Logi un durvis laikus jāsagatavo “ziemas guļai” 0
Speciālisti uzskata, ka siltumenerģijas ietaupījums pēc logu un durvju efektīvas noblīvēšanas atkarībā no to stāvokļa, vecuma un izvietojuma var sasniegt 10 – 30%. Logiem parasti ir ap trīs reižu mazāks siltumizolācijas koeficients nekā mājas sienām. Tātad telpa pie loga ziemas salā būs vēsāka. Tāpat, jo lielāka ir temperatūras starpība starp telpas un āra gaisu, jo straujāk norisinās siltuma apmaiņa pat caur visniecīgāko spraudziņu.
Siltie aizkari
Zināma arī tāda klimata viltība, ka vējam pakļautajā ēkas pusē gaisa spiediens palielinās un aizvēja pusē samazinās, pastiprinot aukstā gaisa pieplūdi un siltā gaisa zudumus. Logi izdala vēsumu divējādi – gan gaisa plūsmas, gan izstarošanas veidā. Lai cīnītos ar vēsuma izstarošanu, ziemā sens līdzeklis logiem ir biezi vilnas aizkari, kam nav tikai dekoratīva un aptumšošanas funkcija. Turklāt dienvidos logu aizsegšanai izmanto jebkuru audumu, bet ziemeļos liek rakstainus vilnas aizkarus.
Tātad silti aizkari, kas pēc iespējas vairāk nosedz sienu, veidos efektīvu siltumizolācijas ekrānu. Turklāt ziemas rītos ejam uz darbu tumsā un vakarā atkal tumsā atnākam, tāpēc aizkarus var nemaz nevērt vaļā. Arī ārdurvīm kādreiz izmantoja uz stieņa uzkārtus glītus, pašaustus vilnas aizkarus, kam bija vērojams reāls siltumizolācijas efekts.
Spraugu noblīvēšana
Dzīvoklī vai privātmājā ziemas salā der samazināt vēdināmo logu skaitu. Lielā temperatūras starpībā (iekšā +20 oC, ārā -20 oC) gaisa apmaiņa tāpat notiek ļoti intensīvi pat pa aizpakotu logu. Tātad logus, kurus nelieto, noblīvē. Vienkāršākā metode ir spraugas aizblīvēt ar izmērcēta tualetes papīra masu un pa virsu nolīmēt ar krāsotāja lenti. Lentei jābūt tik platai, lai tā 2 – 3 cm turētos uz loga un tikpat uz loga rāmja. Spēcīgākas (skočs, montāžas lentes) līmlentes lietot neiesaka, jo pavasarī noņemot tās var sabojāt loga krāsojumu. Pavasarī papīra lenti vairākkārt mitrina, lai to varētu saudzīgi noņemt.
Spraugas var arī aizpildīt ar porolonu, pakulām, papīru, kokvilnas vai kaņepju auklām. Ja logiem nav priekšā aizkaru (tiesa, parasti ir vismaz caurspīdīgie), spraugas var aizdarīt neredzami un izmantot caurspīdīgo silikona hermētiķi. Viegli lietojamais universālais silikons “Makroflex AX104” satur fungicīdus (antiseptiskus savienojumus), tas piemērots durvju un logu blīvēšanai un nodrošina labu saķeri. Noder arī siltumnīcu blīvēšanai domātais “Penosil Premium Greenhouse Silicone”, kas paliek elastīgs arī ekstremālā temperatūrā (no -40 °C līdz +100 °C). Loga spraugas labi jāiztīra no putekļiem un netīrumiem, citādi hermētiķis žūstot veidos mazas spraudziņas. Līdzīgi var aizpakot arī liekās durvis, protams, ja tādas ir. Parasti pakojot klasiskos koka logus, to apakšpusē ievieto siltinājuma kārtu, kas ievērojami samazina aukstā gaisa cirkulāciju pa rāmju apakšējo daļu.
Virināmo logu siltumnoturību pats var uzlabot ar rūpnīcā ražotām gumijas vai porolona blīvgumijām, ko pārdod teju visos veikalos. Speciālisti uzskata, ka porolona blīvgumijas esot domāta tikai vienai sezonai, toties gumijas noderot ilgākam laikam. Pirms gumiju iegādes der izmērīt loga spraugas, jo no tā atkarīga blīvētāja izvēle. Spraugas mēra ar uzsildītu plastilīnu, kuru ieliek vērtnē un saspiež. Pēc plastilīna biezuma redzams spraugas izmērs. Pēc tā arī piemeklē vajadzīgā biezuma lenti. K veida gumijas blīvētāji paredzēti līdz 3,5 mm, P līdz 5 mm, D līdz 8 mm platām spraugām.
Parasti gumiju līmē tikai pie loga rāmja, īpaši platas spraugas aizdarei, blīvgumiju līmē gan pie rāmja, gan kārbas, izveidojot dubultu biezumu. Pašlīmējošās gumijas klāj uz notīrītas un ar acetonu attaukotas virsmas. Pirms aizsargpapīra noņemšanas nepieciešams nogriezt vajadzīgo lentēs garumu un līmēt lenti no vienas malas līdz otrai. Lenti vēlams nestiept. Drošības dēļ lentes galus var piestiprināt ar skavu pistoli. Gumijas ne tikai saudzē siltumu, bet arī aizsargā telpas no āra putekļiem un nedaudz arī no trokšņiem.
Blīvgumiju nepieciešamo daudzumu nosaka, pa perimetru izmērot loga vērtni. Modernajiem metāla un plastmasas logiem blīvgumijas jau ir aprīkojumā. Tomēr tās ar laiku nosmērējas un ir pakļautas dabiskajai novecošanai. Ekspluatācijas termiņa pagarināšanai vienu vai divas reizes gadā ir jāveic blīvgumiju attīrīšana un kopšana. Tam var noderēt speciāls silikona zīmulis. Vislabāk logu servisu veic tās firmas, kas logus uzstādījušas.
Logus siltinot, var izmantot arī tā saucamo zviedru metodi. Pa loga vai durvju perimetru ar profesionālo rokas virsfrēzi stūros izfrēzē gropi un tajā ievieto O veida silikona blīvētāju. Logus vai durvis aizverot, caurulīte tiek saspiesta un gaisa caurplūde samazinās. Blīvētājus ražo baltā vai brūnā krāsā, 5 mm, 8 mm, 10 mm vai 12 mm diametrā. Labas gumijas kalpo vismaz 10 gadus, un uz tām ir firmas marķējums. Kad logus pārkrāso, gumiju izņem un pēc remonta atkal ieliek. Ar speciālām gumijām, piemēram, ar birstīti aprīkotām, var siltināt arī garāžu vārtu apakšējo malu.
Vērtņu remonts
Dažkārt nepieciešams veikt veco koka loga vērtņu remontu, jo ķitējums ap loga stiklu ir nolietojies. To pārbauda, pietuvinot sveces liesmu loga stikla malai. Ja liesma stipri raustās, gar savienojuma vietu ieplūst gaiss. Bieži vien vēsā gaisa plūsmu var sajust ar plaukstu. Tas ir nopietns defekts, un loga rāmis ir jāpārstiklo. Izņem loga rāmjus un noliek uz stingras pamatnes. Izņem vecās līstes vai veco ķiti, iztīra stikla gropes. Tur plānā kārtā ieklāj klasisko logu ķiti un uzsēdina uz tās stiklu. Piespiež ar koka līstēm, lai veidotos vienmērīgs un ciešs savienojums. Modernāku materiālu cienītāji ķites vietā izmantos silikona hermētiķi.
