bērziņa norādīja, ka Iepirkumu uzraudzības biroja mājas lapā pēdējā mēneša laikā publicētajos paziņojumos par plānotajiem iepirkumiem pārtikas jomā 90% gadījumu valsts vai pašvaldības iestādes iepirkumu dokumentācijā nemin prasības, kas izriet no MK noteikumiem.
“Tikai atsevišķos izņēmuma gadījumos ir norāde par nepieciešamību iesniegt piedāvājumus, kuros ir iekļauti produkti, kam jāatbilst MK noteikumu prasībām, bet nav neviena vārda par to, kādas ir šīs prasības. Kā piemēru varu minēt Salaspils un Talsu novada izglītības iestāžu iepirkumus, kuros vispār nav norādes par vides kritēriju piemērošanu, kas izriet no minētajiem MK noteikumiem. Tas pats attiecas uz Daugavpils Valsts ģimnāzijas, Priekuļu tehnikuma, Daugavpils pensionāru sociālās apkalpošanas teritoriālā centra pārtikas produktu iepirkumiem,” norādīja Bērziņa.
Viņa uzsvēra, ka MK noteikumi ir saistoši jebkurai valsts vai pašvaldības iestādei, kas veic pārtikas produktu un ēdināšanas pakalpojumu iepirkumus, neatkarīgi no tā, par kādu summu tiek plānots slēgt iepirkumu līgumus.
Jau vēstīts, ka valdība sēdē 9.septembrī atbalstīja Finanšu ministrijas izstrādāto instrukciju, kas nosaka “zaļā publiskā iepirkuma ” pamatprincipus pārtikas produktu piegāžu un ēdināšanas pakalpojumu iepirkumiem .
Instrukcija sniedz norādījumus pārtikas produktu piegādes iepirkumu dalīšanai daļās, tehnisko specifikāciju sagatavošanai un tajās iekļaujamām obligātām un ieteicamām prasībām, piedāvājumu izvēles kritērijiem, līgumos ietveramām prasībām. instrukcija paredz, ja pasūtītājs tehniskajā specifikācijā nav izmantojis visus instrukcijā norādītos “zaļā publiskā iepirkuma ” principus, tam nav tiesību piemērot piedāvājumu izvēles kritēriju zemākā cena. Tāpat instrukcijā ir paredzēt, ka cenas īpatsvars saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma gadījumā nedrīkst būt lielāks par 50%.
LOSP ir Latvijas lielākā un nozīmīgākā nacionālā līmeņa lauksaimnieku konsultatīvā padome, kas apvieno 59 lauksaimniecības nozaru un daudznozaru valsts līmeņa nevalstiskās organizācijas un kopumā pārstāv vairāk nekā 13 000 ražojošo lauksaimnieku.
