Londona – pietura ceļā pie angliski lasošās sabiedrības 3
Autors: Evija Veide, “Kultūrzīmes”, AS “Latvijas Mediji”
“Jums ir stāsts. Dalieties ar pasauli!”, “Sāc savu stāstu!…”, “Ļauj savam stāstam runāt pašam!”, “Itāļu vārdi. Pasaules stāsti” – ar šiem un līdzīgiem saukļiem sastapās šīgada Londonas grāmatu izstādes apmeklētāji. Izstādes organizatori lepojas, ka apmeklētāju skaits sasniedzis pirmspandēmijas līmeni. Izstādes dalībnieku skaits – vairāk nekā 1000 no visas pasaules. Ar ko šogad iezīmējas šis grāmatniecības notikums?
Process
Laikam jau tā gribētos apzīmēt pēdējo gadu sajūtu, tuvojoties izstādes norises vietai, celtņu mežs, kas paceļas virs ēkas, liecina – viss vēl ir procesā. Un, cerams, vēlāk būs mūsdienīgāk, plašāk un mājīgāk.
Telpu pieejamība un ietilpība bija viena no problēmām, ko minēja visi, kuriem tādēļ neizdevās izmantot profesionālās programmas bagātīgajā piedāvājumā visu trīs dienu garumā – par izdevējdarbības tendencēm atsevišķās valstīs un pasaulē kopumā, par niansēm sadarbībā ar autoriem un viedokļu veidotājiem, par autorizdevumiem, par audiogrāmatu attīstību un, protams, par mākslīgā intelekta un grāmatniecības saskarsmes punktiem.
Jāuzsver, ka pagājušā gada stresu par mākslīgo intelektu kā draudu šogad aizstājis cits virziens – kā nozarei iespējami produktīvāk izmantot mākslīgā intelekta iespējas. Pieprasītākos seminārus pavisam droši neizdevās apmeklēt visiem gribētājiem, jo rindas garums liecināja, ka zāles ietilpība diemžēl nebūs tik liela. Iepriecina, ka izstādes apmeklētāji ļoti novērtē šo iespēju – uzzināt un diskutēt par tiem procesiem, kas ir grāmatniecības ikdienas pārmaiņu sastāvdaļa.
Attīstība
Ar šo vārdu varētu apzīmēt faktu, ka grāmatniecības pienesums Lielbritānijas ekonomikai 2023. gadā rēķināms ap 11 miljardiem mārciņu. Un nozares vīzija nākamo desmit gadu laikā ir to audzēt vēl par 5,6 miljardiem mārciņu. Izklausās daudzsološi un arī pamatoti, jo arvien saskaņotāk veidojas sadarbība starp ASV un Lielbritānijas grāmatu tirgu. Lasītāji izvēlas arvien līdzīgāk – par to liecina pārdotāko grāmatu saraksti. Protams, sava nozīme ir arī tam, ka lielie izdevēji nu jau katrs pārstāv abus tirgus, tādējādi saskaņotāk veidojot grāmatu publicitātes plānus un veicinot grāmatu popularitāti globālā nozīmē. Tātad grāmatai ir daudz augstāks pārdošanas potenciāls.
Vēl viena no atslēgām – angļu valodas izplatība ne tikai valstīs, kuras vēsturiski pieder šīs valodas lietotājām, bet arī angļu valodas popularitātes pieaugums pasaulē kopumā. Šī tendence vērojama arī pie mums – pusaudžu un jauniešu vecuma grupā lasītāji aktīvi izvēlas lasīt grāmatas angliski, un izdevējiem ir jāpieliek īpašas pūles, lai piesaistītu šīs lasītāju grupas uzmanību ar grāmatām latviešu valodā.
Par tendencēm, kas aktuālas Lielbritānijas grāmatu tirgū, pavisam īsi pastāstīja arī Lielbritānijā iznākošā nozares izdevuma “Booksellers” pārstāve Signe Akmeņkalne, norādot, ka no pieaugušajiem domātajām grāmatām pieprasīta ir tā sauktā praktiskā literatūra. Par to liecināja arī apjomīgais (apmēram divreiz biezāks nekā daiļliteratūras) praktiskās literatūras jaunumu pielikums, ko žurnāls izdod arī drukātā formātā divas reizes gadā.
Latvija
Kā ierasts, Londonas grāmatu izstāde savā veidā atklāj gada starptautisko grāmatniecības notikumu kalendāru. Mērķi, kā jau parasti, rast jaunus sadarbības partnerus un stiprināt attiecības ar esošajiem. Savā veidā iezīmēt sevi pasaules grāmatniecības kartē. Tāds mērķis ir ne vien nozares uzņēmumiem, bet arī valstīm, veidojot nacionālos stendus. Kā pēdējos gados ierasts, Igaunijas nacionālais stends uzrunāja klasiski melnajā noformējumā, piesakot sevi ar ziņu, ka Tartu 2024. gadā ir Eiropas kultūras galvaspilsēta.
Polijas nacionālais stends uzturēja izstādes apmeklētāju možumu, piedāvājot ne vien poļu grāmatu jaunumus, bet arī gardus ābolus. Ukrainas stendā bija iespēja ieraudzīt jaunākos izdevumus, kā arī uzzināt, ka turpinās Londonas grāmatu izstādes iniciatīva kopā ar izdevējiem atbalstīt Ukrainu ar grāmatu ziedojumiem. 2023. gadā uz Ukrainu tika nosūtīts vairāk nekā 25 000 eksemplāru angļu valodas mācību līdzekļu, bērnu un jauniešu literatūras, kā arī citu grāmatu. Iniciatīva turpinās, un arī šogad britu izdevēji jau ir apstiprinājuši 15 000 grāmatu eksemplāru ziedojumu, kas nokļūs teju 70 bibliotēkās visā Ukrainā.
Tāpat kā pagājušajā gadā Latvijas nacionālo stendu izstādē meklēt bija veltīgi (jāatzīst – arī Lietuvas). Platformu “Latvian Literature”, kuras pamatuzdevums ir latviešu valodā tapušo grāmatu vešana pasaulē un piedāvāšana izdošanai citās valodās, šogad pārstāvēja literārā aģente Žanete Vēvere-Paskvalīni, kura uzsvēra, ka Londonas grāmatu izstāde, neraugoties uz augstajām dalības izmaksām, “ir svarīgs pasākums, lai uzturētu sakarus ar angliski runājošo pasauli un ar lielām grūtībām izcīnītu savu vietu šajā tirgū. Tāpēc ar zināmu skaudību lūkojos uz Igaunijas plašo stendu.”
Tad nu jautājums mūsu Kultūras ministrijas pārstāvjiem – kāpēc izstādē nav Latvijas stenda? “Ņemot vērā 2024. gada valsts budžetā pieejamo finansējumu Latvijas literatūras eksportam un nozares izvirzīto prioritāti – Latvijas literatūras un grāmatniecības eksporta jomā virzīties uz vācu valodā lasošo auditoriju un turpināt pretendēt uz viesu valsts statusu Frankfurtes grāmatu tirgū, – Latvija šobrīd Londonas grāmatu tirgū piedalās bez nacionālā stenda, taču ar literāro aģentu profesionālo darbību Latvijas literatūras darbu autortiesību pārdošanai. Dalības atjaunošanu ar stendu Londonas grāmatu tirgū plānots apsvērt, ja būs lielāks valsts budžeta finansējums Latvijas literatūras eksportam tuvākajos gados,” skaidro Kultūras ministrijas Kultūrpolitikas departamenta Nozaru politikas nodaļas eksperte Līga Buševica.
Tātad – ja reiz naudas būs tik daudz, ka varēsim atļauties atgriezties Londonā, tad tas notiks… Atliek vien cerēt, ka pauze nebūs tik ilga, lai zustu ceļavējš, ko latviešu autoru darbiem angļu valodas vidē ielika 2018. gads, kad visas trīs Baltijas valstis bija Londonas grāmatu izstādes fokusā. Un tika tulkoti un izdoti desmitiem latviešu autoru darbu.
Tolaik ambiciozs projekts, kura vērtība tika lēsta ar tālejošu nolūku – latviešu autoru grāmatu izdošanas veicināšanu angliski, kas nākamajā solī aizved pie tulkojumiem citās valodās. Vai to nepazaudēsim? Žanete Vēvere atzīst: “Konkurence ir liela, izdevēji izvēlas potenciālos darbus ļoti rūpīgi un nesteidzoties. Mans lielākais panākums šobrīd ir tas, ka tik nopietni izdevēji kā “Harper Collins”, “Faber & Faber”, “Cannon Gate” un citi lasa manis nosūtītos materiālus. Ļoti ceru redzēt angļu izdevējus atkal Rīgā uz mūsu organizēto pasākumu, lai šis dialogs neatslābtu un nestu rezultātus. Pašlaik sagatavošanā izdošanai angļu valodā varētu būt ap četrām piecām grāmatām.”
Arī Latvijas grāmatu izdevēji jau kādu laiku dodas uz šiem tirgiem ne tikai pirkt ārzemju darbu izdošanas tiesības, bet arī piedāvāt latviešu autoru darbus izdošanai ārpus Latvijas. Šāds nolūks ir arī Latvijas lielākās grāmatu izdevniecības “Zvaigzne ABC” plānā, tādēļ izstādē aktīvi strādāja izdevniecības pārstāve Santa Svaža, pēc izstādes īsi noformulējot galvenās atziņas: “Apgāds “Zvaigzne ABC” sāka mērķtiecīgi strādāt eksporta tirgū pirms gada, 2023. gadā tika noslēgti 13 licences līgumi, darbu veicot sadarbībā ar platformu “Latvian Literature”.
Literatūras eksports Eiropā kļūst arvien aktuālāks, un šajā kontekstā arvien svarīgāka kļūst oriģinālliteratūras kvalitāte un attiecīgi arī redigēšanas nozīmība, kam bija veltītas vairākas diskusijas. Pieaug Eiropas valstu atbalsts tulkojumu izdošanai, taču Latvijas konkurētspēja šajā aspektā ir zema vājā valsts finansējuma dēļ. Kopumā, manuprāt, Latvijas literatūras eksporta potenciāls būs atkarīgs no izdevēju un autoru spējas paaugstināt darbu literāro kvalitāti eksporta kontekstā, paverot plašāku skatu uz darbu rediģēšanas jēdzienu, kā arī valsts spējas atzīt šīs nozares nozīmību un potenciālu materiālā izteiksmē.”
Izdevniecībai “Latvijas Mediji” ik gadu šī izstāde ir viens no gada lielajiem starptautiskajiem notikumiem. Par novērojumiem izstādē izdevniecības direktore Kristīne Kirkila teic: “Londonas grāmatu izstādē, kā ierasts, liels uzsvars likts uz literatūru angļu valodā. Redzam daudz pieminētu Šekspīru, daudz pārizdotas klasikas visdažādākajos iesējumos un izmēros. Novērojam katra izdevēja izvēlētās īpaši izceltās grāmatas, kuru reklāmas redzamas jau no attāluma. Kā allaž, ļoti lielu platību aizņem autortiesību aģentu centrs, kas izaudzis jau pa diviem stāviem, kur zum kā bišu spietā un brīžiem ir pat ārkārtīgi grūti saklausīt pretī sēdošā aģenta vārdus, dažs no pastiprinātā trokšņa palicis bez balss un teju vispār nav sadzirdams, ļoti liela daļa pošas prom jau trešdienas pēcpusdienā un ir priecīgi par izdevušos izstādi un to, ka varēs atpūsties līdz nākamajai.”
“No savas puses es arī varu piekrist, ka viennozīmīgi var redzēt, ka Londonas grāmatu izstādē katru gadu arvien lielāku lomu ieņem aģentu centrs – tas aug acīmredzami, kas arī nosaka šīs izstādes toni – tur veidojam jaunas attiecības, vienojamies par darījumiem un pārrunājam izaicinājumus. Kā sarunās ar citu valstu kolēģiem, tā semināros piefiksēju, ka vēl daudz vairāk domājam par attiecībām starp lasītāju/blogeri, izdevēju un rakstnieku – pandēmijas laikā apgūtie digitālie risinājumi nav mazinājuši vēlmi satikties klātienē, taču ir rosinājuši paplašināt horizontu, biežāk palīdzēt “satikties” autoriem un lasītājiem arī ārpus vienas valsts robežām – lai grāmatas atrastu savu lasītāju, visiem iesaistītajiem jāstrādā kopā.
Priecē, ka līdzīgi kā Frankfurtē, arī Londonā piedāvāto darbu klāstā pieaug “Young Adults” (varētu teikt, jauniešiem paredzētu. – E. V.) grāmatu skaits visdažādākajos žanros – grāmatas un grāmatu pircēji neizmirst, mainās vien veids, kā viņi atrod un uztver saturu,” piebilst izdevniecības “Latvijas Mediji” galvenā redaktore Inga Ābelīte.
Nu, ko – pašlaik prioritāte ir Vācijas virziens, par ko liecina Latvijas plašā pārstāvniecība Leipcigas grāmatu tirgū (“Leipziger Buchmesse”) no 21. līdz 24. martam, kur ir gan nacionālais stends, gan latviešu autoru dalība pasākumos. Latviju Leipcigas grāmatu tirgū pārstāv platforma “Latvian Literature” un uzņēmums “Jelgavas tipogrāfija”, bet pasākumu programmā piedalās autori Anete Melece, Lote Vilma Vītiņa, Laura Vinogradova, Toms Treibergs, Ligija Purinaša, Māris Salējs un Inga Pizāne.
Vēl joprojām tiek gaidīta atbilde par Latvijas (un te gribētos tiešām piebilst, ka runa nav tikai par grāmatniecību, bet gan daudz plašāku Latvijas publicitāti Eiropas un pasaules līmenī) kā viesvalsts statusu lielākajā un nozīmīgākajā grāmatniecības notikumā Vācijā – Frankfurtes grāmatu izstādē. Un šis mērķis ir gan likumsakarīgs, gan loģisks.
Vienīgais, kas mazliet sāp – finansējums, kas paredzēts kā atbalsts mūsu valstī tapušo grāmatu popularizēšanai un izdošanas atbalstam citās valodās, ir tieši tik liels, cik ir. Ja gribam vienu, tad otrs paliek novārtā. Cerēsim, ka tas darbs, kas ieguldīts un tiek turpināts, būs pietiekams, lai latviešu literatūra turpinātu būt pieejama angliski lasošam lasītājam visā pasaulē. Jo ne jau tikai latvieši – arī grāmatu lasītāji ir visur. Un mūsu literatūrai jādodas pie viņiem.
