LOSP: Iecere par samazināto PVN dārzeņiem kā pilotprojektu draud izgāzties 0
Atbalstot 5% pievienotās vērtības (PVN) likmes piemērošanu Latvijai raksturīgajiem svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem, Latvijas Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes biedri vienlaikus izsaka sašutumu par Finanšu ministrijas (FM) definētajiem sasniedzamajiem rezultātiem, kuri labi domāto ieceri nevis stimulēs, bet gan iesaldēs.
Kā norāda LOSP vadība, FM kā vienu no pirmajiem sasniedzamajiem rādītājiem noteikusi PVN 5% likmes piemērošanas periodu trīs gadus, budžeta ietvaros ieviešot samazināto PVN no 2018.gada 1.janvāra līdz 2020.gada 31.decembrim ar nosacījumu, ka rezultatīvie rādītāji ir jāsasniedz jau līdz 2020.gada 30.jūnijam.
Tas nozīmē, ka šajā trīs gadu periodā tiek “iesaldēta” LOSP iniciatīva par samazināto PVN pienam un gaļai.
“Šis jautājums gadiem ilgi kā karsts kartupelis mētāts pa atbildības sfērām un patlaban, kad nonākts tuvu lēmuma pieņemšanai atkal jāsaskaras ar nodomu noteiktiem nereāli izpildāmiem rezultatīvajiem rādītājiem, kuru neizpilde apstādinātu samazinātā PVN piemērošanu pienam un gaļai, jo augļi un dārzeņi, kā pilotprojekts būtu izgāzies. Taču mūsu mērķis ir šī pilotprojekta veiksmīga ieviešana, kam varētu sekot piens un gaļa. Tagad sanāk, ka ar šādām prasībām cenšamies šo sistēmu neieviest dzīvē. Veidojas absurda situācija, jo cenšamies izdomāt jaunu divriteni, mēģinot pierādīt to vai sistēma darbosies vai nē. Kamēr mēs cīnāmies, tikmēr Eiropas Savienības 23 dalībvalstīs veiksmīgi piemēro samazinātās PVN likmes pārtikai,” norādīja LOSP valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs.
Tāpat nav atbalstāmi lēmuma projektā noteiktie rezultatīvie rādītāji, piemēram, ka vidējam atalgojumam augļu un dārzeņu ražošanas un tirdzniecības nozarē jābūt pieaugušam par 35%, kamēŗ tam jābūt analogam valstī plānotajam algas pieaugumam lauksaimniecības nozarē.
Absurds arī priekšlikums, ka arī augļkopības un dārzeņkopības produkcijas patēriņam jābūt palielinātam pa 60%.
“Vai tiešām likumprojekta autori ir iedomājušies, ka tuvāko trīs gadu laikā mēs par 60% vairāk sāksim patērēt augļus un dārzeņus? Tas ir pilnīgi nesasniedzams absurds. Tāpēc pastāvam uz to, ka rezultatīvie rādītāji ir neobjektīvi, jo šajā shēmā ir posmi, kurus nevaram ietekmēt. Mērķis, ieviešot 5% PVN likmi augļiem un dārzeņiem, ir samazināt ēnu ekonomiku, radot konkurētspējīgus apstākļus Latvijas ražotājiem. Piemērojot 5% PVN likmi, pieprasījums pēc vietējās izcelsmes produkcijas viennozīmīgi palielināsies, bet ne kopīgais augļu un dārzeņu patēriņš pārtikā,” norāda LOSP valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs.
Jau ziņots, ka arī Zemkopības ministrija (ZM) norādījusi – vajadzētu noteikt citus rezultatīvos rādītājus, kuri jāsasniedz, samazinot PVN likmi Latvijai raksturīgiem augļiem un dārzeņiem. ZM Lauku attīstības atbalsta departamenta direktora vietniece Biruta Ingiļāvičute vakar LOSP sanāksmē teica, ka ZM kategoriski iebilst pret rezultatīvajiem rādītājiem, kas jāsasniedz.
“Mēs nevaram piekrist, ka līdz 2020.gada 30.jūnijam augļkopības un dārzeņkopības nozares preču un pakalpojumu apgrozījumam jāpieaug par 10%. Pirmkārt, mēs varam vērtēt tikai naudas izteiksmē izteikto standarta izlaidi, jo preču un pakalpojumu apgrozījumu mēs nekādi nevaram izvērtēt. Mums nav precīzu datu, kā to rēķināt. Šajā punktā rosinām 10% nomainīt pret 6%,” sacīja Ingiļāvičute.
Vienlaikus viņa piebilda, ka nav iespējams attiecīgajā periodā augļkopības un dārzeņkopības produkcijas patēriņu palielināt par 60%. Tāpēc ZM rosinās Finanšu ministriju mainīt sasniedzamo produkcijas patēriņa palielinājumu pret 2%, ko divos gados būtu iespējams sasniegt. Neadekvāti esot arī prasīt, ka vidējam atalgojumam augļu un dārzeņu ražošanas un tirdzniecības nozarē ir jāpieaug par 35%.
“Mēs visi dzīvotu leiputrijā, ja šādā procentuālā izteiksmē valstī katru gadu kāptu vidējā alga,” sacīja Ingiļāvičute, piebilstot, ka šeit, saskaņā ar aplēsēm, būtu jāparedz ne vairāk kā 5% pieaugums.
Kā ziņots, Ministru kabinets ārkārtas sēdē atbalstījis virkni ministriju iesniegto prioritāro pasākumu 2018.gada budžetā, tostarp nākamgad paredzēts piemērot samazināto PVN Latvijā raksturīgiem dārzeņiem, augļiem un ogām.
LOSP apvieno 58 lauksaimniecības nozaru un daudznozaru valsts līmeņa nevalstiskās organizācijas un kopumā pārstāv vairāk kā 14 200 ražojošo lauksaimnieku. LOSP iesaistās Latvijas lauksaimniecības un lauku attīstības politikas veidošanā un īstenošanā sadarbībā ar valsts likumdevējiem, valsts pārvaldes institūcijām, Zemkopības ministriju un citiem sociālajiem sadarbības partneriem.
