ES pilsoņi satraukušies 0
“Breksits: ES pilsoņi panikā pēc valdības izmaiņām rezidences noteikumos,” vēsta “Independent”. Rakstā tiek apgalvots, ka, saskaņā ar jaunajiem noteikumiem, ES pilsoņi var tikt izraidīti no valsts, ja viņiem nav iegādāta īpaša privātā veselības apdrošināšanas polise. Šie noteikumi stājās spēkā no 1. februāra. Visi ES pilsoņi, kuriem nav “rezidentu tiesību”, arī studenti un britu pilsoņu laulātie draugi, kuriem nav veselības apdrošināšanas, var tikt deportēti vai neielaisti atpakaļ valstī.
“Independent” uzrunātais Londonas “Garden Court Chambers” jurists Kolins Jeo apsūdz britu Iekšlietu ministriju par nepamatotas panikas celšanu. “Sanāk, ka divi cilvēki ir vienādā situācijā – gan poļu bezpajumtnieks, kurš nav izdarījis kriminālpārkāpumu vai pieprasījis pabalstus, gan britu baņķiera sieva, kurai nav veselības apdrošināšanas. Saskaņā ar Iekšlietu ministrijas noteikumiem, abus var izraidīt.”
Lai arī laikraksts to piemin tikai starp citu, viss slēpjas vārdu salikumā “rezidentu tiesības”. Lieta tāda, ka visi, kuri strādā, ir pašnodarbinātie, meklē darbu, studē vai ir pašpietiekami (ir pietiekami līdzekļi pašiem), nav to skaitā, kuri būtu izraidāmi no valsts. Ruslans Kosarenko, imigrācijas un cilvēktiesību juridisko konsultāciju firmas “Sterling & Law” īpašnieks un sertificēts jurists, saka, ka kopš 1. februāra nav mainījušies likumi, taču imigrācijas dienests ir sācis rūpīgāk uzmanīt likumu ievērošanu, tādēļ viņa ieteikums būtu parūpēties par rezidenta kartes iegūšanu.
15. marts – robežšķirtne jauniem iebraucējiem?
Tika ziņots, ka britu premjerministre Terēza Meja no 15. marta grasās atcelt ES pilsoņu tiesības brīvi pārvietoties, tātad no jauna iebraukušie ES pilsoņi vairs nevarēs kvalificēties pastāvīgai dzīvei Apvienotajā Karalistē. Nebija gan skaidrs, vai šis plāns nav pretrunā ES regulām, kas garantē brīvu pārvietošanos. Taču šobrīd šī ziņa jau ir atsaukta, tātad pagaidām nav konkrēti zināms datums, kad tieši Apvienotā Karaliste atteiksies pieņemt jaunus iebraucējus. Ja vispār atteiksies.
28% ES pilsoņu iesniegumu pastāvīgās rezidenta kartes iegūšanai ir tikuši noraidīti vai atzīti par nederīgiem, ziņo “Guardian”. 2016. gada otrajā pusē, tātad uzreiz pēc referenduma balsojuma, vairāk nekā 12 800 ES pilsoņu pieprasījumu tika noraidīti un 5500 atzīti par nederīgiem. Taču Iekšlietu ministrija apgalvo, ka iesniegumi var tikt noraidīti dažādu iemeslu dēļ, piemēram, iesniedzējs var būt aizmirsis parakstīt iesniegumu vai samaksāt valsts nodevu. Londonas firmas “Sterling & Law” juristi stāsta, ka cilvēkiem šķiet, ka var neierakstīt rezidenta kartes anketā, piemēram, savus gada ienākumus, cerot, ka valsts iestādes šādu informāciju sameklēs savās datorsistēmās, vai oriģinālā dokumenta vietā aizsūtīt kopiju. Tādēļ iesniegums tiek noraidīts, taču tas vēl nav pasaules gals, var iesniegt vēlreiz, un kāroto rezidenta karti galu galā iegūt.
VIEDOKĻI
Apvienotās Karalistes Ārlietu ministrija: “EEZ (Eiropas Ekonomiskās zonas) pilsoņiem nav nepieciešams pieteikties Ārlietu ministrijā, lai iegūtu dokumentus, kas apstiprina viņu statusu vai tiesības atrasties valstī, jo šīs tiesības nemainās, kamēr vien esam daļa no Eiropas Savienības.”
Andžela Smita, leiboristu līdere Lordu palātā: “Turpināt izmantot cilvēkus kā ķīlniekus šajā veidā ir ne tikai apkaunojoši, bet tas var nopietni ietekmēt Apvienotās Karalistes ekonomiku un vitāli svarīgus pakalpojumus. Apstiprinot to ES pilsoņu tiesības, kas dzīvo AK, mūsu pilsoņi, kas dzīvo ES valstīs un ir nobažījušies par savu nākotni, tikai iegūs, taču valdības pieeja izskatās pēc vēlmes sēdēt malā un gaidīt, kurš pirmais pamirkšķinās acis.”
Dženija Džonsa, Zaļās partijas pārstāve Lordu palātā: “Es balsoju par breksitu, bet es vēlos taisnīgu breksitu. Gribu būt droša, ka mēs turpinām un uzlabojam sociālo un vides aizsardzību un uzlabojam ekonomiku. Protams, ka valdībai ir jāgarantē ES pilsoņu tiesības un, protams, ka es balsoju par šo labojumu!”
