Lokālās slimnīcas zaudēs statusu. Vietējie mediķi turas pretī! 0
Šodien valdība apspriedīs Veselības ministrijas (VM) izstrādāto konceptuālo ziņojumu par veselības aprūpes sistēmas reformu, lai pēc tam tajā iekļautos priekšlikumus varētu nostiprināt konkrētos tiesību aktos, nosakot to izpildes termiņus. VM cer, ka reforma atrisinās būtiskākās medicīnas jomas problēmas – samazinās mirstību darbspējīgā vecumā, uzlabos ārstniecisko pakalpojumu kvalitāti, līdz ar to uzlabos arī pacientu drošību, nodrošinās stratēģisku pieeju veselības aprūpes pakalpojumu iepirkšanai, precīzi noteiks pašvaldību lomu iedzīvotāju primārās veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanā, palielinās mediķu atalgojumu…
Reformas vadošais un virzošais spēks ir primārā veselības aprūpe, kuras vilcējspēks ir ģimenes ārsti. Taču tā virzība jau buksē, kaut reforma nav sākusies un ministrijas iecerētais ideālās ģimenes ārsta prakses modelis ir vēl tikai idejas līmenī, tāpat kā pašvaldību iesaiste primārās veselības nodrošināšanā, piešķirot tām daļu no ģimenes ārstiem paredzētā finansējuma.
Streika komiteja, kuru pārstāv Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas vadība, nolēmusi pagarināt streiku līdz oktobrim un gaida, kad valdība izpildīs viņu izvirzītās prasības, starp kurām nav prasības uzlabot ārstniecisko pakalpojumu kvalitāti, kas savukārt ir iekļauta valdības izskatāmajā konceptuālajā ziņojumā par gaidāmo veselības aprūpes reformu. Tiesa, Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācija, kuru vada par Saeimas deputāti kļuvusī Līga Kozlovska (ZZS), protesta akciju ir pārtraukusi un parakstījusi nodomu protokolu ar ministriju. Tā gan ir mazākā ģimenes ārstu daļa.
Ko teiks pašvaldības?
Diezgan radikālas pārvērtības plānotas atsevišķās slimnīcās, tāpēc sarunas ar pašvaldībām, kā arī Latvijas Pašvaldību savienību par slimnīcu sadalījumu četros līmeņos nebūs vienkāršas, īpaši ņemot vērā, ka daži no pārprofilējamiem stacionāriem atrodas valdošā politiskā spēka – Zaļo un zemnieku savienības – apsaimniekotajās teritorijās.
Alūksnes lokālajai neatliekamās medicīniskās palīdzības slimnīcai jau viena reforma ir gājusi pāri 2011. gadā. Tiesa, uz papīra, jo toreiz izdevās to nepazemināt tikai līdz ambulatoro pakalpojumu sniedzējai, kaut gan tas bija ieplānots. Taču slimnīcu izglāba valdības maiņa, un Alūksnes slimnīcai atdeva atpakaļ lokālās neatliekamās medicīniskās slimnīcas statusu. Bet tagad, neraugoties uz alūksniešu un tuvējo novadu iedzīvotāju protestiem pie Saeimas, slimnīcai tomēr ir plānots pazemināt statusu – tā no otrā līmeņa iekļauta pirmajā jeb zemākā līmeņa ārstniecības iestāžu sarakstā.
Tas nozīmē, ka tajā tiks sniegta tikai hronisku slimnieku aprūpe un vairs nebūs ne bērnu nodaļas, ne arī ķirurģiskā un traumatoloģiskā profila nodaļas. Tur būs iespējama pacientu observācija un stāvokļa stabilizācija līdz četrām stundām, lai izlemtu par pacienta tālāku hospitalizāciju vai ambulatoru ārstēšanu. Ja pacientu būs nepieciešams ievietot diennakts daudzprofila neatliekamās medicīniskās palīdzības stacionārā, tad Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta mediķi turp aizvedīšot. Bet tas būs vairāk nekā stundu ilgs brauciens līdz Vidzemes slimnīcai Valmierā.
Slimnīcas valdes priekšsēdētāja Maruta Kauliņa pastāstīja, ka valde 1. jūlijā ir saņēmusi VM vēstuli, kurā ministrijas amatpersonas lūdz trīs mēnešu laikā sagatavot vispusīgu informāciju par to, kā slimnīca nodrošinās otrā līmeņa stacionāram izvirzītās prasības, ja tā tik ļoti vēlas šo statusu saglabāt. Reformā noteikts, ka otrā līmeņa slimnīcā jānodrošina septiņi obligātie profili – terapija, hronisku pacientu aprūpe, ķirurģija, neiroloģija, ginekoloģija, grūtniecības un dzemdību profils, kā arī pediatrija – un diennakti jāsniedz neatliekamā medicīniskā palīdzība. Kauliņa sola sagatavot atbildi ministrijai un piebilst, ka ik gadu slimnīcas uzņemšanas nodaļā nokļūst ap 6000 pacientu, no kuriem puse tiekot stacionēta. Katru gadu slimnīca uzņemot vairāk pacientu, nekā paredz valsts noteiktās kvotas, jo teritorija, ko šī slimnīca apkalpo, pārsniedzot 40 000 iedzīvotāju.
Līdzvērtīgas Alūksnes slimnīcai plānotas vēl 12 slimnīcas – tajā skaitā Ludzas, Tukuma, Kuldīgas, Preiļu un citas slimnīcas. Savukārt otro līmeni plānots piešķirt sešām slimnīcām, trešo – visām reģionālajām slimnīcām, bet augstāko – ceturto – līmeni visām trim Rīgas lielajām universitātes klīnikām, kā arī Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcai, Rīgas Dzemdību namam un Nacionālajam rehabilitācijas centram “Vaivari”.
To, ka sarunas par slimnīcu līmeņošanu nebūs vienkāršas, apliecināja arī Slimnīcu biedrības priekšsēdētājs Jevgēnijs Kalējs. Viņš norādīja, ka uz papīra uzrakstītās ieceres nevar īstenot bez pašvaldību piedalīšanās. Pārprofilējot slimnīcas, problēmas radīšot medicīnas speciālistu trūkums. Piemēram, Kurzemē strādājot seši septiņi anesteziologi un viņi nepārtraukti braukājot no vienas ārstniecības iestādes uz otru.
“Saskaitot kopā visas darba vietas, iznāk, ka viņi strādā 36 stundas. Bet, ja būs jāstrādā 24 stundas vienā darba vietā, speciālistu trūks. Līdzīga situācija ir arī ar citiem speciālistiem,” sacīja Kalējs. Viņš pastāstīja, ka neapmierināta ar ierindošanu zemākā statusa slimnīcu sarakstā esot arī Preiļu slimnīcas vadība, jo Preiļos attīstās ražošana un otrā līmeņa slimnīca esot ļoti nepieciešama.
