Lolita Čigāne: Ardievu, Juta! 3
Komentāra autore ir Lolita Čigāne, kampaņas finanšu projektu 2001-2006. gados vadītāja, Saeimas deputāte 2010 – 2018
“Kā jums tas izdevās, kad bija pagrieziena punkts?” uzzinājusi, kā Latvijā tiek uzraudzīta nauda politikā, pirms pāris mēnešiem apbrīnas pilnā balsī man jautāja Albānijas korupciju pētoša žurnāliste.
Mūsu KNAB stingri uzraudzītās un likumā strikti regulētās partiju finanses tur un līdzīgās valstīs, kuras kopš sociālisma sabrukuma vārdzina korumpēts kleptokapitālisms, ir kosmoss.
“Tas bijis daudzu cilvēku pacietīgs darbs gandrīz divdesmit gadu garumā,” atbildu. Šī garā, smagā un pacietīgā darba kodolā daudzus gadus pukstēja šobrīd apklususī dedzīgā Jutas Strīķes sirds.
“Kam uzticēsim partiju finanšu kontroli – Centrālajai vēlēšanu komisijai vai jaunajam Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam?” mums, pilsoniskās sabiedrības aktīvistiem, 2002. gadā Saeimas komisijas sēdē pēkšņi jautāja Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Jānis Lagzdiņš. “Droši vien KNAB,” šāvām tumsā.
Pieredze ar šādiem jautājumiem visiem bija neliela un mums nebija ne jausmas, vai starptautisko partneru pieprasījuma rezultātā veidotais KNAB nebūs vien papīra tīģeris.
Izvēle par labu Jutai Strīķei KNAB vadībā, par spīti labākiem, sliktiem un ļoti sliktiem laikiem Latvijas pretkorupcijas vēsturē, noteica KNAB darba toni.
Jutas uzdotais tonis, tā ir mana stingra pārliecība, ir paglābis Latviju no likteņa, kuru piedzīvo mums līdzīgas valstis, kuru politika ir neskaidras izcelsmes naudas spēļu laukums. Kur netīra nauda politikā, tur netīra politika.
To spilgti apliecina vēl šajā nedēļā žurnāla “ir” atgādinājumam publicētie 2009. gadā KNAB veikto sarunu ieraksti, kas apliecina, ka tajā laikā partiju kašu pildīšanai netika smādēta pat naudas zagšana no Bērnu slimnīcas būvniecības.
Pirmo tīģera kampienu netīrās politiskās finansēs KNAB izdarīja jau 2004. gadā, konstatējot, ka glancētā un stilīgā Zaļo zemnieku savienības kampaņa finansēta no neskaidras izcelsmes naudas, uzrādot ziedotājos cilvēkus bez dzīvesvietām, ienākumiem un zināšanām par šo partiju.
KNAB prasība atmaksāt šos ziedojumus bija drosmīga, jo tajā laikā regulējuma, kas to skaidri KNAB uzliktu par pienākumu, nebija. Toreiz Jutas vadītajam KNAB princips bija svarīgāks par likuma burtu.
Nelikumīga partiju finansēšana, pēc ilgas cīņas tika kriminalizēta vien 2011. gadā. 2006. gada vēlēšanas tika bezkaunīgi piesmietas, jo divu partiju – Tautas partijas un LPP/LC kampaņu veidotāji izveidoja biedrības, kas neierobežoti reklamēja savus favorītus.
KNAB lēmums uzdot par pienākumu partijām valsts budžetā atmaksāt biedrību iztērēto, abus politiskās sistēmas dinozaurus galu galā novāca no politiskās skatuves.
Stīvēšanās ap KNAB vadību kopš tā izveidošanas bijusi vienmēr. Saeima vairākkārt iecēlusi vadītājus – terminatorus, kuru uzdevums acīmredzami bija biroju iznīcināt vai nosmacēt. Cik gan frustrējoši bija noskatīties, ka 2011. gada Saeimas vēlēšanās KNAB operatīvo darbinieku savāktie materiāli par to, ka partija “Saskaņa” savai kampaņai izmantoja PR konsultantus no Maskavas, tika birojā birokrātiski nomudžināti.
Juta darbu KNAB pameta 2016. gadā, pieaugot KNAB vadības spiedienam un trūkstot atbalstam toreizējā KNAB darbību birokrātijas džungļos smacējošā priekšnieka Streļčenoka nomaiņai.
Ietekmīgajā akadēmiskajā žurnālā Eiropas Politikas zinātne 2018. gadā KNAB loma politisko finanšu likumības uzraudzībā vairāku valstu salīdzinājumā novērtēta kā visefektīvākā. Iespējams, mums ir viena no visefektīvākajām politisko finanšu uzraudzības sistēmām pasaulē.
To apliecināja arī 2018. gada vēlēšanas, kad, tajā skaitā pēc aktīvas mediju un pilsoniskās sabiedrības iesaistes ar būtisku KNAB lomu tika izveidota sistēma, kas paglāba Latviju no iespējas piedzīvot ārvalstu troļļu manipulētas vēlēšanas.
Bez Jutas darba un dedzīgi pukstošās sirds tas nebūtu noticis.
