LOSP: Ko iegūs zemnieki no novadu reformas? Nav skaidrs 0
Patlaban trūkst vērtējuma par vietējo iedzīvotāju un ražojošo zemnieku ieguvumiem vai zaudējumiem no jaunās administratīvi teritoriālās reformas, aģentūrai LETA pauda Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs.
Viņš uzsvēra – pirms jebkuru pārmaiņu uzsākšanas būtu jāsāk ar funkciju, pienākumu sadali starp valsti un pašvaldību.
Patlaban šajā jautājumā ir liels haoss, jo ir daudz gadījumi, kad funkcijas pārklājas. Citos gadījumos pašvaldību likums ir deleģējis pienākumus, bet finansējums to īstenošanai nav sekojis.
Pēc Treiberga teiktā, tāpat trūkst vērtējuma par vietējo iedzīvotāju ieguvumiem no jaunās administratīvi teritoriālās reformas.
Piemēram, vai tās ieviešanas rezultātā uzlabosies ceļu stāvoklis, sabiedriskā transporta pieejamība, vai apvienojot vairākus trūcīgus novadus, jaunizveidotais novads kļūs turīgāks.
Būtu jātiek arī skaidrībā, vai apvienojot šobrīd pašpietiekamus novadus, uzlabosies vienotā novada kopējā infrastruktūra, vai finansējumam būs tieksme piesaistīties jaunajam novada centram.
LOSP valdes priekšsēdētājs piebilda, ka tāpat nav izvērtēti ražojošo zemnieku ieguvumi vai zaudējumi no jaunajām novadu robežām.
Piemēram, nav skaidrs, vai tāpēc pašvaldība varēs sniegt sistemātisku atbalstu zemnieku saimniecībām ceļu, elektrolīniju, telekomunikāciju nodrošināšanā, produkcijas pārdošanas veicināšanā.
Tāpat nav izvērtēts, vai pēc reformas iedzīvotājiem pieejamāka būs skola, bērnudārzs, medicīnas pakalpojumi, veikals, bankomāts bezskaidras naudas norēķiniem.
LOSP pieņemama būtu brīvprātīga apvienošanās, kura uzlabotu situāciju iedzīvotājiem un uzņēmējiem un sniegtu pozitīvas atbildes uz iepriekš uzdotajiem jautājumiem, pauda Treibergs.
“Jebkuras valsts pamats ir iedzīvotāji un viņu vajadzības. Ceram, ka reformas ieviešanas veidotāji ir apsvēruši visus plusus un mīnusus un ieguvēji būs iedzīvotāji, jo mēs pastāvam par apdzīvotiem laukiem,” rezumēja LOSP valdes priekšsēdētājs.
Kā ziņots, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādātā karte paredz pašvaldību skaitu samazināt no 119 līdz 35.
Platības ziņā lielākās būtu Liepājas un Madonas pašvaldības. Ministrijas piedāvātajā kartē tās attiecīgi aptver 3656,93 un 3347,35 kvadrātkilometru plašu teritoriju.
Pēc iedzīvotāju skaita lielākās pašvaldības atbilstoši šai kartei būtu Rīga, Daugavpils un Liepāja. Visās šajās vietvarās dzīvotu vairāk nekā 100 000 cilvēku.
