Lordu mierinājums: ES pilsoņi pēc breksita saglabās nemainīgas tiesības AK 0
Trešdienas vakarā Lordu palāta ar 358 balsīm par un 256 pret nobalsoja par izmaiņām 9B, kas nozīmē, ka valstī esošajiem ES pilsoņiem nepieciešams garantēt tieši tādas pašas tiesības pēc breksita, kādas viņiem ir tagad.
Lordi pret valdību
Britu valdība apgalvo, ka ES pilsoņu statuss pēc breksita būs prioritāte, taču Lordu palāta vēlas vienpusēju garantiju ES pilsoņu tiesībām palikt. Šī ir pirmā britu valdības sakāve. Tagad valdībai būtu jānāk klajā ar priekšlikumiem, kā nodrošināt ES pilsoņu tiesības pēc breksita trīs mēnešu laikā pēc Lisabonas līguma 50. panta iedarbināšanas. Nākamnedēļ būs vēl viens Lordu palātas balsojums par tālāku breksita likumdošanas papildināšanu.
“Šodien mēs nedomājam ne par ko citu, kā vien par ārzemnieku tiesībām,” augšpalātas diskusijās teica lords Tebits, taču lielākā daļa klātesošo skaļi izrādīja savu nepiekrišanu. Lordu palātas balsojums par labu ES pilsoņiem nenozīmē, ka eiropieši var gavilēt, jo labojumi tiks nodoti pārstāvju palātai, un tā šos labojumus var noraidīt un nepieprasīt valdībai veikt izmaiņas. Tādā gadījumā likumprojekts atkal tiks nodots Lordu palātai. Ja Lordu palāta paliek pie sava, premjerministre Terēza Meja var likt lietā parlamenta 1911. gada aktu, kas savukārt atceļ Lordu palātas lēmumu. Šis likumdošanas “pingpongs” tika prognozēts jau iepriekš.
Šobrīd tiek diskutēts jautājums par augšpalātas vai, kā to sākuši saukt daži politiķi, “Vestminsteres veco ļaužu māju”, lietderību mūsdienās, jo demokrātiskās valstīs lēmumi jāpieņem nevis augstmaņiem, bet gan tautas vēlētiem pārstāvjiem.
Brīdī, kad beidzot likumprojekts tiks apstiprināts, premjerministre Terēza Meja paziņos Eiropas Savienībai par Lisabonas līguma 50. panta iedarbināšanu. Valdība joprojām cer, ka tas notiks 15. martā, taču, ja sāksies “pingpongs” – šķiet, tas nupat ir sācies! –, tad oficiālā izstāšanās uzsākšanas datuma paziņošana ievilksies.
Kādēļ Lordu palātai tādas pilnvaras
Britu parlaments sastāv no divām palātām – apakšpalātas, ko britu presē parasti dēvē par parlamentu, un augšpalātas jeb Lordu palātas. Apakšpalātas pārstāvji tiek ievēlēti demokrātiskās vēlēšanās, bet Lordu palātas pārstāvjus iesaka premjerministrs un amatā ieceļ karaliene. Vēl pavisam nesen vietu Lordu palātā varēja pat mantot. Lordu palātas uzdevums ir vētīt parlamenta sagatavotos likumus, vajadzības gadījumā nosūtot atpakaļ parlamentam. Tikai tad, kad likums ir apstiprināts abās palātās, tas stājas spēkā.
Britu iekšlietu ministre Ambēra Rada ir vērsusies pie Lordu palātas, nosūtot katram tās pārstāvim vēstuli, kur teikts, ka Apvienotā Karaliste nevar piedāvāt pilnīgi drošu rezidences garantiju ES pilsoņiem, taču tā būs valdības prioritāte, līdzko sāksies breksita sarunas. Jebkuras izmaiņas ES pilsoņu statusā – gan to, kuri jau ir valstī, gan to, kuri vēl varētu nākotnē ierasties – būs jāapstiprina parlamentā. “Tas tiks izdarīts ar jauna imigrācijas likuma palīdzību, tādēļ bez parlamenta piekrišanas nekas nemainīsies nevienam ES pilsonim, vienalga, vai viņš šobrīd ir AK rezidents vai tikko ieradies no ES.”
Pēc “Guardian” aptaujas rezultātiem, briti ir sadalījušies divās daļās. Izrādās, ka 42% vēlas gaidīt, kamēr arī britiem tiek garantētas tieši tādas pašas tiesības kā tiem eiropiešiem, kuri dzīvo Apvienotajā Karalistē, taču 41% uzskata, ka vajag piešķirt šīs tiesības tūlīt, jo tas būtu labas gribas žests un iezīmētu labu startu sarunām ar ES. 17% viedokļa nav.
