Longbords – 21. gadsimta dakteris kā ķermenim, tā prātam 0
Skeitbords, snovbords un sērfošana ir populāri dēļu sporta veidi, ar ko gadu desmitiem nodarbojas miljoniem cilvēku visā pasaulē. Mūsdienās arvien lielāku popularitāti sāk iegūt arī citi dēļu sporti, par kuriem vēl nesen bija dzirdējis tikai retais. Viens no tiem ir longbords.
Ar šo dēli, kas ir gan ērts pārvietošanās līdzeklis ikdienā, gan pulcē cilvēkus sacensībām visā pasaulē, iepazīstina Gustavs Gailītis, viens no longborda sporta veida aizsācējiem Latvijā.
Kas ir longbords? Kā tas atšķiras no skrituļdēļa?
Longbords (no angļu valodas – garš dēlis), kā jau nosaukums pasaka priekšā, ir garāks dēlis, parasti tas ir ap metru garš. Dēlis ir platāks un līdz ar to arī stabilāks nekā skrituļdēlis. Tā ritentiņi ir lielāki, platāki un mīkstāki, tādēļ braukšana ar to ir krietni komfortablāka.
Tas ir viens no galvenajiem faktoriem, kādēļ tas ir populārāks bērnu un jauniešu vidū.
Iesācējam ir vieglāk iemācīties pārvietoties ar longbordu, salīdzinājumā ar klasisko skrituļdēli. Ja tā pavisam vienkāršo – longbords kā sporta veids parasti patīk ātruma un adrenalīna mīļiem, taču skeitbords vairāk tiem, kam patīk taisīt trikus skeitparkos.
Vai longbords ir piemērots, lai ar to pārvietotos arī ikdienā?
Dēlis ir salīdzinoši mazs un viegls, sver tikai kādus 4-5 kilogramus, un ir ērti to paņemt rokās, piemēram, iekāpjot sabiedriskajā transportā, kas ir ļoti ērti, taču pamatā tas ir sezonāli.
Longbords ir labs pārvietošanās līdzeklis siltā un sausā laikā, bet lietus apstākļos ar to braukt nav patīkami, jo slapjš asfalts ir slidens. Lai brauciens būtu komfortabls, ir svarīgi, lai būtu gluds asfalta segums bez bedrēm un citiem šķēršļiem.
Kad un kā tavā dzīvē ienāca longbords?
Mans tēvs bija viens no pirmajiem Latvijā, kas aizrāvās ar skrituļdēļiem, snovbordu un citiem dēļu sportiem jau tālajos astoņdesmitajos gados. Esmu no viņa mantojis šo aizraušanos, man tā ir gēnos. Es pats esmu izmēģinājis visādus sporta veidus līdz paliku pie longborda.
Kad un kā šis sporta veids ir nonācis pie mums Latvijā? Cik tas ir aktuāls šobrīd?
Latvijā longbords ienāca 2011. gadā. Latvijā un pasaulē longbordam līdzīgi dēļu paveidi bija aktuāli gan astoņdesmitajos, gan deviņdesmitajos gados. Lielā mērā savu neseno popularitāti longbords ir ieguvis, pateicoties internetam, kad sāka parādīties arvien vairāk video ar to, kā cilvēki brauc ar dēli lejā no Alpu kalniem vai to, kā meitenes laiski ripinās pa Losandželosas pludmali.
Šie video piesaistīja cilvēku uzmanību ar savu aizraujošo un bezrūpīgo dabu, un longbords kļuva daudz atpazīstamāks visā pasaulē.
Pēdējos nepilnos desmit gados longbords ir piedzīvojis savu uzvaras gājienu un kļuvis ļoti populārs. Varētu teikt, ka šobrīd tas ir sasniedzis popularitātes spici.
Kur cilvēkam, kam ir interese par longbordu, ir iespējams to izmēģināt, uzreiz nepērkot savu dēli? Vai ir nepieciešamas kādas īpašas prasmes?
Nav vajadzīgas īpašas iepriekšējas prasmes, lai apgūtu braukšanu ar longbordu. Ar to var nodarboties teju ikviens, un nav nekādu vecuma ierobežojumu. Iemācīties pašus braukšanas pamatus, lai varētu pārvietoties no punkta A uz punktu B, nav nekas sarežģīts. Gada siltajā laikā, parasti tas ir no maija līdz septembrim, entuziasti trešdienās pulcējas uz Longbordistu saripošanos, kur mēs satiekamies kādā Rīgas parkā un draudzīgā bariņā pabraukājam apkārt.
Jebkuram interesentam ir iespēja mums pievienoties, atnākt un izmēģināt kādus dēļus, lai saprastu, vai tas patīk. Vasarā tiek rīkotas arī dažādas nometnes un pasākumi. Latvijā ir arī vairāki longborda īres punkti, ja ir vēlme vienkārši tikt pie dēļa uz kādu brītiņu un mācīties pašam.
Vai ar longbordu ir iespējams nodarboties profesionāli, piedaloties sacensībās?
No 2011. gada Latvijā tiek organizētas sacensības ar nosaukumu Latvijas longbordu nobrauciena seriāls (Latvian Downhill Longboarding Series), parasti tās notiek 4 reizes gadā. Pamatā sacensības ir orientētas uz longborda nobraucienu no kalna. Tajās piedalās arī longbordisti no kaimiņvalstīm – Lietuvas, Igaunijas, Baltkrievijas -, jo tur tamlīdzīgi pasākumi nenotiek vai notiek daudz retāk, nekā mums. Turklāt mums ir jau ir gandrīz 10 gadu ilga pieredze sacensību organizēšanā, kaimiņvalstīs šis sporta veids ir ienācis vēlāk.
Šīs sacensības nav profesionāla līmeņa braucējiem, jo Baltijas valstīs ir ļoti grūti ar longbordu nodarboties profesionāli. Lai varētu trenēties profesionālā līmenī, ir nepieciešams, lai visu gadu ir labi laikapstākļi un atbilstoša infrastruktūra nobraucieniem, tajā skaitā kalnains reljefs kā, piemēram, Skandināvijas valstīs. Mums sacensības notiek Siguldā, Cēsīs un Madonā, kas ir kalnainākās vietas Latvijā, taču tie kalni ir nesalīdzināmi mazāki, nekā Rietumeiropā vai Amerikā.
Kas tiek vērtēts sacensībās? Kādas ir disciplīnas?
Vispopulārākā disciplīna ir nobrauciens pa serpentīnveida asfaltētu ceļu. Nobrauciens notiek līdzīgi kā BMX sacensībās: vienlaicīgi no kalna ar dēli lejā brauc 4 dalībnieki, un uzvar tas, kurš pirmais sasniedz finiša taisni. Atšķirība ir tajā, ka longborda sacensībās nav tramplīnu un palēcienu, tikai gludi asfaltēts ceļš. Ir arī tādas disciplīnas, kurās ar dēli tiek taisīti triki, arī garo distanču braukšana un citas, taču Latvijā tās nav tik populāras.
Attīstot lielu ātrumu ar dēli uz asfalta, kritieni var būt smagāki, nekā, piemēram, krītot ūdenī, ja brauc ar veikbordu. Vai longbords ir traumatisks?
Protams, kritiens ūdenī vai sniegā, braucot ar snovbordu, ir daudz mīkstāks, nekā uz asfalta. Sacensībās aizsargi, tajā skaitā ķivere, ir obligāta prasība, bez tiem dalībnieki nedrīkst piedalīties. Es neteiktu, ka traumas notiek bieži, taču tas ir paaugstināta riska sporta veids.
Kādi ir ieguvumi cilvēka veselībai, braucot ar longbordu?
Atspēriens, kas nepieciešams, braucot ar dēli pa līdzenu virsmu, rada aerobo slodzi. Tā stiprina sirds un asinsvadu sistēmu, kas palīdz apgādāt muskuļus ar skābekli.
Aerobās slodzes laikā tiek arī stiprinātas plaušas un paaugstinās izturība.
Braukšana uz dēļa uzlabo arī līdzsvara izjūtu un lokanību. Ne mazāk nozīmīgi ir ieguvumi garīgajai veselībai – lēni braucieni ir nomierinoši un palīdz mazināt stresu.
Veselīga dzīvesveida dienas ietvaros 5.oktobrī no pulksten 11.00 līdz 17.00 Vērmanes dārzā, ikviens varēs izmēģināt braukt ar longborda dēli pie trenera Gustava Gailīša.
Tāpat Veselīga dzīvesveida dienā gan lieliem, gan maziem visas dienas garumā būs iespēja veikt bezmaksas veselības mērījumus un saņemt veselības speciālistu konsultācijas, kā arī piedalīties dažādās citās sportiskās aktivitātēs un meistarklasēs.
