Londonai laiks maksāt rēķinu par Krievijas kleptokrātijas uzturēšanu pēdējos 30 gadus 0
Valdis Bērziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Britu žurnālists Olivers Bulovs uzrakstījis aizraujošu pētījumu, kā Britānija kļuva par paradīzi kleptokrātiem un kā Londona kļuva par Londongradu, sulaini pasaules bagātniekiem. Krievijas izraisītā Ukrainas kara šausmām satriecot pasauli un sabiedrībai pieprasot apturēt Kremļa oligarhu netīrās naudas plūsmu, autors atklāj tās milzīgos apjomus.
Drīz pēc Otrā pasaules kara bijušais ASV valsts sekretārs Dīns Ačesons izteicās, ka Britānija ir zaudējusi impēriju, bet vēl nav atradusi citu lomu. Taču Bulovs uzskata, ka Britānija bija atradusi citu lomu un arī attiecīgu tērpu, tikai pasaule to vēl nebija pamanījusi. Savā grāmatā viņš atklāj, kā Apvienotā Karaliste ieķērās elkonī pasaules naudasmaisiem, kleptokrātiem un gangsteriem. Briti lepojas ar taisnīgu spēli visās jomās un likuma varu, taču tikai nedaudzas valstis ir darījušas vairāk, lai izjauktu globālos pretkorupcijas pūliņus, atzīmē autors.
Krievi maksā, lai kāda būtu cena
Bulovs atceras, ka pirmais britu nekustamā īpašuma mākleris, kam izdevās pārdot namīpašumu Londonā kādam pēcpadomju Krievijas darbonim, bija sajūsmināts, cik viegli izdevies nopelnīt lielu naudu. Darījums notika 1992. gada sākumā, tikai dažas nedēļas pēc padomijas sabrukuma, kad koruptīvās naudas slūžas tikai sāka atvērties. Krievijas ierēdnim un diviem viņa draugiem vajadzēja dzīvokļus, un viņi bija gatavi maksāt skaidrā naudā jebkādu summu.
Viņi bez kaulēšanās nopirka trīs dzīvokļus, kas maksāja no 200 000 līdz 320 000 mārciņām, bet māklerim par komisijas naudu iznāca jauns auto. Kopš tā laika darījumos ar klientiem no Krievijas britu aģents ir nopircis sev vairākas mājas un izskolojis bērnus. “Kārtot lietas ar krieviem ir viegli, jo, ja viņi kaut ko grib pirkt, tad maksā, lai kāda būtu cena,” viņš saka.
Čekas iestrādes noder arī mūsdienās
Protams, Londonas finanšu sakari ar Maskavu nesākās 1992. gadā. Jau kopš pagājušā gadsimta piecdesmitajiem gadiem Padomju Savienība glabāja dolāru depozītu Londonas bankā, jo bažījās, ka ASV varētu šo naudu zināmos apstākļos iesaldēt, kā tas ir noticis 2022. gada aprīlī.
Vēl padomijas laikā tās iestādes iemanījās veikt savus finanšu darījumus ārzonās, čekas darbiniekiem tās noslēpjot čaulas firmu aizsegā. Britānijas aizjūras teritorijas, kā arī Šveices bankas, bija ideāls aizsegs Kremļa slepenajiem darījumiem. Līdz ar padomijas sabrukumu koruptīvās naudas straume no Krievijas strauji pieauga un Londona kļuva par vienu no galvenajiem centriem tās izvietošanā, vairākumā gadījumu neuzdodot ieguldītājiem nekādus jautājumus par naudas izcelsmi.
Simtiem Krievijas ierēdņu un uzņēmēju, kas bija kļuvuši par miljardieriem, pateicoties sakariem ar Kremļa administrāciju, ir nopirkuši dārgus savrupnamus Londonā un tās apkārtnē. Pēc organizācijas “Transparency International” aplēsēm, Krievijas amatpersonām un uzņēmējiem Britānijā pieder nekustamie īpašumi vismaz 1,5 miljardu mārciņu vērtībā, un tā ir tikai apzināto īpašumu vērtība. Nesen likvidētā “zelta vīzu” programma deva uzturēšanās atļaujas Britānijā simtiem krievu un vismaz 729 miljonus mārciņu pienesumu valsts budžetā.
Krievijas nauda kļuvusi toksiska
Milzīgā naudas plūsma no Krievijas, kā arī Kazahstānas un Vidusāzijas valstīm, deva dāsnu peļņu tūkstošiem britu juristu, nekustamā īpašuma aģentu, mākslas darbu tirgoņu, jahtu būvētāju, privātskolu īpašnieku. Krievijas miljardieru prāvošanās britu tiesās deva miljoniem mārciņu honorārus vietējiem juristiem.
Kad 2006. gadā Krievijas aģenti Londonas viesnīcā nozāļoja bijušo Krievijas drošībnieku Aleksandru Ļitviņenko, kurš tolaik jau bija kļuvis par Britānijas pilsoni, valdība tikpat kā nereaģēja. “Šis gadījums, protams, rada spriedzi attiecībās ar krieviem,” atzina kāds ministrs tā laika premjera Tonija Blēra valdībā, “taču viņi ir pārāk svarīgi mums, lai sabojātu attiecības ar Krieviju.”
Kad Putins anektēja Ukrainai piederošo Krimu, Kremļa aģenti izvērsa darbību Britānijā un iejaucās ASV vēlēšanās, Apvienotajā Karalistē atskanēja balsis, ka Krievijas naudas plūsma ir jāierobežo. Tagad, kad Krievijas armija jau vairāk nekā mēnesi veic barbariskus noziegumus Ukrainā, Krievija kļuvusi par starptautisku pāriju un tās nauda tiek uzskatīta par toksisku. Londonai pienācis laiks maksāt rēķinu par Krievijas kleptokrātijas uzturēšanu pēdējos 30 gadus, atzīst Bulovs, taču secina, ka būtībā daudz kas nav mainījies.
Daudzi bijušie “zelta vīzu” īpašnieki no Krievijas jau ir kļuvuši par Apvienotās Karalistes pilsoņiem, bet viens no viņiem, premjerministra Borisa Džonsona personīgs draugs, pat sēž parlamenta Lordu palātā. Britu amatpersonas atzīst, ka finanšu likumu labošanai, lai apturētu gadu desmitiem ilgušo nekontrolēto naudas plūsmu no Krievijas, vajadzēs ilgāku laiku un nopietnāku valdības attieksmi.
