Logi puspavērti, ventilācija izslēgta: gaisa kvalitātes mērījumi atklāj daudzu skolu ikdienu – neprasmi vai nespēju izvēdināt telpas 63
Ilze Pētersone, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Sasmacis gaiss klasēs var būt neatkarīgi no ventilācijas veida – uzrāda Veselības inspekcijas veiktie mērījumi. Neapmierinoša gaisa kvalitāte konstatēta arī telpās ar mehānisko ventilāciju. Vai skolas neprot vai nespēj izvēdināt mācību klases?
Tikai daļai skolu ir ko elpot
Veselības inspekcijas vizītes skolās parasti uzņem ar smagu nopūtu, taču ne šoreiz. Gaisa kvalitātes mērījumi kopš 2017. gada izglītības iestādēs notiek brīvprātīgi.
Līdz šim inspekcija apciemojusi 72 skolas un ar augstas jutības ierīcēm veikusi mērījumus 210 mācību telpās. “Esam savākuši pietiekami daudz datu, lai novērtētu, kāda ir situācija ar gaisa kvalitāti Latvijas skolās. Jau pēc pirmā mācību gada mums nolaidās rokas, jo nācās atzīt, ka arī mehāniskā ventilācija nav kvalitatīva gaisa panaceja,” par darba rezultātiem stāsta Veselības inspekcijas vides veselības analītiķe Maija Ladeiko.
No 54 telpām tikai trešdaļai oglekļa dioksīda (CO2) līmenis turējies zem 1000 ppm (no angļu valodas – “parts per million”, tulkojumā latviski – miljonās daļas) jeb rādījuma, kuru Pasaules veselības organizācija iesaka par atbilstošu teicamai vai labai gaisa kvalitātei publiskās telpās.
No šā gada maija arī Latvijas būvnormatīvā par ēku apkuri un ventilāciju noteikts, ka publisku ēku iekštelpās CO2 koncentrācija gaisā nedrīkst pārsniegt 1000 ppm. Šajā līmenī turas tikai 15% skolu, rāda Veselības inspekcijas veiktā pētījuma par izglītības iestāžu vides kvalitāti un drošumu līdzšinējie rezultāti. Divtik pieļaujamo normu pārsniedz 14% izglītības iestāžu, pārējās uzrāda vidējo rādītāju, kas arī nav uzskatāms par kvalitatīvam gaisam atbilstošu.
Mērījumi ir nepielūdzami
Gaisa kvalitātes mērījumus skolās Veselības inspekcija veic apkures sezonā, izvietojot ierīces uz vienu mācību nedēļu trīs klašu telpās. “Tā ir profesionāla aparatūra ar ļoti jutīgu sensoru, kuru uzstādām no pirmdienas līdz piektdienai, ierakstot visu, kas pa šo laiku ir noticis ar CO2, gaisa temperatūru, mitrumu un arī tvana gāzi (nepieciešams mērījums telpām ar malkas apkuri. – I. P.),” skaidro M. Ladeiko. Ierakstītie dati tiekot apkopoti un izanalizēti ziņojumā, ko saņem katra skola.
Mācību iestādes mēdz dalīties ar iegūto informāciju arī tīmeklī. Piemēram, 2018. gada pārbaudes rezultāti par Emīla Dārziņa mūzikas skolu (tagad viena no Nacionālās mākslas skolas filiālēm) rāda, ka visās klasēs piecu dienu laikā CO2 līmenis sasniedzis gan ar oranžu krāsu iezīmēto līniju, kas norāda uz gaisa kvalitātes pasliktināšanos, jo CO2 pārsniedz 1500 ppm, un nepieciešamību izvēdināt telpu, gan arī sarkano, kas signalizē jau par sliktu gaisa kvalitāti ar CO2 virs 2000 ppm un steidzamu vajadzību pēc vēdināšanas.
Gaisa apmaiņa šajās telpās notiek ar dabisko ventilāciju jeb vēdināšanu, kā arī dabisko pasīvo ventilāciju (ar sešām ventilācijas šahtu atverēm), skolai ir centrālā apkure, siltuma padeve klasēs nav regulējama. Četrstāvu ēka būvēta 1971. gadā, skolā togad mācījās 500 skolēnu, strādāja 120 pedagogu. Klasēs vidēji uzturējās 15 līdz 24 skolēni.
Līdzīga aina pavērusies arī skolās ar mehānisko ventilāciju. “Kad sākām skaidrot, izrādās, ka ventilācijas iekārta bijusi atslēgta, minot dažādus iemeslus – lielākoties traucēja mācībām, jo radīja troksni; pārāk daudz patērēja enerģiju; spēcīgi pūta pārāk aukstu gaisu; reizē ar pasīvo ventilāciju izplatījās virtuves smakas,” skolotāju teikto atstāsta Veselības inspekcijas analītiķe. Tikai dažās apsekotajās izglītības iestādēs ventilācija darbojusies pastāvīgi, kas atainojies labā gaisa kvalitātē.
Nemāk vai negrib pareizi vēdināt?
Katra ziņojuma noslēgumā Veselības inspekcija sniedz ieteikumus gaisa kvalitātes uzlabošanai. Viens no tiem, kas jau kopš 2002. gada ierakstīts Ministru kabineta noteikumos Nr. 610 par higiēnas prasībām izglītības iestādēs, vēsta, ka telpa, kurā nav ierīkota mehāniskā ventilācija, regulāri jāvēdina pēc katras mācību stundas vismaz desmit minūtes, ziemā vēdināšanas laiks ir īsāks – vismaz piecas minūtes. Savukārt gaitenis, atpūtas un rekreācijas telpas pēc katra starpbrīža jāvēdina vismaz 10–20 min, ziemā – 5 min.
Taču, kā rāda mērījumu līknes, vēdināšana nedod vajadzīgo efektu un lielākoties tāpēc, ka netiek pareizi veikta. Skolotājs ir gan ierakstījis atskaitē, ka starpbrīdī klasē atvēris logu, bet no grafiskā attēla redzams, ka CO2 līmenis samazinājies tikai nedaudz.
“Daļa pedagogu aprobežojas ar minimālu vēdināšanu, paverot logus tikai spraudziņā. Varbūt ar to pietiktu dzīvoklī vai birojā, kurā nav daudz cilvēku, bet pēc intensīva darba klasē, kas pilna ar bērniem, ar loga pavēršanu vēdināšanas režīmā būs par maz. Ir jāpieradina sevi, ka starpbrīdī jāatver plaši gan logi, gan durvis, lai veidojas caurvējš. Atceros no sava skolas laika, ka mūs pat dzina ārā no klasēm, kamēr tās vēdināja, un pa to laiku pastaigājāmies pa gaiteni,” spriež M. Ladeiko.
Šī rudens izbraukumi uz izglītības iestādēm tomēr apliecinājuši, ka pandēmijas laiks izpratni par vēdināšanu mazliet pamainījis uz labo pusi, jo daudzviet pēc starpbrīžiem CO2 līmenis samazinājies, atzīst inspekcijas analītiķe.
Gaisa kvalitāti klasēs var uzlabot arī ar pareizu dabisko vēdināšanu, protams, ja vien ārpus skolas nav kāds gaisa piesārņotājs – aktīva transporta satiksme u. c. – vai arī logus atvērt nav iespējams tehnisku vai drošības iemeslu dēļ.
“Tad skolai nav cita risinājuma kā mehāniskās ventilēšanas iekārtas,” nosaka M. Ladeiko un turpina: “Matemātika ir ļoti vienkārša – jo mazāka skola, mazāk bērnu mācību telpā un apkārt zaļā zona, jo CO2 rādītāji ir labāki. Mūsu pētījums rāda, ka situācija Rīgas skolās ir sliktāka, tāpēc arī kopējie skaitļi pagājušajā gadā nokritās uz leju. Šogad, kad vairāk braucam pa reģioniem, rezultāti uzlabojas.”
Gaisa mērītāji būs nākamgad
Daudzas skolas, saņemot no Veselības inspekcijas ziņojumu, jutušās pārsteigtas, jo gaidījušas labākus rezultātus. Izglītības darbinieku nepamatoto optimismu par klašu gaisa kvalitāti apliecina arī Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) veiktā aptauja, kurā 291 skola uzskata, ka tā ir laba, 169 – norāda uz vidēju un tikai 13 atzīst, ka slikta. 393 skolas apgalvo, ka mācību telpās tiek nodrošināta regulāra vēdināšana, divas atzinušās, ka vispār nevēdina.
Lai gan savulaik veiktais PVO pētījums un tagad arī Veselības inspekcijas līdz šim iegūtie dati liecina, ka ar gaisa kvalitāti izglītības iestādēs nevaram lepoties, IZM vēlas iegūt pilnu ainu par ventilācijas kvalitāti visās 600 Latvijas pašvaldību dibinātajās skolās (neskaitot pirmsskolas). To palīdzēšot noteikt gaisa kvalitātes mērierīces, kuru iepirkumam no valsts budžeta šogad tika piešķirti 3,7 miljoni eiro, skaidro IZM Struktūrfondu departamenta vecākais eksperts Edgars Lore.
Arī tāpēc, ka Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) saņēmis trīs pārsūdzības, tostarp no viena uzvarētāja. “Esam atsviesti atpakaļ laikā. Apstrīdējuma izskatīšanas termiņš ir 2., 3. decembris. Ja ministrijas lēmumu birojs atzīs par tiesisku un pareizu, varam virzīties uz līguma slēgšanu, citā gadījumā iespējama arī visa piedāvājuma pārvērtēšana,” skaidro eksperts. Visticamāk, līgumu ar pretendentiem šogad nenoslēgs un arī piegādes nenotiks, tāpēc ministrija rīkojas, lai ierīcēm ieplānoto naudu pārceltu uz 2022. gadu.
Paredzēts, ka pēc iepirkuma apstiprināšanas un līguma noslēgšanas ar pretendentiem mērierīču pasūtījumus atbilstoši skolu un klašu skaitam veiks pašvaldības un izvēlētajam piegādātājam piegāde būs jāveic 40 dienu laikā. Līdz ar gaisa kvalitātes mēriekārtām katrai klašu telpai skolā tiks izvietota arī ierīce, kas uzkrās visus datus par CO2 līmeni, temperatūru un gaisa mitrumu telpā. Šī informācija skolas vadībai un skolotājiem palīdzēs kontrolēt gaisa kvalitāti un laikus nodrošināt pietiekamu tā apmaiņu.
Ne visās pašvaldībās ventilācijai ir priekšroka
IZM eksperts uzsver, ka ministrija skolu ventilācijas sistēmu problēmai pastiprināti pievērsusies 2015./2016. gadā līdz ar Eiropas Savienības struktūrfondu programmu, kas bija paredzēta izglītības iestāžu modernizācijai. “Gatavojot konkursa dokumentāciju, pievienojām arī rekomendācijas modernai skolai, kurā bija īpaši uzsvērta ventilācijas nepieciešamība – izbūve vai pārbūve.”
Tomēr no struktūrfondu programmā iekļautajām 95 skolām ar jaunām vai atjaunotām ventilācijas sistēmām būs aprīkota aptuveni puse izglītības iestāžu, tāpēc ka lēmumu par līdzekļu izlietojumu noteica pašvaldības, skaidro E. Lore. Par labu piemēru viņš min Rēzekni, kas, ieguldot arī pašvaldības naudu, izbūvējusi mehānisko ventilāciju gan Valsts ģimnāzijā, gan 2. vidusskolā.
Šā gada sākumā valsts piešķīra finansējumu mehānisko ventilācijas sistēmu pārbūvei vai izbūvei 22 skolām, no kurām līdz šā gada beigām darbus plānots pabeigt vidusskolās Saldū, Skrundā un Rugājos, kā arī pamatskolās Raunā un Rubenē. Ministrija gan cerējusi uz vairāk pieteikumiem no tādām lielām Latvijas skolām kā Ādažu vidusskola, taču daudzviet izglītības iestādēm ventilācijas projekti nebija sagatavoti, lai tos ātri varētu iesniegt.
Finansējums paredzēts vairākiem tehniskajiem risinājumiem, taču par prioritāriem E. Lore nosauc centralizēto mehānisko ventilācijas ierīču projektus visā ēkā vai tās daļā, vērtējot tos darbībā un izmaksās par efektīvākiem. Tika piedāvāta arī decentralizēta ierīču izbūve, kad katrai klašu telpai ir sava atsevišķa iekārta.
Atbalsts ventilācijas uzlabošanai paredzēts arī nākamgad ar Eiropas Savienības programmu 30 miljonu eiro summā apmēram 20 skolām, kas reorganizētas izglītības reformas gaitā un atrodas ārpus jaunajiem novadu centriem. Būvniecības darbi varētu notikt no 2023. līdz 2026. gadam.
“Tāpat kā šogad, arī nākamajā gadā Valsts kase piešķirs aizdevumus pašvaldībām izglītības iestāžu infrastruktūras uzlabošanai. Vai tiks uzlabota arī gaisa kvalitāte, tas jau atkarīgs no iestāžu dibinātāja,” nosaka eksperts.
Nupat Rīgas domes mērs Mārtiņš Staķis publiski pavēstīja, ka nākamgad pašvaldība ventilācijas uzlabošanai skolās ņems septiņu miljonu eiro kredītu.
Labs gaiss Raunas pamatskolā
Ap Ziemassvētkiem uz jaunu un labu ventilāciju cer Raunas pamatskola, kas valsts naudu izvēlējusies ieguldīt decentralizētā vēdināšanas sistēmā ar atsevišķu ierīci katrā mācību telpā. Darbi skolā noris kopš oktobra, un gandrīz visās klasēs jau uzstādītas 13 lielāka un četras mazāka izmēra iekārtas atbilstoši konkrētās telpas platībai.
Izvēle par labu šādam risinājumam kritusi nesen veiktā ēkas remonta dēļ, jo centralizētajai sistēmai būtu vajadzīga daudz lielāka pārbūve. Vēl viens labums – būvdarbi notiek paralēli mācībām un tām netraucē. No pārējām skolas telpām ventilācijas ierīce tiks uzstādīta arī bibliotēkā.
Inženiertīklu būvdarbu vadītājs Lauris Lazdiņš no SIA “Sanart” risinājumu vērtē kā ērtu un efektīvu: “Ventilācijas izbūvei nav jāizjauc visa skola, un gaisa apjoma ražība ir tāda, ka desmit minūtēs klasē var nomainīt visu gaisu. Ventilācijas iekārtas gaisu no telpas izpūš ārā, bet no āra paņemto arī uzsilda. Maksimālā gaisa apmaiņa telpā lielajās ierīcēs ir 800 kubikmetru stundā, mazākajās – ap 400–500 kubikmetru stundā.”
Direktore Evija Pumpuriņa, kas šajā amatā strādā tikai kopš jūlija, spriež, ka ar ventilācijas ierīču spējām un efektivitāti iepriekš jāiepazīstina visi skolotāji, lai nav tā, ka ir ventilācija, bet tā vispār netiek ieslēgta vai darbināta tikai minimālā režīmā.
“Subjektīvo faktoru nevar izslēgt, kas redzams arī vēdināšanā ar logiem, taču gan jau nonāksim pie risinājuma. Gaidu ar nepacietību, kāda būs ekspluatācija, jo no kolēģiem Stalbes vidusskolā esmu dzirdējusi, ka lokālajām ierīcēm ir tik stipra gaisa padeve, ka pūš uz skausta vai pleciem, kas ikdienas darbā nav pieņemami.”
Ierīces ir Vācijas uzņēmuma “Stiebel Eltron” ražojums, tā pārstāvis Latvijā un tehniskais eksperts Kārlis Platacis sola, ka mācību procesu netraucēs ne troksnis, nedz stipra gaisa pūsma, jo iekārtā gaisa ātrums ir neliels, kas to padara par klusu sistēmu.
Patlaban tiek pabeigti kosmētiski darbi, drīz sāksies sensoru pievienošana, kuru uzdevums būs sekot līdzi gaisa kvalitātei, un, tiklīdz CO2 koncentrācija palielināsies, iekārta automātiski sāks darboties, lai veiktu gaisa apmaiņu.
Eksperta viedoklis
Ar piecu minūšu vēdināšanu nepietiks
Jurģis Zemītis, Rīgas Tehniskās universitātes Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas institūta asociētais profesors: Esmu ne tikai zinātnieks, bet arī projektētājs, un savulaik kādai skolai biju uzprojektējis mehānisko ventilāciju, kas tika izbūvēta, bet pirms pāris gadiem, kad bijām tur aizbraukuši, redzējām, ka sistēma netiek darbināta, stāv aizsalusi, tāpēc ka jāpatērē enerģija, kas maksā vairāk nekā atvērt logu. Tagad elektrības dārdzības dēļ šādu gadījumu varētu būt vēl vairāk.
Sadarbības projektā ar kādas skolas zinātniski pētnieciskā darba autori mēs ar kolēģiem kā RTU speciālisti izpētījām, ka telpā var dabūt normālu rezultātu arī ar dabisko vēdināšanu, taču tad tā jāvēdina biežāk nekā tikai ik pēc 40 minūtēm. Ziemā piecās minūtes rezultāts netiek sasniegts, jo kumulatīvi pēc vairākām stundām CO2 līmenis kāpj uz augšu.
Neuzskatu, ka būtu liela jēga visās Latvijas skolās un klasēs mērīt gaisu, ja tā kvalitāti nevar jūtami mainīt ar ventilāciju. Zinām, ka situācija ir slikta, jo līdzšinējie mērījumi rāda, ka CO2 līmenis zem 1000 ppm ir tikai 9% mācību telpās. Tomēr gaisa kvalitātes mērītāji klasē, kur vizuāli skolēniem būtu redzams CO2 līmenis un viņi varētu pabakstīt skolotāju, ka jāvēdina klase, dotu pozitīvu efektu.
Ventilācijas ierīcēm labākais risinājums ir centralizēta mehāniskas pieplūdes – nosūces ventilācija ar siltuma atgūšanu, izmantojot lielāku vai mazāku automātiku. Kaut kādos gadījumos var izmantot arī decentralizētas ierīces, kurām ir ātrāka uzstādīšana, taču ēkas ārsienā pie katras telpas jāveido divi caurumi un arī gala cipars sanāks lielāks.
Publikācija sagatavota ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu
Par publikācijas saturu atbild AS “LATVIJAS MEDIJI”.