Vai latviešu uzņēmējiem jāmūk no Apvienotās Karalistes? Saruna ar Andri Vilku 0
Nepārtraukti tiek apgalvots, ka, baidoties no breksita, no Apvienotās Karalistes (AK) aizplūst gan uzņēmumi, gan investīcijas, taču tajā pašā laikā citi avoti šo informāciju noliedz, norādot, ka sliktās prognozes nav piepildījušās un izmaiņas ir nenozīmīgas.
Lai noskaidrotu, kāda tad īsti ir breksita ietekme un ko darīt tiem, kam ir bizness vai eksporta tirgus AK, “LA” uzrunāja bijušo Latvijas finanšu ministru (2010.–2014. g.), tagadējo Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības (ERAB) bankas direktoru valdes locekli Andri Vilku, kurš šobrīd strādā bankas galvenajā birojā Londonā un ikdienā rūpīgi seko līdzi ekonomiskajai situācijai.
Kas šobrīd notiek, vai tiešām britu ekonomika stagnē?
A. Vilks: Kopumā nav tik slikti, kā varētu būt, jo britu ekonomika ir pietiekami elastīga. Lai gan izaugsmes rādītāji ir samērā zemi, tomēr nekāda recesija šeit nav gaidāma. Domāju, ka ekonomikā varam sagaidīt pieaugumu, taču tas būs krietni zemāks, nekā varētu būt, ja Lielbritānijā nebūtu šī pārāk ilgā gatavošanās breksitam un baumas ap to.
Ir pilnīgi skaidri redzams, ka Lielbritānija no visām attīstītajām valstīm attīstās vislēnāk, tā domāju salīdzinājumā ar pārējām G7 valstīm – Kanādu, Franciju, Vāciju, Itāliju, Japānu un ASV. Un tas ir tādēļ, ka iets šis breksita ceļš, kas bijis pārāk garš.
Daudzi uzņēmēji un investori nepieņem lēmumus un gaida, kas notiks. Tā ir neizmantotā iespēja, ja nebūtu bijis šis triju gadu periods, ko sauc “Brexit”, tad AK būtu bijusi bagātāka, ar labākiem ekonomikas izaugsmes rādītājiem un krietni vairāk piesaistīto investīciju.
Eiropā līdzvērtīgu finanšu centru nav. Īpaši Londona, tā jau nav tikai Lielbritānija. Tas ir pasaules atspulgs, tas ir Eiropas atspulgs. Tādēļ skumji vērot, ka šis potenciāls netiek pienācīgi izmantots, tiek atlikti dažādi svarīgi lēmumi.
Ko varam sagaidīt pēc izstāšanās no ES?
Pat ja breksits notiks, rezultāts būs tāds, ka AK beigu beigās tāpat būs ļoti saistīta ar ES un visa likumdošana, visi tirdzniecības līgumi būs tādi, kas neļaus AK aiziet pārāk tālu no ES. Mēs nevaram atgriezties atpakaļ britu kundzības laikmetā, kad karaliste pirms 150–200 gadiem bija lielākā ekonomika pasaulē. Tas tā noteikti nenotiks.
Nerēķināšanās ar realitāti ir novedusi pie tā, ka AK kādus gadus neizmantos savu potenciālu. AK grib sevi redzēt kā vārtus uz Eiropu, palikt saistīta ar Eiropu, bet tajā pašā laikā saglabāt “brīvas rokas”.
AK grib redzēt sevi kā Singapūru numur divi. Taču Singapūras stāsts bija sekmīgs tāpēc, ka šī mazā valsts spēja ļoti dinamiski rīkoties laikā, kad pārējās lielās ekonomikas nebija spējīgas izmantot to potenciālu, ko dod Āzija. Un nevar salīdzināt mazo valstu specifiku un dinamiku ar lielajām.
Ja AK mēģinās kopēt to pašu stāstu, tad jāņem vērā, ka situācija atšķiras, AK neatrodas Āzijā, attīstības rādītāji ir citādi. Arī likumdošana un līgumi ir daudz atšķirīgāki, Eiropā mēs esam krietni sasaistītāki cits ar citu un krietni vairāk pakļauti dažādām regulācijām, likumdošanai.
Līdz ar to Singapūra numur divi nesanāks, jo to nepieļaus ne Brisele, ne lielākās ES dalībvalstis. Varētu sanākt tāds substrāts, AK cenšoties kļūt par Singapūru nr. 2, bet paņemot tikai daļu no potenciāla. Ar to domāju Londonu, ne tik daudz visu AK. Londonai līdzīgu centru nav, bet tik un tā šaubos, ka iespējams pārāk tālu attālināties no ES likumdošanas vai tirdzniecības līgumiem.
Beigu beigās varētu sanākt tīri pozitīvs stāsts, bet tas būs pēc pāris gadiem. Un šo gadu laikā AK ekonomika varētu stagnēt, un beigās tā atdeve no sagaidītā varētu būt stipri nosacīta.
Ko darīt latviešu biznesam? Iet prom, vai – tieši otrādi – doties iekarot Londonu?
Noteikti AK nevajag atstāt. Ir jāseko līdzi tiem signāliem, kas šeit nāk, un jābūt gataviem ļoti ātri rīkoties. Te var būt lielas iespējas, bet var būt arī stagnācija, taču es noteikti redzu, ka Latvijas biznesam šeit pavērsies labas iespējas. Nepieciešams sekot līdzi un būt aktīviem neatkarīgi no tā, kas notiek tagad.
Padomāt uz priekšu. Apvienoto Karalisti un Londonu neviens neaizstās, te ir ļoti dinamiska vide, tā ir jāizmanto, būtu grēks to palaist garām. Pat ja gaidāma neskaidrība vienu vai divus gadus, ir jābūt šeit. Jo Londona, pat esot ārpus ES, spēlēs lielu lomu ES ekonomiskajos un finanšu procesos, tas ir centrs, kurā jābūt.
Taču kā ar biznesu, kas atstāj Londonu?
Ir aizgājis prom bizness, kas varētu būt aizgājis prom tik un tā. Lielbritānija un Londona zaudēs krietni mazāk darba vietu, nekā tika iepriekš lēsts. Darba vietu samazinājums banku nozarē ir mazs, bet citos finanšu nozares pakalpojumos (fintech) un konsultāciju biznesā pat augošs. Tāpēc redzu, ka nekāds smagais breksits šeit nebūs, būs kaut kāds hibrīds, ko varētu saukt par breksitu.
Un ja vēl tas būs! Apvienotā Karaliste paliks par, varbūt tā gluži neteiksim, ES satelītvalsti, bet ekonomiski noteikti būs ļoti saistīta ar plašo ES tirgu. Tāpat kā Šveice vai Norvēģija. It kā ārpusē, bet ļoti, ļoti saistītas. Londonas dēļ AK būs tas savs šarms, sava pievilcība, tāpēc, ka tas ir centrs, kurā nāk nauda iekšā, kurā cilvēki brauc strādāt, kurā nāk investīcijas.
Londona esot lielākais investors ES?
Jā, Londona ir lielākais investors Eiropā un, visticamāk, tāds arī paliks, jo šeit turpinās ieplūst visas pasaules nauda, arī tā, kas domāta investīcijām pārējā Eiropā. Londonas biznesa iespējas nevar aizstāt neviena ES galvaspilsēta. Un joprojām neviena cita pilsēta tai nestāv pat tuvu klāt. Lai vai ko politiķi domā, tas nav iespējams.
Ir pilsētas, kas to grib darīt, bet nespēj, un ir vairākas citas, kas ir pārāk mazas vai pārāk tālu un to nevar izdarīt. Angļu valoda, investoru klātbūtne, daudznacionālā kultūra, nodokļu politika un laika zona…
Londona tieši tāpēc var vilkt laiku, zinot, ka sliktākajā gadījumā zaudēs tikai daļu no biznesa. Eiropā Londonai nav konkurentu un nebūs. Varbūt pēc trīsdesmit, piecdesmit gadiem, bet tuvāko desmit gadu laikā tas nav iespējams. Tāpēc latviešiem šeit ir jābūt, tas ir viennozīmīgi.
