LOSP apsver iespēju vērsties Eiropas Revīzijas palātā par VK ziņojumu saistībā ar subsīdiju finansējuma izlietojumu 1
Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome (LOSP) apsver iespēju vērsties Eiropas Revīzijas palātā saistībā ar Valsts kontroles (VK) ziņojumu par lauksaimniecības nevalstiskajām organizācijām piešķirto budžeta līdzekļu izlietojumu, sacīja LOSP valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs.
Viņš norādīja, ka nepiekrīt VK revīzijas ziņojumā minētajam, ka Lauksaimnieku nevalstisko organizāciju konsultatīvajā padomē vajadzētu mainīties pārstāvētajām organizācijām.
Treibergs atzīmēja, ka bez LOSP Lauksaimnieku nevalstisko organizāciju konsultatīvajā padomē ir arī “Zemnieku saeima”, Lauksaimniecības statūtsabiedrību asociācija, Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija, Latvijas Jauno zemnieku klubs, Latvijas Zemnieku federācija, Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija, Lauksaimnieku apvienība un Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija, no kurām atsevišķas ir arī LOSP biedres.
“LOSP kopumā pārstāv apmēram 60 lauksaimnieku biedrību, un kādam ir jāpauž arī to viedoklis,” sacīja Treibergs, norādot, ka ne visi no LOSP biedriem ietilpst Lauksaimnieku nevalstisko organizāciju konsultatīvajā padomē, līdz ar to LOSP pauž katras no tām viedokli.
Treibergs aicināja VK pirms pārmetumu par nosacīti “slēgtu klubiņu”, kas darbojas tikai savu interešu vadīts, izteikšanas mēģināt saprast lauksaimnieku nevalstisko organizāciju struktūru. “Mēs LOSP iekšienē izrunājam jautājumus vairāku desmitu lauksaimniecību organizāciju vidū. Neiztiekam bez absolūti pretējiem un pat skaļiem viedokļiem. Taču darba un diskusiju procesu laikā mēs salāgojam vairākus viedokļus, rodam optimālo risinājumu un tad ar to vēršamies tālāk – ministrijā un citur. Tas nebūt nav viegli, ir jārod kompromisi visiem iesaistītajiem. Tāpat mēs bieži vien viedokļus saskaņojam ar “Zemnieku saeimu”, ar Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociāciju,” viņš skaidroja.
Tāpat Treibergs minēja, ka uz LOSP sanāksmēm vienmēr ir aicināti ne tikai lauksaimnieki, bet arī masu mediju pārstāvji, līdz ar to diskusiju un lēmumu pieņemšanas process ir caurskatāms. “Katru mēnesi rīkojam pārstāvju sanāksmes, kurās var piedalīties ikviens biedrs un pat arī tie lauksaimnieki, kuri nav mūsu biedri. Mums nav nekādu noslēpumu, mēs vienmēr esam bijuši un esam par atklātu un caurskatāmu darbu,” sacīja LOSP valdes priekšsēdētājs.
Komentējot nozares nevalstiskajām organizācijām piešķirto budžeta līdzekļu izmantošanas lietderību, Treibergs norādīja, ka vieni no lielākajiem LOSP izdevumiem ir saistīti ar selekcijas jautājumiem. “Agrāk bija tāda valsts iestāde kā Ciltsdarba valsts inspekcija, kurai bija 700 000 latu gada budžets. Tagad daļu no šiem uzdevumiem veic LOSP, jo mūsu biedri ir gan cūku audzētāju, gan liellopu, gan citu dzīvnieku audzētāju biedrības. Varētu teikt, ka esam pārņēmuši daļu no šīm funkcijām,” viņš sacīja.
Viņš arī atzīmēja – nav tā, ka lauksaimnieku nevalstiskajām organizācijām ik gadu tiek piešķirta konstanta summa no Zemkopības ministrijas budžeta un tā nemainās atkarībā no īstenotajām aktivitātēm. Finansējums atsevišķām organizācijām mainās atkarībā no prioritātēm.
Treibergs atgādināja, ka divos likumos – Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā un Izglītības likumā attiecībā par profesiju standartiem – ir noteikts finansējums lauksaimniecības nevalstiskajām organizācijām par funkcijām, kuras valsts uzdevusi tām veikt. ”Aicinātu VK varbūt tomēr atnākt un iepazīties ar to reālo darbu – atnākt uz darba grupām, iepazīties, ko dara eksperti, nevis izdarīt secinājumus, sēžot pie sava galda. “Rokoties papīros”, nevar ne izprast, ne arī gūt priekšstatu par to realitāti, ar kuru saskaras Latvijas lauksaimnieki,” viņš sacīja.
Treibergs atzina, ka LOSP apsver iespēju vērsties Eiropas Revīzijas palātā un prasīt tās viedokli par VK revīziju un secinājumiem tajā, vienlaikus norādot uz to, ka VK veiktā revīzija ir nekvalitatīva, jo konkrēti pārkāpumi tajā nav atrasti. Tāpat lauksaimnieku nevalstiskajām organizācijām plānota sanāksme ar Zemkopības ministrijas valsts sekretāri Daci Lucauu, kurā plānots pārrunāt VK ziņojumu.
Jau ziņots, ka VK veiktajā revīzijā secināts, ka Zemkopības ministrijas izveidotā finansējuma saņemšanas kārtība nenodrošina mērķtiecīgu finansējuma piešķiršanu, skaidru un vienlīdzīgu attieksmi pret visām lauksaimniecības nevalstiskajām organizācijām. VK secinājusi, ka ik gadu pusmiljons eiro garantēti un nemainīgi tiek piešķirts deviņām lauksaimniecības nevalstiskajām organizācijām, tostarp LOSP, kuru pārstāvji līdzās zemkopības ministram un ministrijas valsts sekretāram veido Lauksaimnieku nevalstisko organizāciju konsultatīvo padomi.
Vairāk par VK revīziju lasiet šeit
