Loskutovs: KNAB sadalīšana vairākās daļās ir kategoriski nepieņemama 2
Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) sadalīšana vairākās daļās ir kategoriski nepieņemams risinājums, uzskata Saeimas Korupcijas novēršanas apakškomisijas priekšsēdētājs Aleksejs Loskutovs (V). Tajā pašā laikā viņš norāda, ka apakškomisija ir gatava strādāt pie nepieciešamo likuma grozījumu sagatavošanas, lai, ņemot vērā Valsts kancelejas atzinumu, uzlabotu iestādes darbu.
Atbildot uz jautājumu, kādai būtu jābūt politiķu rīcībai attiecībā uz KNAB, Loskutovs norādīja, ka iestādes sadalīšana ir kategoriski nepieņemama un par to var pārliecināties, ieskatoties nesenā vēsturē pirms korupcijas apkarošanas biroja izveidošanas. KNAB tapšana bija saistīta ar to, ka, “ja var tā teikt, tradicionālās tiesībsargājošās iestādes nebija uzdevumu augstumos”.
Pirms KNAB izveidošanas, korupcijas apkarošanas funkciju pildīja Valsts policija, Drošības policija un citas tiesībsargājošās iestādes, savukārt interešu konflikta novēršanu simboliski veica Valsts ieņēmumu dienests (VID). “Skaitījās”, ka politisko partiju finansēšanās kontroli pildīja VID, taču praktiski iestāde tolaik neko darīja un tāpat neviens neveica iedzīvotu izglītošanu pretkorupcijas jautājumos. Savukārt KNAB patlaban ir pierādījusi savu efektivitāti, neraugoties uz iekšējām domstarpībām, skaidroja politiķis.
Taujāts par sabiedrības uzticības samazināšanos KNAB tā vadītāja Jaroslava Streļčenoka un viņa bijušās vietnieces Jutas Strīķes konflikta dēļ, apakškomisijas priekšsēdētājs atbildēja, ka, ja kāds saka, ka KNAB ir samazinājusies sabiedrības uzticība, tad tas ir jāvērtē kā iedomāts iegansts, lai vērstos pret iestādi. Loskutovs norāda, ka domstarpības starp minētajām personām nenozīmē, ka pati iestāde ir norakstāma.
“Mēs varam redzēt, ka KNAB pilda savu pienākumus attiecībā uz partiju finansēšanas jautājumu un dažām partijām ir pārtraukta valsts finansējuma piešķiršana,” pauda politiķis. Viņš vērsa uzmanību, ka KNAB gandrīz katru nedēļu krimināllietas nosūtot kriminālvajāšanai vai sākot jaunu kriminālprocesu. Loskutovs labprāt dzirdētu par KNAB darbu pie “lielām un skaļām” lietām, taču bijušais KNAB vadītājs aicina būt reālistiem, jo lielu lietu atklāšana un izmeklēšana ir ārkārtīgi smags darbs un saistīts ar veiksmi, tajā skaitā kontekstā ar iestādes starptautisko sadarbību.
KNAB pats pietiekoši domā par iekšējās kapacitātes celšanu, norāda apakškomisijas vadītājs. Viņš gan pieļauj iespēju apakškomisijā vērtēt Valsts kancelejas direktores Elitas Dreimanes vadītās darba grupas izstrādātos priekšlikumus par KNAB likuma pilnveidošanu, lai samazinātu domstarpības par likuma interpretāciju.
Norādīts uz atšķirīgajiem viedokļiem ar Ministru prezidenti un partijas biedri Laimdotu Straujumu (V), Loskutovs norādīja, ka “Vienotībā” šis jautājums neesot diskutēts. Viņš arī neplāno partijā par to rosināt sarunu, jo viedokļu dažādība ir zināma un politiķis domā, ka nav iespējams panākt kādu kompromisu.
Valdībā top informatīvais ziņojums, kura pamatā būs gan Valsts kancelejas darba grupas, gan Iekšlietu ministrijas darba grupas ziņojumu, norādīja Loskutovs. Apakškomisija spriest par iespējamiem likuma grozījumiem varētu sākt pēc tam, kad būs iepazinusies ar informatīvo ziņojumu.
Viņš piebilda, ka korupcijas apkarošanas noteikšana Iekšlietu ministrijas (IeM) pārraudzībā nebūtu atbalstāma, jo tādējādi tā kļūs mazāk neatkarīga.
Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli apakškomisijai savu lēmumi un priekšlikumi jāiesniedz izskatīšanai komisijas sēdē.
Kā ziņots, Straujuma atbalsta KNAB pārdali, bet ne Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē laikā. Viņai negribētu KNAB dalīt tagad, lai gan ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera priekšlikums ir loģisks, jo partiju finansēšana ir jānodod neitrālas iestādes pārraudzībā, piemēram, Valsts kontrolei, 2.decembrī LTV raidījumam “Rīta Panorāma” sacīja premjerministre.
Straujuma tiecas atbalstīt ģenerālprokurora ierosinājumu sadalīt KNAB, izmeklēšanas daļu nododot IeM pārziņā, bet partiju finansēšanu – Valsts kontrolei.
Jau vēstīts, ka Valsts kancelejas vadītās ekspertu darba grupas sagatavotās izmaiņas KNAB likumā paredz, ka Ministru kabineta pārraudzība pār KNAB tiek īstenota caur Ministru prezidenta institūciju. Turpmāk KNAB priekšnieka prettiesisku lēmumu vai bezdarbības gadījumā Ministru prezidents uzdos tos labot. Savukārt, ja KNAB priekšnieks tam nepiekrīt, jautājumu nodos izskatīšanai valdībā, un tās lēmums būs galīgs.
