Rita Našeniece: Lohatrons* 16
“Tramvajs uz Skansti būs!” intervēts par jaunu tramvaja līniju caur Lielajiem kapiem, svinīgi paziņoja Ušakovs. Protams, tika apliecināts, ka viss notiks “sarkano līniju” ietvaros. Gan netika pateikts, ka “sarkanās līnijas” neatrodas kosmosā, bet iekšā Lielo kapu teritorijā.
Skanstes tramvaja projekts nav minēts Rīgas attīstības programmas rīcības plānā 2014. – 2020. gadam. Tur gan ir virkne pietiekoši loģisku ieceru, kas Rīgai ir vajadzīgas. Lielo kapu draugu interneta forumā Rīgas domes opozīcijas pārstāvis Jurģis Klotiņš situāciju apraksta šādi: “Nav skaidrs, kādēļ Rīgas attīstības plānotāji ir nolēmuši pieejamo (Eiropas Savienības. – R. N.) Kohēzijas fonda finansējumu novirzīt tieši Skanstes tramvaja līnijas projektam, nevis īstenot rīcības plānā iekļautos tramvaja līniju pagarinājumus uz Berģiem, Rumbulu vai tramvaja līniju cauri Purvciemam uz Dreiliņiem.” Visas minētās ir biezi apdzīvotas teritorijas.
Ar Rīgas pašvaldības spējām turēties iespējami tālu no realitātes iepazinos personiski, piedaloties Latvijas Radio “Krustpunktu” raidījumā, kur “Rīgas satiksmi” pārstāvēja Viktors Zaķis. Viņa vēstījums bija īpaši radošs, mēģinot iestāstīt, ka Skanstes rajonā dzīvo 40 000 cilvēku, kuri izmantošot tramvaju. Tiem, kas nedzīvo Rīgā, atklāšu – Skanste ir bijusī Rīgas hipodroma un dārziņu teritorija, kur vienā ielas pusē stiepjas pļavas, bet otrā pusē dažas biroju celtnes un “Skanstes virsotnes” – sasodīti dārgu dzīvokļu mājas. Skanstē dzīvo ap 2000 cilvēku, kuru autoparks liecina, ka viņi braukā ar “Lexus”, nevis tramvaju. V. Zaķis pauda, ka Skanstē ieradīsies bankas, kuras, kā zināms, Latvijā paliek aizvien mazāk. Kā vietējā iedzīvotāja ne tikai neticu jaunām bankām, bet zinu, ka jau esošais veikals “Prizma” knapi velk dzīvību, jo trūkst pircēju. Atgādināju, ka ir Purvciems, Pļavnieki, Jugla, Mežciems, kur patiešām dzīvo 40 tūkstoši un vairāk, bet cilvēki brauc uz centru saspiesti kā šprotes bundžā. Tur arī nav apļveida savienojuma, kas Rīgai tik ļoti vajadzīgs un tramvaja līnijas izbūves gadījumā savienotu šos ļoti apdzīvotos rajonus.
Protams, arī Skanstei vajag savu transportu, bet kādēļ simtmiljonu tramvaja vietā nevar palaist, piemēram, lētāku trolejbusu, kuram vajadzīgi tikai vadi? Rīga nesen tos esot nopirkusi. Tie nebloķēs satiksmes plūsmu. Protams, ja vien tramvaja izvēlē svarīga nav tieši dārdzība, kas ļauj izlaist naudu caur pietuvināto firmu biezumu, ieskalojot naudu politiskajos un privātajos kontos.
Situāciju daļēji izskaidro informācija, ko pauda anonīms avots no VARAM kādā e-pastā: “Skanstes līnijas realizācija ir lētāka un tehniski vienkāršāka (mazāk jāatpērk zeme, jāpārveido apbūve un infrastruktūra). Tramvaja, līdzīgi kā dzelzceļa un metro, būvniecība parasti ir tehniski sarežģīta un prasa ilgu un komplicētu plānošanu (piemēram, “Rail Baltic”), kas ir gan ekonomiski, gan politiski dārga.” Tātad, ja jāapgūst no gaisa nokritusi liela nauda un jāapgūst ātri, tad labāk darīt to tur, kur tas ir vieglāk. Ja vēl varam ietaupīt uz reālajām izmaksām, tad vairāk paliks pašiem.
Ņemot vērā ielu izbūves meistarību piecās pārraktajās Rīgas centra ielās, iedomājieties paši, kas notiktu, ja veidotu, piemēram, apļveida savienojumu pa Rīgas apdzīvotajiem mikrorajoniem, kur dzīvo Ušakova elektorāts. Tad visu šo mēnessērdzīgā stila remontētāju veikumu vērotu RD varnešu īstie vēlētāji. Labāk izpildīties drošākā vietā, kur ir maz dzīvojamo māju, kapi un zaļā zona. Protams, ja Ušakovam izdotos Skanstē nometināt pusi no Maskavas apgabala, tramvajs attaisnotos. Citādi izeja ir tikai viena – daudzmiljonu budžetā paredzēt finansējumu speciāli apmaksātām pasažieru grupām, kuru darbs būtu aizpildīt tramvaju.
Par kapiem – pēdējā talciņā iestādīju puķes pie visu laiku labākā Rīgas mēra Džordža Armitsteda kapa. Viņa kapavieta atrodas tieši vietā, pār kuru stieptos iecerētā tramvaja līnija.
* Lohatrons ir žargonvārds, kas ienācis no krievu valodas un apzīmē naudas iegūšanas shēmu, izmantojot melus vai arī cilvēku vientiesību.
