Lomu ieskaņošanas aktieris no Argentīnas piedzīvo šoku: balss ierakstus videoklipos “You tube” kanālam viņa vietā jau bija paspējis radīt mākslīgais intelekts 12
Šis gads argentīniešu lomu ieskaņošanas un dublāžas aktierim Alehandro Graue (Alejandro Graue) sākās klusi, viņš ar nepacietību gaidīja darbu pie vairākiem projektiem. Vienā no tiem viņš bija nolīgts dublēt balss ierakstus spāņu valodā “YouTube” kanālam ar miljoniem abonentu. Graue pie šī projekta strādāja kopš pērnā gada novembra, un tā kā šis darbs prasīja daudz pūļu, viņš bija atteicies no citiem piedāvātājiem darbiem, tā vēstīja ārvalstu medijs “Euronews“.
Taču pēc nelielas brīvdienu pauzes aktierim viss esot aizgājis, tā sakot, pilnīgi „šķērsām”. Skatoties “YouTube” kanālu, viņš redzējis, ka viņu nolīgušais kanāls ir augšupielādējis jaunu video spāņu valodā. “Man tas likās dīvaini, jo viņi mani vēl nebija aicinājuši, lai to ierakstītu,” viņš sacīja “Euronews”. Bet kad viņš nospiedis pogu – “atskaņot” un klausījies šo ierakstu, tad viņš bijis par to patiesi šokēts! Balsi bija jau radījis mākslīgais intelekts. “Tā bija automatizēta balss, tai nebija ne intonāciju dažādības, ne nianšu un ritma. Izruna bija pilnīgi mehāniska,” sacīja aktieris Graue.
Tikai dažu mēnešu laikā mākslīgais intelekts ir satricinājis darba tirgu, un nu jau tūkstošiem izbiedētu profesionāļu vēlas, lai tehnoloģija tiktu ierobežota vai regulēta. 36 gadus vecais argentīniešu aktieris Graue ir viens no viņiem, jo viņš baidās par to, ka tas pieliks treknu punktu viņa līdzšinējai karjerai.
“Izdzirdot šo mākslīgo balsi videoklipā, es biju patiesi izbiedēts! Es baidos par savu nākotni. Dublēšana ir bijis mans darbs pēdējos 18 gadus, bet tagad man ir arī divas mazas meitiņas,” tā “Euronews” stāstīja Graue. Pēc videoklipa noskatīšanās viņš uzņēmumam esot nosūtījis e-pasta ziņojumu, un saņēma no viņiem apstiprinājumu, ka viņiem vairs nav nepieciešams, lai Graue dublētu balsi. “Es vairs nevaru paļauties uz šo naudu. Tagad es baidos zaudēt visus projektus, pie kuriem strādāju,” šokēts ir aktieris.
Dažu nedēļu laikā pēc mākslīgā intelekta [AI – artificial intelligence angļu valodā – red.] ģenerēto videoklipu augšupielādes “YouTube” lietotāji sāka sūdzēties. Viņi uzskatīja, ka balss ir “briesmīga”, un viņiem šķita, ka to ir grūti saprast. “Tam noteikti ir bijusi ietekme, jo kanāls ir izdzēsis pēdējos videoklipus, kas tika ierakstīti izmantojot mākslīgo balsi, taču līdz šim vēl ar mani neviens nav sazinājies, lai atkal strādātu pie šī jautājuma,” tā intervijā norādīja Graue.
Aktieris uzskata, ka izmantotajai programmatūrai bija jābūt bezmaksas vai zemu izmaksu programmatūrai, jo “skaņas kvalitāte bija ļoti slikta”. Viņa piezīmes atklāj vēl vienu problēmas aspektu – vai izmaksu taupīšanas dēļ uzņēmumi var nomainīt darbaspēku pret mākslīgo intelektu, neupurējot kaut ko citu. Tomēr viņš piebilda: “Neapstrīdams ir tas, ka mēs nekad nespēsim ar to konkurēt laika ziņā. Jūs dodat šai tehnoloģijai scenāriju, un piecas minūtes vēlāk jūs to jau apstrādājat un ieskaņojat. Atliek tikai veikt galīgo pārbaudi.”
Neskatoties uz nenoteiktību, joprojām nav skaidras nostājas par to, kā mākslīgais intelekts ietekmēs cilvēku darbu nākotnē, kā arī daudzi eksperti apšauba, vai cilvēka darba masveida aizstāšana ar mākslīgo intelektu (AI), no kuras visi tā baidās, patiešām notiks.
“Jebkurš tehnoloģiskais process ir kā koks ar diviem galiem. Tas var būt ārkārtīgi noderīgs, bet arī radīt nopietnas problēmas,” sacīja Giljermo Simari, kurš ir mākslīgā intelekta un skaitļošanas loģikas profesors Argentīnas Dienvidu Nacionālajā unversitātē (Universidad Nacional del Sur de Bahía Blanca). Un, lai kas arī notiktu, nākotnē šī tehnoloģija neaizstāšot visas darbavietas.
Profesoram cilvēku aizstāšanas process ar mašīnām nav nekāds jaunums, jo tas ir izplatīts modelis, kas atkārtojas viscaur cilvēces vēsturē. Pirmais piemērs ir automašīnas izgudrojums. “Ja mēs toreiz, pirms tika izgudrots auto, būtu jautājuši cilvēkiem, ko viņi vēlas, atbilde būtu bijusi – ātrāki zirgi. Daudzi cilvēki toreiz zaudēja darbu, bet to vietā viņi atrada citus,” teica Simari.
Diemžēl mūsdienās risks ir lielāks. Mākslīgais intelekts vairs neaizstāj tikai fiziski veicamus darbus, bet arī intelektuālos uzdevumus — tos, kurus līdz šim veica tikai cilvēka smadzenes. Pirmo reizi vēsturē radošie profesionāļi ir masveidā apdraudēti un sāk apjaust, ka viņu darbu var veikt un arī sāk veikt mašīnas…
“Ja šo tehnoloģiju varēs izmantot brīvi, bez ierobežojumiem, tad viņi varēs strādāt ar sintētiski radītām balsīm un pārņemt katru apraides darbu, vairs nemaksājot cilvēkiem, jo šeit vairs nebūs vieta autortiesībām,” domā argentīniešu aktieris Graue.
“Aplūkojot darba tirgu, no vienas dienas uz otru var tikt zaudēti tūkstošiem darba vietu, tostarp balss ierunātāju vidū,” viņš piebilst. Daudzi eksperti uzdod jautājumu, cik lielā mērā sabiedrībai būtu jāpieņem visu darbu masveida automatizācija?
Gan Graue, gan Simari ideāla nākotne būtu tāda, kurā strādājot, cilvēki un mākslīgais intelekts varētu viens otru papildināt. “Nevar mēģināt saglabāt esošās darba vietas. Mums ir jāizglīto sabiedrība, lai tā pēc iespējas efektīvāk pielāgotos pārmaiņām,” saka Simari. “Pēdējo 100 gadu laikā ir notikusi zināšanu specializācija. Bet tagad mums būs jāvirzās uz zināšanu vispārināšanu šīs specializācijas vietā,” viņš piebilst.
Šobrīd argentīniešu aktieris meklē jaunus projektus, lai turpinātu darīt savu iemīļoto darbu. Viņam šobrīd nav nekas iebilstams pret “YouTube” kanālu, kas nolēma aizstāt viņa balsi ar mākslīgu, taču viņš aicina regulēt šo jomu. “Mums vismaz ir jācenšas izmantot mākslīgo intelektu mūsu labā, lai tas uzlabotu mūsu darbu, nevis mūs aizstātu,” uzsvēra argentīniešu aktieris Graue.
