Māris Antonevičs: Lembergs piesola ārkārtas vēlēšanas, pārējie izliekas nedzirdam 41
Teātrī aktieri labi zina savas lomas – kurā brīdī jāuznāk uz skatuves, kurā brīdī jānoiet un kas jāsaka. Arī valdošajā koalīcijā lomas sen sadalītas: “Vienotība” un Zaļo un zemnieku savienība – atbildīgie reālpolitiķi (pirmie, protams, atbildīgāki, otrie tādi lietišķāki), kamēr Nacionālā apvienība – tādi nejaucēni, kas tikai jauc gaisu ar saviem ideoloģiskajiem paziņojumiem. Nu kura partija mūsdienās vēl turas pie ideoloģiskiem uzstādījumiem? Tā taču kaut kāda pagājušā gadsimta palieka…
Pagājušo ceturtdien par šo lomu sadali lieku reizi atgādināja “Vienotības” priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa, intervijā ziņu aģentūrai LETA sakot, ka NA esot “neprognozējams, populistisks partneris”, kas spējot runāt tikai par savu vēlētāju un domāt tikai par to, kā audzēt savu reitingu. “Aptaujas rāda – ja viņi pret kaut ko karo, vienalga, vai ar saukli “Krievi nāk!” vai arī “Bēgļi nāk!”, tad viņu popularitāte arī pieaug,” uzskata Āboltiņa. Savukārt ZZS “Vienotības” pārstāves vērtējumā ir ļoti aktīvi ministri, taču viņi savas nozares spējot labāk pārstāvēt, panākot to uz citu nozaru rēķina. Un vēl tradicionālā piebilde, ka minētais lomu sadalījums nav iemesls, lai pārtrauktu izrādi, tas ir – “nevar būt ne runas par valdības nomaiņu”.
Kā zināms, runa par to gan mēdz būt, un pat diezgan regulāra. Taču šoreiz zīmīgs ir mēģinājums uzturēt ierasto lomu sadalījumu arī brīdī, kad aina uz skatuves jau ir pamainījusies. Vienā dienā ar iepriekš minēto “Vienotības” līderes sniegto koalīcijas partneru raksturojumu internetā parādījās video no Ventspils, kur Aivars Lembergs rīkoja iknedēļas preses konferenci un šoreiz par centrālo tēmu bija izvēlējies bēgļu jautājumu. Iesācis ar mierīgiem spriedelējumiem, ietekmīgais ZZS politiķis vēlāk pamatīgi iekarsa, atbildot uz jautājumu, vai arī Ventspils pašvaldība būtu gatava izmitināt kādu daļu no tiem bēgļiem, ko Latvijas valdība solījusi brīvprātīgi uzņemt Latvijā. “Nekas tur nav brīvprātīgi! Pirmkārt, itāļi draudēja, ka viņi neaizsargās Latvijas gaisa telpu. Es viņiem atbildētu: “Tad vācieties prom!” Tādi draugi nav vajadzīgi, kas šantažē. Pārējie – Vācija un citi – šantažēja, ka atņems ES struktūrfondu naudu. Ja šādi draudi tiek izteikti, tad par ko ir runa? (..) Viņi ir spēcīgi un bagāti, viņi šantažē. Tas ir kā mazam zīdainim teikt: “Tūlīt es tev maukšu…” Es Straujumas vietā pieceltos un aizcirstu durvis, un pateiktu: “Kamēr jūs nemainīsiet toni, man te nav ko darīt!”.”
Jautāts, kas notiks, ja Latvijas valdība piekritīs Eiropas Komisijas vadītāja Žana Kloda Junkera aicinājumam uzņemt papildu bēgļus, A. Lembergs jau diezgan lietišķi paziņo: “Ja kāds taisās nodot Latvijas nacionālās intereses, pakļauties Eiropas Savienības šantāžai un draudiem, tad tāda valdība nevar pastāvēt. Tad ir jārīko ārkārtas vēlēšanas.”
Nopietns paziņojums! Taču komentāri par to tā arī nav sekojuši. Visi spēlē tālāk, izliekoties, it kā neko nebūtu dzirdējuši.
