Londonā – bez Latvijas introvertajiem rakstniekiem 0
Evija Veide, “Kultūrzīmes”, AS “Latvijas Mediji”
Šogad Londonas pavasaris nāk ar lielāku rosību nekā parasti, jo pilsēta čakli gatavojas drīzajām karaļa Čārlza III kronēšanas svinībām. Vairāk valsts karogu, dekorācijas ar norādēm par gaidāmajiem svētkiem, pat reklāmas saukļi veikalos un plašs klāsts kronēšanas suvenīru. Tas viss 6. maijam, bet vēl pirms tam – Londonas Grāmatu izstāde, kas arī pēdējos gados piedzīvojusi vairākas vadības maiņas un nu šķiet stabilizējusies jaunam sākumam.
Bez introvertā rakstnieka
Ziņas par Latvijas dalību Londonas Grāmatu izstādē sākas ar šo atziņu, kas patiesībā nav nekāds pasaules gals, jo Latvija pilnīgi noteikti nav vienīgā valsts, kas nebija pārstāvēta ar nacionālo stendu. Drīzāk jau otrādi – būtu jāskaita, cik valstu bija pārstāvētas – Vācija, Francija, Spānija, Apvienotie Arābu Emirāti… No Baltijas valstīm stends bija vien Igaunijai, kuras stenda noformējumā savukārt bija zināma vizuāla atsauce uz Latvijas iedibināto “introvertā rakstnieka” vizuālo tradīciju. Tas nav nekas peļams vai slikts. Pat jālepojas, ka igauņi, kuri parasti mums izvirzās soli priekšā, izvēlējušies patapināt kaut ko no mūsu idejām.
Protams, rodas jautājums, kādēļ šogad tāds lēmums. Komentāru sniedza Kultūras ministrijas (KM) Kultūrpolitikas departamenta Nozaru politikas nodaļas eksperte Līga Buševica: “Jautājums par turpmāko Latvijas dalības plānošanu grāmatu tirgos aktualizējās aizvadītā gada nogalē, izskatot Latvijas dalības prioritātes grāmatu tirgos 2023. gadā un diskutējot par šo jautājumu KM konsultatīvajā Literatūras un grāmatniecības padomē. Izvērtējot 2023. gada valsts budžetā plānoto finansējumu Latvijas literatūras un grāmatniecības eksportam, kā arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras atbalsta iespējas ārējiem tirgiem, kā arī visu izmaksu kāpumu grāmatniecības stendu uzbūvei un ekspluatācijai un ņemot vērā Latvijas prioritāti virzīties uz viesu valsts statusu Frankfurtes grāmatu tirgū, tika nolemts 2023. gadā nepiedalīties ar stendu Londonas grāmatu tirgū, bet turpināt dalību Leipcigas, Boloņas un Frankfurtes grāmatu tirgos, kā arī turpināt literāro aģentu profesionālo darbību Latvijas literatūras darbu autortiesību pārdošanai Londonas grāmatu tirgū 2023. gadā. Ņemot vērā Latvijas Poligrāfijas uzņēmumu asociācijas norādījumu, ka Londonas grāmatu tirgus ir arī ļoti nozīmīgs Latvijas poligrāfijas eksporta tirgus, plānots apsvērt dalības atjaunošanu ar stendu Londonas grāmatu tirgū, ja būs pieejams lielāks valsts budžeta finansējums Latvijas literatūras eksportam tuvākajos gados.”
Tātad stenda neesamība nenozīmē, ka Latvija izstādē nav pārstāvēta vispār. Izstādi apmeklēja gan izdevēji, gan literārie aģenti, gan poligrāfijas speciālisti. Katram savs darāmais – tikšanās ar esošiem un jauniem sadarbības partneriem, dažādu profesionālo semināru apmeklējumi un jaunas idejas nākotnes darbiem.
Kāda šogad bija izstāde kopumā?
No organizatoriskā viedokļa šogad bija dažādas izmaiņas, taču izstāde apmeklētājiem noteikti bija saprotamāka un pārskatāmāka nekā iepriekšējā gadā, kad daudzi žēlojās par ērmīgu sistēmu stendu izvietojumā un dažādām tehniskām ķibelēm. Šogad nebija vienas fokusa valsts. Īpašāka uzmanība tika pievērsta Ukrainai, paralēli aktualizējot arī dažas nozarei ne pārāk komplimentāras lietas. Piemēram, faktu, ka klusi, bet nenovēršami ir atslābis autortiesību pārdošanas boikots Krievijai. Kāpēc? Politkorektā versija ir, ka Rietumi negrib atstāt Krievijas publiku tādā kā “kultūras geto”, taču šis skaidrojums neiztur kritiku, jo nav runa par grāmatām, kuras varētu stiprināt lasītāju kritisko domāšanu (attiecīgi – spēju pretoties propagandas spēkam), drīzāk – par plašam lasītāju lokam domātu komercliteratūru, kas vairāk kalpo atpūtai un izklaidei. Tādējādi tirgus ekonomika dara savu. Kur rodas problēma, izstādes izdevumā “The Bookseller” norāda Ukrainas izdevniecības “Old Lion Publishing” autortiesību direktors Ivans Fedečko: “Es saprotu, ka britu izdevēji satraucas par tik liela tirgus zaudēšanu, taču, esot saudzīgiem pret saviem Krievijas partneriem, jūs atbalstāt uzņēmējdarbību, kuras nodokļi ieplūst valsts budžetā, tādējādi atbalstot pretlikumīgo Krievijas karu Ukrainā.”
Vēl viens fokuss ir mākslīgais intelekts, kas arī grāmatizdevējiem liek uzdot kaudzēm jautājumu par to, kā nozare ar šo jauno AI (Artificial Intelligence) pasauli sadzīvos – vai tas aizvietos autorus, grāmatu recenzentus, literāros redaktorus? Vai mākslīgais intelekts kļūs par palīgu grāmatu izdošanas tehniskajos procesos? Varbūt ar tā palīdzību radīsies daudz plašākas iespējas dažādu grāmatas formātu (e-grāmatas, audiogrāmatas) attīstībai arī mazāku valodu grupās, kur nereti izmaksas kļūst par šķērsli, lai grāmatu darītu pieejamu vairākās formās? Katrā ziņā iepriecina fakts, ka nozare diskutē un uzdod jautājumus. Piemēram, par to, kam pieder AI radīta darba autortiesības…
Izdevēja skatupunkts
Kā jau ierasts, sarunās ar izdevējiem izskan arī tēma – kā veicies iepriekšējā gadā. Kopīgā atziņa, ka 2022. gads ir raksturīgs ar zināmu lejupslīdi (te gan der atcerēties, ka pandēmijas laiks radīja negaidīti labvēlīgu augsni grāmatniecībai un atsevišķās valstīs apgrozījuma pieaugums bija mērāms padsmit procentos). Katram izdevējam ir savas stiprās puses, tādēļ arī glābšanas riņķi bijuši dažādi – gan viena konkrēta segmenta grāmatu pārdošanas rādītāji, kas kompensējuši citu lejupslīdi, gan audiogrāmatu augošā popularitāte, gan digitālā mārketinga un sociālo tīklu sniegtās iespējas. Kopsavilkumā – pasaule ir tikpat dažāda, kā tā bijusi, un katrs izdevējs meklē savu attīstības scenāriju. Kas sagaida izdevniecības “Latvijas Mediji” uzticīgos lasītājus? Laba dokumentālā (tajā skaitā biogrāfijas) un izklaides literatūra. Pagaidām esam pielasījuši grozu labu ideju, kas jāizvērtē, un tad jāpieņem lēmumi. Taču skaidrs, ka ir no kā izvēlēties.
FAKTI:
Grāmatu izstāde Londonā notika 33. reizi.
Šogad tā sagaidīja 300 000. apmeklētāju.
Starptautiskajā autortiesību aģentu centrā bija 500 darba vietas, kur aģenti tikās ar izdevējiem.
