Lorencs pārsteidza “Mikrofonu”, nodziedot paša sarakstītos “Ceriņus” 0
Gunārs Jākobsons, “Mikrofona” aptaujas idejas autors un vadītājs, rubrikas “Dzintara dziesmas vēsturē” autors Latvijas Radio 2.
Pirms nepilniem 40 gadiem, 1977. gada “Mikrofona” aptaujā notika tam laikam gaužām neraksturīgs notikums. Raimonda Paula un Jāņa Petera dziesmu plejādei pa vidu iespraucās un godpilno otro vietu ieguva Zigismunds Lorencs – mūziķis, kurš izpildīja paša sarakstītu dziesmu ar Andra Vējāna vārdiem “Ceriņi”.
Lai arī Zigismunds ir daudzpusīgs mūziķis, varētu teikt, ka uz citu “Mikrofona” komponistu fona viņš bija palicis nomaļus. Emīla Dārziņa mūzikas skolā viņš apguva čella spēli, bija viens no pašiem pirmajiem solistiem pirmajās latviešu rokenrola grupās un vēlāk arī kļuva par dziesmu autoru. Zigismunds tiek uzskatīts par pirmo jaunieti Latvijā, kuram bija īsta amerikāņu ģitāra. Neatceros tās nosaukumu, bet tas bija ļoti nozīmīgs pavērsiens mūzikā.
Vienubrīd Zigismunds darbojās vienā grupā ar vēlāko Latvijas rokenrola karali Pitu Andersonu. Bet pēc skandāla 1965. gadā, kad pēc kāda aizliegta koncerta notika protesta akcija uz planetārija kāpnēm, Andersons pārcēlās dzīvot uz Igauniju, un grupa pajuka. Tad Zigismunds Lorencs esot zvanījis Borisam Rezņikam un teicis: “Nu, nāc pie manis spēlēt!” Bet Boriss atteicis: “Ko nu, ko nu, nāc labāk pie mums profesionāļiem uz Eoliku!” Un Zigismunds aizgājis arī. “Eolikā” viņš kļuva par profesionālu ģitāristu, dziedātāju, turklāt grupas repertuārā ir arī viņa dziesmas, tādas kā slavenā “Vecmāmiņa un runcis”, kas 1970. gada “Mikrofona” aptaujā ieņēma augsto 4. vietu.
Pēc tam nāca dienesta gadi un Zigismunda Lorenca vārds bija saistīts ar armijas ansambli “Zvaigznīte”. Pēc atgriešanās civilajā dzīvē sekoja ansambļa “Selga” laiks. Tur viņš pie Alda Ermanbrika bija ģitārists, un ar šo laiku saistās tādas dziesmas, kā Andreja Lihtenberga izpildītās “Ieva”, savulaik ļoti populārā “Padod manai mātei krēslu” un vēl vairākas citas.
Ansambļa “Dzeguzīte” ilggadējā vadītāja Daila Martinsone stāstīja, ka Zigismunds ilgstoši sadarbojies arī ar šo ansambli – komponējis dziesmas, pats dziedājis, kā arī bijis saistīts ar citu labi pazīstamu bērnu ansambli “Knīpas un Knauķi”. Savulaik viņš arī koncertējis kopā ar Margaritu Vilcāni, vairākas viņa dziesmas iekļautas Žorža Siksnas albūmā “Vasaras vīns”, un viņš iespēlējis ģitāras partiju vairākos skaņdarbos Gunāra Rozenberga albumā “Laura”. Starp citu, Zigismunds paguvis pastrādāt arī Latvijas Radio, kur Aļņa Zaķa orķestrī bija ģitārists.
“Mikrofona” aptaujā viņš startējis vairakkārt, bet “Ceriņi” atnesa vislielākos panākumus. Gadu vēlāk viņa dziesma “Zaķusala” palika 8. vietā, un vēl pēc gada “Janvārī” ierindojās 12. vietā. Neilgi pēc gadsimtu mijas Zigismunds pārcēlās dzīvot uz Kanādu un ilgus gadus Latvijā nav bijis.
Atgriežoties pie “Ceriņiem”, nevar nepieminēt vārdu autoru Andri Vējānu. Šī ir viena no nedaudzajām dziesmām ar savulaik populārā dzejnieka sarakstītajām rindām, kurš savā dzejā jūsmoja par dzimto pusi Latgali un ap atmodas laiku pievērsās šī Latvijas novada likteņgaitu izpētei. Publicistikā Andra Vējāna vārds galvenokārt saistīts ar žurnālu “Karogs”, kur viņš gandrīz 20 gadus vadīja dzejas nodaļu, un vairāk nekā 20 gadus bija šā izdevuma galvenais redaktors.
Šodien tautā iemīļotākās dziesmas turpina apkopot “Amigo Dzintara dziesmu” aptauja. Pēc aprīļa balsojuma ir noskaidrotas visas 18 šīs sezonas pusfinālistes, kuras sadalītas divās grupās pa deviņām. Noslēguma lielkoncertā, kas notiks 18. jūnijā Jelgavā, būs dzirdamas tikai 9 pašas populārākās un mīlētākās dziesmas – 4 pirmās no katra pusfināla un tā piektās vietas ieguvēja, kam vairāk balsu. Balsot iespējams www.dzintaradziesmas.lv, pa bezmaksas telefonu 807 00000 vai draugiem.lv “Amigo” lapā.
