Londoniešiem dārgi izmaksās vizināšanās “ULEZ” zonā ar veciem, vidi piesārņojošiem auto 27
Tiem londoniešiem, kuri brauc ar vecāku – apkārtējo vidi piesārņojošu automašīnu, jebkur Londonā, no šā gada 29.augusta būs jāmaksā transporta nodeva 12,50 mārciņu (14,75 eiro vai 15,70 ASV dolāri) apmērā par katru dienu, tā vēstīja ārvalstu medijs “CNN“.
Lielbritānijas galvaspilsēta Londona 2019. gadā kļuva par pirmo pilsētu pasaulē, kas ieviesa diennakts īpaši zemu emisiju zonu (Ultra Low Emission Zone jeb ULEZ), kurā automašīnām un citiem transportlīdzekļiem jāatbilst stingriem emisiju standartiem, pretējā gadījumā jāmaksā nodeva.
Tas notika pēc tam, kad 2003. gadā tika ieviesta ceļu nodevu sistēma, kuras mērķis bija samazināt sastrēgumus Londonas centrā. Īpaši zemu emisiju zona jau tika paplašināta 2021. gadā un šo otrdien, 29.augustā, tā tika paplašināta vēlreiz, šoreiz aptverot pilsētas ārējos rajonus un priekšpilsētas.
Maksa tiek piemērota 24 stundas diennaktī un 7 dienas nedēļā tiem ar benzīna dzinējiem aprīkotajiem automobiļiem, kuri pirmo reizi reģistrēti pirms 2006. gada, un dīzeļdzinēja automobiļiem, kas reģistrēti pirms 2015. gada oktobra.
“Londonā joprojām tiek radīts pārāk daudz toksiska gaisa piesārņojuma, kas pastāvīgi kaitē jauno londoniešu veselībai un katru gadu izraisa tūkstošiem priekšlaicīgu nāves gadījumu,” tā jau pērnā gada novembrī, paziņojot par jaunāko īpaši zemu emisiju zonu paplašināšanu, sacīja Londonas mērs Sadiks Hans (Sadiq Khan), kurš pārstāv Leiboristu partiju. “Īpaši zemu emisiju zonu (ULEZ) paplašināšana visā Londonā nozīmēs to, ka vēl 5 miljoni cilvēku varēs elpot tīrāku gaisu un dzīvot veselīgāku dzīvi,” viņš teica.
Ceļu nodevas sastrēgumu problēmas risināšanai kopš 2007. gada ir ieviestas arī Zviedrijas galvaspilsētā Stokholmā, bet Singapūrā – jau kopš 1975. gada.
Arī ASV pilsēta Ņujorka plāno pievienojusies šādam risinājumam. Šā gada jūnijā Ņujorkas gubernatore Ketija Hočula (Kathy Hochul) paziņoja, ka pilsēta ir saņēmusi atļauju sākt iekasēt maksu par iebraukšanu Manhetenas centrā. Tas nozīmē, ka Ņujorka pēc vairāk nekā pusgadsimtu ilgiem mēģinājumiem ierobežot transporta kustību pilsētā jau nākamā gada pavasarī varētu kļūt par pirmo ASV pilsētu, kas ieviesīs sastrēgumu maksu.
Priekšlikumi ir dažādi – no 9 līdz 23 ASV dolāriem par braukšanu satiksmes tā sauktajās pīķa stundās. Ņujorkā paredzētās nodevas mērķis ir samazināt sastrēgumu zonā iebraucošo transportlīdzekļu skaitu vismaz par 10 % katru dienu. Samazinot sastrēgumus, samazinātos arī automobiļu izplūdes gāzu emisijas un cits piesārņojums.
Taču šis plāns jau tiek apstrīdēts tiesā. Jūlijā Ņūdžersijas štats iesniedza prasību tiesā pret ASV Transporta departamentu – galīgo instanci, kas apstiprināja plānu noteikt transporta nodevas par iebraukšanu pilsētas centrā.
Arī īpaši zemu emisiju zonu (ULEZ) paplašināšana Londonā ir izraisījusi strīdus – šo plānu jau apstrīdējušas četru Londonas ārējo rajonu un ar pilsētu robežojošās grāfistes vietējās varas iestādes.
Jūlijā notikušajās vēlēšanās, kurās tika ievēlēts jauns parlamenta deputāts no Londonas rietumu nomalē esošā Uksbridžas reģiona (Uxbridge), uzvarēja kandidāts, kurš bija opozīcijā pret transporta ierobežojošo zonu paplašināšanu. Londonas mēra Hana Leiboristu partija (Labour Party) tikai nedaudz zaudēja cīņā par vietu parlamentā, kas iepriekš piederēja konservatīvajam bijušajam premjerministram Borisam Džonsonam.
Augusta sākumā Hans paplašināja transporta līdzekļu norakstīšanas programmu, lai piedāvātu dotācijas līdz pat 2000 mārciņu (2517 ASV dolāru) apmērā ikvienam londonietim, kurš būtu gatavs nodot metāllūžņos savu automašīnu vai motociklu, kuri neatbilst īpaši zemu emisiju zonām noteiktajiem standartiem.
