Lopkautuvju izgāztuves mežā – mēra perēkļi 6
Kraukļu bari pacēlās gaisā un nelāga smaka iecirtās degunā, kad tuvojāmies vietai, kur Valkas uzņēmums “Servilat” mežā izgāž nokauto dzīvnieku atliekas. Līdzīgas izgāztuves var atrast arī Ērģemes zemnieku saimniecības “Kalnpierbes” kautuves apkārtnē, apliecina ne viens vien apkārtnes mednieks. Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) pēc padziļinātas pārbaudes abu kautuvju darbību pagājušajā trešdienā apturējis par “blakusproduktu aprites prasību neievērošanu”, Ziemeļvidzemes pārvaldes vadītājs šādas izgāztuves atzīst par vienu no iespējamiem cēloņiem Āfrikas cūku mēra (ĀCM) uzliesmojumam Valkas novada Ērģemes pagastā.
Izgāztuves – meža dzīvnieku “paradīze”
SIA “Servilat” pēc PVD nesenā uzlidojuma savā izgāztuvē atliekas centušies aprakt, taču darbs veikts ļoti pavirši – pie divām smirdīgām peļķēm rēgojas dzīvnieku iekšējie orgāni, apkārtnē var atrast nagus un kaulus, taču pats izteiksmīgākais pierādījums – kāda lopiņa auss ar dzeltenu plastikāta krotāliju un identifikācijas numuru.
Nokauto dzīvnieku atliekas Valkas novada kautuves mežā gāž ilgstoši, nešauboties apgalvo Ērģemes pagasta mednieku kolektīva “Valkas meliorācija” mednieki, kuri savu vārdu laikrakstā nevēlas publiskot. Viens no viņiem stāsta, kā z/s “Kalnpierbes” teritorijā pats savām acīm redzējis netālu no kautuves mētājamies nokauto dzīvnieku atliekas – kājas, galvas, ādas, kaulus. “Tur ir kara laika bunkuri un visas bedres pilnas. Nekas nav norakts, vienkārši izgāzts – paradīze meža dzīvniekiem,” viņš nosaka.
PVD sniegtā informācija par abām kautuvēm ir skopa, jo kopā ar Valsts policiju un Valsts vides dienestu uzsākta izmeklēšana. Pārtikas uzraudzības departamenta dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanas uzraudzības daļas eksperte Evita Leitāne apliecina, ka dienestam kautuves jāpārbauda četras reizes gadā, pēc sūdzības saņemšanas – nekavējoties. “Kalnpierbes” pērn kontrolēta 21 reizi, šogad – trīs reizes. “Servilat” kautuvē un gaļas pārstrādes uzņēmumā PVD inspektori iegriezušies: 2013. gadā – 20 reizes, 2014. gadā – deviņas reizes. “Pārbaudēs ir konstatētas arī neatbilstības saistībā ar blakusproduktu apriti, bet tās ir tikušas novērstas norādītajos termiņos,” informē E. Leitāne. Pēc pēdējās padziļinātās pārbaudes kautuvju darbība tomēr apturēta.
“Nevar nosēdināt pie katra no 30 tūkstošiem pārtikas aprites uzņēmumiem 24 stundas diennaktī savu inspektoru,” uz jautājumu par PVD pārbaužu efektivitāti Valkas novada kautuvēs atbild Ziemeļvidzemes pārvaldes vadītājs Mārcis Ulmanis un piebilst, “mums klaiņot pa privātīpašumu ir aizliegts. Mēs izejam no savām pilnvarām.”
“Tā notiek ne tikai pie mums”
Ar ĀCM inficēto mežacūku Ērģemes pagastā atrada apmēram pusotra kilometra attālumā no z/s “Kalnpierbes”, no “Servilat” izgāztuves – sanāk ap trīs kilometriem. Sērga līdz Valkas novadam atceļojusi ar Latgales lētajām cūkām, atliekas izgāztas mežā, kur tās bija pieejamas mežacūkām, spriež “Valkas melioratora” mednieki. “Mūsu kolektīvā nemaz citas versijas nav,” viņi nosaka. Par Ērģemes kautuves sadarbību ar Krievijas pierobežas saimniecībām esot dzirdēts jau sen.
“Protams, šis ir viens no klasiskākajiem riskiem, kā var pārnest ĀCM,” atzīst M. Ulmanis, taču par iespējamu uzskata arī inficētas mežacūkas ienākšanu no Krievijas pierobežas, kur sērga plosās ilgāku laiku. Ērģeme no Krievijas robežas atrodas vairāk nekā 100 kilometru attālumā. Vīruss no bara līdz baram gadā izplatās 30 kilometru attālumā, ja vien populācija nav ļoti izretinājusies, informāciju, kas jau iepriekš izskanējusi veterinārārstu semināros, atgādina zoologs Jānis Ozoliņš. “Katrā ziņā vainīgas nav ne mājas cūkas, ne mežacūkas, bet cilvēks, kas viņām ir pa vidu,” viņš piebilst.
SIA “Servilat” valdes priekšsēdētāja Inese Semjonova noliedz, ka viņas uzņēmums varētu būt atbildīgs par ĀCM uzliesmojumu Valkas novadā, jo kautuve pieņem tikai liellopus, cūkas neesot kautas trīs līdz četrus gadus. “Visi zina, no kurienes šī sērga ir izplatījusies,” nosaka I. Semjonova. Publiski to izpaust viņa nevēlas, taču policijai gan esot vaininieku nosaukusi. Par nelegāli izveidoto izgāztuvi ar dzīvnieku atliekām mežā viņa nedaudz patielējas, tomēr pārkāpumu atzīst. “Tā notiek ne tikai pie mums. Kamēr valsts nesubsidēs šādu atlikumu savākšanu, jo pakalpojums ir ļoti dārgs, nekas nemainīsies,” uzsver uzņēmuma vadītāja.
Z/s “Kalnpierbes” īpašniece Ilze Vaļģe uz rakstiski piedāvāto iespēju sniegt “Latvijas Avīzei” komentāru par dzīvnieku blakusproduktu izgāšanu mežā neatsaucās.
PVD Ziemeļvidzemes pārvaldes vadītājs norāda, ka gaļas apriti kautuvē kontrolē veterinārais eksperts un dienests vadās no viņa informācijas, taču pastāvot iespēja, ka dzīvnieku kaušana notiek arī bez speciālista klātbūtnes “uz savu roku”.
Par risinājumu viņš nosauc cītīgāku PVD kontroli, kā arī sabiedrības iesaistīšanos ar informāciju par šādām izgāztuvēm – kā tas noticis arī Valkas novada gadījumā.
