Lopkopju šīs sezonas problēma – lopbarība 0
Baiba Ošmane, Dr.agr.; Aiga Trūpa, Dr.agr.
Jau otro gadu pēc kārtas pavasarī zibens iespēra kailos kokos. Pēc seniem ticējumiem – tas paredz bada gadu. Pagājušajā gadā liela daļa ražas noslīka lietavās, bet šogad jau no maija sākuma bija karsta vasara. Latvijas lauki un visa daba ļoti cieta no sausuma jau sējas laikā. Visas vasaras garumā esam lasījuši rakstus dažādos informatīvos izdevumos, klausījušies radio un televīzijā par problēmām, ar kurām jātiek galā mūsu lauksaimniekiem Latvijas reģionos, lai nodrošinātu savam ganāmpulkam kvalitatīvu lopbarību gan vasaras sezonā, gan ziemošanas periodā.
Sezonas apstākļu raksturojums
Meteoroloģiskie apstākļi vasaras sezonā visā Latvijā nebija vienādi. Tādējādi arī laukaugu attīstība un to raža ir atšķirīga. Pavasara sēju laikus varēja sākt lielākajā daļā Latvijas lauku. Bet lielais sausums traucēja augu attīstību. Smagākās augsnēs viena daļa no iesētās sēklas pat nesadīga. Vēlāk, pēc nelieliem lietiem, daļa neuzdīgušās sēklas sadīga un uz lauka parādījās divas augu attīstības stadijas, kas traucēja ražas novākšanu, jo laukaugi nogatavojās nevienādi.
Viskritiskākais stāvoklis bija Kurzemē, kā apgalvoja lauksaimnieki dažādos informatīvos avotos. Vasarā braucot pa Kurzemi, lauku vidū varēja redzēt sarkanus kailus paugurus, kuros nebija sadīgusi sēkla. Labība bija īsa un sāka dzeltēt jau jūnijā. Sausums kaitēja arī Latgales un Vidzemes lauksaimniekiem. Nedaudz vairāk lietus vasaras periodā nolija Vidzemē, kas izglāba daudzus tīrumus.
Siltais un pat karstais maijs paātrināja laukaugu attīstību, un jau maijā sāka vārpot stiebrzāles. Neskatoties uz zāles masas daudzumu, bija jāsāk lopbarības sagatavošana, jo sāka samazināties proteīna daudzums augos. Pirmā pļāvuma zāles masa un kvalitāte bija laba, un, kā teica zemnieki Vidzemē, sezona esot sākusies labi un cerīgi. Lauksaimnieki gribēja atkal nostāties uz kājām pēc pagājušā gada lietavu postījumiem un zaudētās ražas.
Jaunā skābbarība tika izbarota jau vasarā
Vairākās fermās jaunā skābbarība tika ļoti gaidīta, jo pagājušā gada krājumi gāja uz beigām. Tūlīt pēc jaunās skābbarības fermentācijas beigām tā tika barota dzīvniekiem ar cerību, ka būs arī labi atāli un ziemošanas periodam lopbarību izdosies sagatavot pietiekamā daudzumā. Bet gaidītais lietus nenāca un atāls neuzņēma vajadzīgās barības vielas. Vietām zālāji vispār izdega. Gaļas liellopiem un īpaši bioloģisko saimniecību liellopiem ganībās nebija zāles.
Kurzemē lopbarība līdz 9. augustam bija sagatavota apmēram tikai par 50%. Vēl bija cerības uz septembri un oktobri, ja laiks turēsies silts un mitrs, bet pilnīgi nodrošināt lauksaimniecības dzīvniekus ar kvalitatīvu lopbarību laikam vairs nebūs iespējams. Lai noteiktu iegūtās barības kvalitāti un apzinātu jau šobrīd nodrošinājumu fermā, zemnieki katru gadu veic lopbarības analīzes. Īpaši svarīgi tas ir šādos kritiskos laika apstākļos, kādi bija pagājušajā gadā un ir šogad.
Barības vērtības noteikšanai nepieciešamas analīzes
Pašražotās lopbarības vērtības noteikšana ar analīžu palīdzību kļuvusi par nepieciešamību daudziem Latvijas lopkopjiem. Tipiska lopbarības analīze satur svarīgus kvalitātes parametrus (sausnu, kopproteīnu, saistīto proteīnu, NDF, ADF, kalciju, fosforu, magniju u. c. rādītājus, kas tiek izmantoti, lai definētu barības vērtību).
LLU BZL barības ķīmiskajām analīzēm augustā un septembrī iesūtīts 141 barības paraugs. Barības paraugu klāsts pārstāvēts no Tukuma, Krimuldas, Priekuļiem, Smiltenes, Dobeles, Talsiem, Riebiņiem, Ventspils, Saldus, Sējas, Vārkavas un Gulbenes. Novērtēto siena paraugu skaits ir 11 – no Priekuļiem, Tukuma un Dobeles. Zāles skābbarības paraugu skaits ir 125 – no Ventspils, Dobeles, Saldus, Riebiņiem, Vārkavas, Talsiem, Ilūkstes, Smiltenes, Sējas un Gulbenes, bet skābsiena paraugu skaits tikai 5 – no Gulbenes, Krimuldas un Dobeles.
Zāles skābbarība – ar labu un teicamu barības vērtību
Kopproteīns zāles skābbarības paraugos svārstās robežās no 12,15 līdz 17,87%, kas uzskatāms par labu un teicamu rādītāju. Jāņem vērā, ka pārāk ilga lopbarības vītināšana uz lauka pat labos klimatiskos apstākļos intensīvi samazina kopproteīna daudzumu, jo augā darbojas paša auga proteīnu noārdoši fermenti. Ja, skābbarību gatavojot, masa sakarsusi tehnoloģisku kļūmju vai ilgstošas glabāšanas dēļ, tad proteīna izmantojamība pasliktinās. Barības paraugos šī tendence nav vērojama, jo saistītā (lignificētā jeb neizmantojamā) proteīna daļa svārstās robežās no 0,17 līdz 1,50%. Šie paraugi atbilst teicamas un labas kvalitātes barībai.
Atkarībā no zaļās masas brieduma pakāpes novākšanas laikā NDF paraugos svārstās robežās no 39,87 līdz 58,34%, bet ADF robežās no 27,36 līdz 37,74% sausnā. NDF tipiskās vērtības skābbarībā ir šādas: zema <40–50%, vidēja 51–60%, bet augstas kvalitātes lopbarībai NDF rādītājs ir lielāks par 60% sausnā. Savukārt NDF negatīvi korelē ar sausnas uzņemšanu – pieaugot NDF daudzumam barībā, dzīvnieks spēj mazāk to patērēt. ADF tipiskās vērtības skābbarībā ir: zema <20–30%, vidēja 31–50%, augsta 50–60%. Augos pieaugot ADF daudzumam, samazinās barības sagremojamība. Barības enerģētiskā vērtība, izteikta pēc NEL, ir 5,60–6,43 MJ NEL/kg sausnas robežās.
Atsevišķa laboratorijas ķīmisko analīžu rādītāju kategorija ir fermentācijas procesu raksturojošie rādītāji, kas raksturo skābbarības kvalitāti, bet tie nav izmantojami barības devu sastādīšanai dzīvniekiem. Fermentācijas procesa kvalitāti raksturo masas aktīvais skābums (pH), kā arī pienskābes un etiķskābes daudzums tajā. Nevienā no barības paraugiem netika konstatēta sviestskābe. Dabiskā masā pienskābes daudzums svārstās robežās no 2,85 līdz 5,27%, bet etiķskābes – 0,44–2,67% robežās; pH – 3,76–5,14. Zema pH vērtība norāda uz ļoti skābu skābbarību, kas samazina barības apēdamību un var pat bojāt spurekļa vidi – tas izraisa acidozi. Savukārt augsts pH rādītājs liecina par sliktu vai pat sekundāru fermentāciju, kuras dēļ skābbarībai ir liels etiķskābes vai pat sviestskābes daudzums, kas izraisa dzīvnieka produktivitātes krišanos. Labas zāles skābbarības tipiska pH vērtība ir robežās no 3,8 līdz 5,3. Šie paraugi atbilst teicamas un labas kvalitātes barībai.
Pārlieks koppelnu daudzums (vairāk par 10% no sausnas) barības paraugos norāda uz piesārņojumu ar augsni, kas nelabvēlīgi ietekmē barības sausnas sagremojamību. Šogad tie varētu būt putekļi uz zāles, ko citkārt noskalo lietus. Skābbarības paraugos koppelnu ir 6,43–16,32% sausnā.
Zāles zaļās masas barības vērtība, kā zināms, atkarīga no klimata un augšanas apstākļiem. Kalcijs augā labāk uzkrājas saulainā un sausā laikā, savukārt fosfors pretēji – mitros laika apstākļos. Zāles skābbarības paraugos kalcija daudzums svārstās robežās no 0,49 līdz 1,92%, bet fosfora – 0,25–0,33% sausnā. Par normālu stiebrzāļu skābbarībā tiek uzskatīts 0,6–0,8% kalcija sausnā. Kā zems fosfora rādītājs tiek vērtēts ≤0,20% sausnā. Kalcija daudzums sausnā 1% un augstāks sastopams zelmeņos ar tauriņziežu pārsvaru. Skābākās augsnēs kalcija lopbarībā būs mazāk. No mēslojuma, augšņu auglīguma un skābuma būs atkarīgs arī fosfora daudzums barībā.
Skābsiens – labas un vidējas kvalitātes
Skābsiena barības paraugos kopproteīns svārstās robežās no 7,54 līdz 9,29% sausnā, kas vērtējams kā ļoti zems rādītājs (≤12% sausnā). NDF skābsiena paraugos ir 55,24–55,73%, ADF – 34,65–37,26% robežās. Šie barības paraugi atbilst labas un vidējas kvalitātes barībai.
Siena kvalitāte – zema
Siena kvalitāti pazeminošais faktors šogad ir nokavētais pļaujas laiks (paaugstināts NDF, kas barības paraugos sasniedz pat 59,85%). Kopproteīna rādītājs siena paraugos ir vērtējams kā ļoti zems. Kalcija (0,46–0,73%) un fosfora daudzums (0,17–0,21%) barības paraugos vērtējams kā zems. Šie paraugi atbilst vidējas kvalitātes barībai. Ja siens tika nopļauts laikus, jūnija sākumā, vai katrā laukā atbilstoši tā attīstības stadijai, nevis gaidot lielāku zāles masu, tad arī kvalitātei jābūt labai.
Vairāk lasiet žurnāla Agro Tops oktobra numurā
