Londona un Parīze stiprina militāro sadarbību 0
Eiropas Savienības vadošās valstis militārajā jomā Britānija un Francija paplašina militāro sadarbību un brīdina ES partnerus par nepietiekamu resursu atvēlēšanu aizsardzībai.
Pērn Britānijas un Francijas izdevumi aizsardzībai bija 92 miljardi eiro, kas ir vairāk nekā Vācijas, Itālijas, Nīderlandes, Polijas un Spānijas militārie izdevumi kopā, secināts Stokholmas Starptautiskā miera pētīšanas institūta ziņojumā. Analītiķi atzīmē, ka Britānija un Francija ir arī kareivīgāk noskaņotās ES valstis, kas pirmās iesaistījās triecienos Lībijai un Mali un izteica gatavību pievienoties varbūtējam ASV uzbrukumam Sīrijai, rak-sta izdevums “EUObserver”. “Kā liecina mūsu kopīgās operācijas Lībijā un Mali, Britānija un Francija ir dabiski partneri un tām ir galvenā loma Eiropas aizsardzības un drošības veidošanā,” paziņojis Britānijas Aizsardzības ministrijas runasvīrs intervijā “EUObserver”. Saskaņā ar 2010. gadā noslēgto līgumu Britānijas un Francijas armijas, flotes un aviācijas vienības regulāri rīko kopējas mācības un vairāki britu virsnieki aizvada dienestu uz franču lidmašīnu bāzes kuģa “Charles de Gaulle”. Līdz 2016. gadam paredzēts izveidot apvienotus ekspedīcijas spēkus ar Franciju. Šajā militārajā vienībā ietilpstošo aviācijas spēku gatavība tiks pārbaudīta kopējās militārajās mācībās oktobrī. ES ir izveidotas “kaujas grupas” jeb ātrās reaģēšanas bataljoni, kuros dien vairāku valstu karavīri, taču šīm vienībām nav kauju pieredzes, atzīmē “EUObserver”. ES virsotņu apspriedē decembrī plānots apspriest militārā aprīkojuma kopēju iegādi.
Francija un Britānija jau vienojušās par nākotnes kara aviācijas sistēmas izveidi līdz 2030. gadam, aicinot ražotājus iesniegt priekšlikumus jau šomēnes. Britānijas valdības pārstāvis paziņojis, ka Britānijas un Francijas militārā integrācija palīdzētu uzvarēt karā divām valstīm vai arī kā ES un NATO militāro struktūru daļai.
Francijas Kara akadēmijas Stratēģisko pētījumu institūta lektors pulkvedis Mišels Goija uzskata, ka “ātrāk reaģēt uz notikumiem var tad, ja tas notiek nacionālā vai divu valstu sadarbības līmenī”. Ņemot vērā, ka Britānija varētu izstāties no ES pēc referenduma 2017. gadā, grūti iedomāties, ka Londona varētu apstiprināt tālejošus militārās sadarbības plānus ES valstu vadītāju apspriedē gada nogalē.
Par sadarbības trūkumu aizsardzības rūpniecības jomā starp ES valstīm liecina neveiksmīgais mēģinājums pērn izveidot Eiropas lielāko militārās rūpniecības uzņēmumu, apvienojot Britānijas aviobūves firmu “BAE Systems” ar Francijas un Vācijas firmu EADS”. Darījumu bloķēja Vācijas kanclere Angela Merkele, daļēji tāpēc, ka Francija atteicās izvietot kopuzņēmuma galveno mītni Vācijā. Analītiķi uzskata, ka Merkele tā rīkojās, lai pirms vēlēšanām Vācijā netiktu zaudētas darba vietas vietējos aizsardzības rūpniecības uzņēmumos. Vācijas līdzšinējā pasivitāte Eiropas aizsardzības un drošības politikas veidošanā kavē militāro resursu apvienošanu ES vai NATO ietvaros laikā, kad turpinās finanšu krīze.
