Logu nanostikls regulēs klimatu un samazinās elektrības patēriņu 0
Amerikāņu zinātnieki izgudrojuši nanostiklu, kas nākotnes mājokļos varētu atrisināt virkni problēmu – ar vienu pogas spiedienu vajadzības gadījumā būtu iespējams aptumšot logus, telpās saglabāt vēsumu karstās vasaras dienās, kā arī samazināt elektroenerģijas patēriņu.
Telpu uzturēšana karstās vasaras dienās vienlaikus labi apgaismotu un tomēr vēsu līdz šim bijusi kā apburtais loks – ja logus aizsedz ar tumšiem aizkariem vai žalūzijām, telpā ir tumšs un jālieto mākslīgais apgaismojums, bet tas savukārt prasa papildu elektroenerģiju. Taču amerikāņu ķīmiķi atraduši risinājumu, jo ar nanokristāliem apstrādāts stikls spēj ieņemt trīs dažādus viegli maināmus stāvokļus. Pirmais no tiem tikpat kā nemazina gaismas caurlaidību, otrs bloķē saules infrasarkanos starus un siltums paliek mājokļa ārpusē, taču gaismas telpā joprojām pietiek, bet trešais ļauj stiklu aptumšot, piemēram, lai skatītos TV bez kaitinošā gaismas atstarojuma uz ekrāna.
Lai uz stikla uzklātie metāla oksīdi reaģētu, jāmaina pieslēgtās strāvas voltāža.
Jaunā materiāla izveidei zinātnieki samaisīja nanokristālus, kas radīti no alvas pārveidotiem indija un niobija oksīdiem, vēsta zinātniskais žurnāls “Nature”.
“Kristālus un ķīmiskos savienojumus sakombinējām šķīdumā. Pēc tam to uzlējām uz stikla, kas jau iepriekš bija pārklāts ar elektrovadītāja kārtu. Visbeidzot stikls tika uzkarsēts, un šā procesā kristāli un niobija savienojumi sagrupējās,” skaidro pētījuma vadošā ķīmiķe Delida Milirona.
Interesanti, ka izmantotie materiāli samaisījumā ir daudz efektīvāki nekā katrs atsevišķi. Piemēram, niobija oksīdu aptumšošanās īpašības savienojumā ar indija oksīdiem kļuvušas piecas reizes izteiktākas.
Zinātnieki to skaidro ar kompozītmateriāla uzlaboto lādiņa apmaiņu.
Līdz izgudrojuma ieviešanai dzīvē gan vēl jāatrisina virkne jautājumu.
Piemēram, stikla elektrovadības panākšanai tika izmantoti litija elektrodi, bet tie ir viegli uzliesmojoši un drošības apsvērumu dēļ tos vajadzētu aizstāt ar citu materiālu. Tāpat vēl jāveic pārbaudes, lai noskaidrotu, cik stabilas ir stikla stāvokļu maiņas. Līdzšinējos testos pierādīts, ka stabilas ir aptuveni divi tūkstoši gaismas caurlaidības maiņu. Ideālā variantā nākotnes logiem arī vajadzētu būt autonomiem un darboties nevis ar tradicionālo elektropieslēgumu, bet gan, piemēram, ar saules enerģiju.
