LOSP: gada notikums – vienošanās par maksājumiem; neveiksme – “aktīvā zemnieka” formulējuma trūkums 5
Šā gada nozīmīgākais notikums lauksaimniecībā ir Baltijas valstu zemnieku un arī valdību spēja vienoties centienos panākt lielākus tiešmaksājumus nākamajā plānošanas periodā. Savukārt gada neveiksme ir joprojām nenoformulētie “aktīvā lauksaimnieka” un “dīvānzemnieka” jēdzieni, biznesa portālam “Nozare.lv” atzina Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs.
Viņš norādīja, ka gada panākums bijis arī Zemkopības ministrijas izveidotā lauksaimniecības zemes iegādes kreditēšanas programma un “pamatu ielikšana” Valsts zemes fondam, kura darbības sākšana plānota nākamgad. Tāpat nozīmīgs panākums bijis samazinātā darbaspēka nodokļu likme 15% apmērā sezonas darba strādniekiem, valsts un Eiropas Savienības (ES) atbalsta atbrīvošana no iedzīvotāju ienākuma nodokļa, kā arī vērienīgā pasākuma “Lauki ienāk pilsētā” organizēšana.
Savukārt gada nejēdzību sarakstā ierindojama lauksaimniecības kultūru izmantošana nepārtikas ražošanai, piemēram, ražojot enerģiju, kā arī auglīgo zemju apsēšana ar kukurūzu, tai “izspiežot” pārtikas graudu kultūras. Tāpat nejēdzīga bijusi atsevišķu graudaudzētāju nekorekta pesticīdu lietošana, ar ko nācās saskarties bioloģiskajiem ražotājiem un biškopjiem.
Kā 2013.gada nozares aktualitāti LOSP definē arī problēmas saistībā ar enerģētiku un augstās tarifu likmes.
“Šis jautājums attiecas uz jebkuru sabiedrības locekli, taču iepriekš izstrādātā valsts politika noteikusi nesamērīgi lielus subsidētā atbalsta mehānismus, kas uzliek neadekvātu slogu jebkuram elektroenerģijas patērētājam. Līdz ar to pārdomāti jāizvērtē zaļās enerģijas iespējamie priekšlikumi, lai neradītu papildu finansiālu slogu lauku uzņēmējiem un lauksaimniekiem,” norādīja Treibergs.
Tikmēr kā 2014.gada iespējas LOSP definē Eiropas Parlamenta prasību pēc “zaļākas” saimniekošanas nākamajos septiņos gados.
“Līdz ar to būs jāpārstrukturizē maksājumu mērķtiecīgums un jāmaina daudzu saimniecību domāšana. Jāraugās ne tikai biznesa virzienā, bet arī jādomā par vides ilgtspēju un to, kādu vidi atstāsim nākamajām paaudzēm,” atzina Treibergs.
Tāpat nākamajā gadā būs jāturpina strādāt, lai panāktu valdības lēmumu samazināt pievienotās vērtības nodokli pārtikai, jāpanāk vietējās produkcijas dominante valsts iepirkumos. Savukārt visiem nozares speciālistiem kopīgi jāsakārto profesionālās lauksaimniecības izglītības sistēma, topošos speciālistu vairāk piesaistot reālai praksei lauku saimniecībās.
LOSP arī bažīgi izturas pret gaidāmo eiro ieviešanu, to nosaucot par zināmu draudu lauksaimniekiem.
“Ceram, ka tā būs visu veidu saimniecību iespēja, nevis drauds. Iegūs zemnieki, kas eksportē, tomēr vienlaikus iegūs kaimiņvalstu firmas, kas importē Latvijā. Līdz ar to importa produkcija paliks lētāka un radīs draudus saimniecībām, kas tirgo produkciju vietējā tirgū,” sacīja LOSP vadītājs.
LOSP apvieno 56 lauksaimniecības nozaru un daudznozaru valsts līmeņa nevalstiskās organizācijas un kopumā pārstāv vairāk nekā 12 345 ražojošos lauksaimniekus.
