Apbalvo labākos zivsaimniecībā – nozarē, kur cīnās ar grūtībām 0
Labākie zivsaimnieki tika godināti jau otro reizi pēc tam, kad Zemkopības ministrija (ZM) pērn iedibināja nozares gada balvu “Lielais loms” – līdzīgu, kāda lauksaimniekiem ir “Sējējs”. Šogad labākie izraudzīti piecās nominācijās.
Uz Āfriku un Dāniju
Par laureātu nominācijā “Gada zvejas/akvakultūras uzņēmums” šogad atzīta SIA “Verģi”. Tās vadītājs Ivars Janeks, saņemot balvu, pateicās visai komandai par ieguldīto darbu 23 gadu garumā, kas ļāvis ierindoties vadošo zivsaimniecības uzņēmumu vidū. Pēc apbalvošanas sarunā ar “LA” viņš pauda atzinību par saņemto balvu, vienlaikus atgādinot par uzņēmuma centieniem iegūt jaunus tirgus, kas īpaši svarīgi šobrīd. Jau 1997. gadā uzņēmums sācis eksportu, pirmā eksporta valsts bija Baltkrievija. 1998. gada krīzi nācies smagi pārdzīvot, taču tās bija pirmās iemaņas eksporta tirgos. Jau tolaik liela perspektīva Latvijas tirgū netika saskatīta. Lielākā daļa no nozvejotā tika piegādāta pārstrādes uzņēmumiem, kas gatavo produkciju sūtīja uz Krieviju. Pareizs bijis solis, ka katru gadu izdevies kāpināt apjomus uz visām iespējamām valstīm, ar ko sākta sadarbība. Janeks pieļauj, ka, iespējams, pašlaik, kad darbojas Krievijas embargo, “Verģiem” ir nedaudz vieglāk, jo uzņēmums nepaļāvās tikai uz vietējo tirgu un pašmāju ražotājiem. 97% no saražotā tiek eksportēti, vietējiem pārstrādātājiem nekad netiek atteikts, bet tik lieli apjomi vietējam tirgum nav nepieciešami – “Verģi” nozvejo 15% no kopējā Latvijas nozvejas kvotu apjoma. Pēc nozvejas tiek veikta zivju pirmapstrāde, saldēšana, sālīšana un piegāde klientiem Ukrainā, Moldovā, Rumānijā, šogad sākts eksports uz Āfriku. “Nozare ir ļoti smaga, kā pa viļņiem, un pašlaik iet uz leju. Šobrīd apstākļi spiež kardināli pārskatīt pārstrādi Latvijā, lai varētu dažādot zivju pārstrādi,” viņš neslēpj. Zvejnieki jau pirms desmit gadiem sākuši dažādot savas iespējas, attīstot infrastruktūru, būvējot saldētavas un pirmapstrādes cehus, un tas ļauj pašlaik nodarboties ar eksportu. Janeks sola kopā ar Nacionālo zvejnieku ražotāju organizāciju strādāt pie jauniem projektiem, kas ļaus saglabāt nozari. “Šobrīd lejupslīde ir vairāk vai mazāk katrā segmentā, praktiski visos, par izaugsmi nevar runāt, galvenais ir noturēties, lai sevi pamatīgi neiedragājam,” uzsver Janeks. Situācija pasliktinājusies, kad pēc problēmām Krievijas tirgū šā gada sākumā aizvēries eksports uz Baltkrieviju, kur “Verģi” eksportēja ap 30%, ir arī apgrūtināta tirdzniecība ar Kazahstānu. Neskatoties uz grūtībām, 150 darbinieku kolektīvs līdz šim nav samazināts un Janeks sola darīt visu iespējamo, lai nebūtu jāpieņem kardināli lēmumi. Jaunas tirgus iespējas ir – šogad pat sākts eksports uz Āfriku, ir pieprasījums Dānijā.
Cep un popularizē
Par noieta iespējām nesūdzas SIA “Baltijas zivis – 97” tehnoloģe Kristīna Antoņenko, kuras pārstāvētais uzņēmums kļuva par laureātu nominācijā “Gada uzņēmums zivju apstrādē”. “Baltijas zivis – 97” galvenokārt orientējas uz vietējo tirgu, ražojot vairāk nekā 150 zivju produkcijas veidus, un šī stratēģija ir attaisnojusies, jo Krievijas embargo praktiski nav ietekmējis uzņēmumu. Reņģes uzņēmums iepērk no vietējiem zvejas uzņēmumiem, bet pārējās zivis – lasi, kalmārus, skumbrijas, siļķes – ieved no Norvēģijas, Islandes un citām valstīm. Uzņēmums plāno turpināt attīstīties, tostarp palielināt eksportu uz pārējām Baltijas valstīm.
Par nozares popularizēšanu laureāta godā celta SIA “Krupis” un tā saimniece Zigrīda Skaveneca. Viņa kopā ar dzīvesbiedru Eduardu Skavenecu Carnikavas novadā nodarbojas ar nēģu pārstrādi, vienlaikus popularizējot šo rūpalu tūristiem. Mēneša laikā uzņēmumā viesojas apmēram tūkstoš tūristu, viesu aicināšana gan notiek pēdējo sešu gadu laikā, lai gan nēģu pārstrāde kā pamatnodarbošanās “Krupja” saimniekiem jau ir aptuveni 20 gadu garumā. Saimnieki ir gandarīti, ka arvien vairāk tūristu izmanto carnikaviešu piedāvātās iespējas un tas ir labs veids, kā iepazīstināt ar vietējām tradīcijām.
Šogad labāko izraudzīšana nozarē notika mazliet atšķirīgi nekā iepriekš, pastāstīja ZM Zivsaimniecības departamenta direktors Normunds Riekstiņš. Labākos nozarē izraudzīja ZM izveidotā komisija desmit cilvēku sastāvā, kuri pārstāvēja LAD, “Bior”, LLKC un ZM. Šogad arī mainījās nominācijas un zivju apstrāde tika nodalīta atsevišķi no zvejniecības un akvakultūras, jo ir grūti salīdzināt abas nozares pēc apjomiem. N. Riekstiņš ir gandarīts, ka pretendentu vidū bija arī jauni uzņēmumi, kas darbu sākuši nesen un jau pieteikti balvai. Bet lielākā daļa no kandidātiem ir valstī labi zināmi. Viņš domā, ka šī labi sāktā tradīcija turpināsies, jo nozarei ir ar ko lepoties. Arī šajā sarežģītajā periodā uzņēmēji rod iespējas saražot jaunus produktus, rod jaunus tirgus. Priecējot arī tas, ka parādās paaudžu nomaiņa un jaunā paaudze sāk darboties nozarē. “Gan nozarei, gan balvai ir nākotne, jo jaunie cilvēki spēs ar savu iniciatīvu dot ieguldījumu nozarē, attīstīt to un pretendēt uz balvu,” secina Riekstiņš.
Balvas “Lielais loms 2016” laureāti
* Nominācijā “Gada zvejas/akvakultūras uzņēmums”Laureāts: SIA “Verģi” – Ivars JaneksVeicināšanas balvu saņēmēji:SIA “Baņķis” – Kārlis KleinsSIA “Vlakon” – Aļona Kozule
* Nominācijā “Gada uzņēmums zivju apstrādē”Laureāts: SIA “Baltijas zivis – 97” – Antoņina MoisenkoVeicināšanas balvu saņēmēji:IK “Reinis B” – Alla BečereSIA “Zamelsons” – Jānis Zariņš
* Nominācijā “Jauns un daudzsološs nozarē”Laureāts: Oļegs Faļēvičs (SIA “Verģi”)Veicināšanas balvu saņēmēji:Aleksejs Blohins (SIA “BraDava”)Māris Lietuvietis (Alūksnes novada pašvaldības aģentūra “ALJA”)
* Nominācija “Ieguldījums zivsaimniecības popularizēšanā”Laureāts: SIA “Krupis” – Zigrīda Skaveneca
* Nominācijā “Par mūža ieguldījumu zivsaimniecībā”Laureāts: Miķelis Pesse (biedrības “Latvijas Zvejnieku federācija” biedrs).
Avots: Zemkopības ministrija
