Ļogās Krievijas varas vertikāle – “Vienotā Krievija” zaudē popularitāti 1
Tuvojoties pašvaldību vēlēšanām 8. septembrī, pieaug Kremļa bažas par to iznākumu, jo valdošās partijas “Vienotā Krievija” kandidāti zaudē popularitāti.
Apgabalu gubernatoru un pilsētu mēru vēlēšanas liecinās par vēlētāju noskaņojumu un spēku samēru starp Kremļa partiju un reģionu partijām. Ekonomiskajai situācijai sarežģījoties, Kremlis cer uz augstu naftas cenu saglabāšanos pasaules tirgū, lai izmantotu naftas un gāzes eksporta pienesumu algu celšanai un sociālās spriedzes mazināšanai.
Priekšvēlēšanu manevri
Par Krievijas prezidenta Vladimira Putina izveidotās “varas vertikāles” ļodzīšanos liecina fakts, ka prezidents atcēla savu vasaras atvaļinājumu, lai divas nedēļas pabūtu “zemēs” un apspriestos ar politiķiem apgabalos, kur notiks vēlēšanas. Kremlis pārstājis uzdot “Vienoto Krieviju” kā varas partiju, faktiski atsakoties no idejas par vienpartijas sistēmu, atzīmē Maskavas Augstākās ekonomikas skolas politoloģijas profesors Nikolajs Petrovs. “Vienotās Krievijas” kandidāti ir vēlēšanu sarakstu galvgalā 75 procentos apgabalu, kur notiks pašvaldību vēlēšanas. Ir tikai četri izņēmumi: Aizbaikāla apgabals, kura gubernators pārstāv partiju “Taisnīgā Krievija”; Smoļenskas apgabals (Liberāldemokrātiskā partija); Vladimiras apgabals, kur prezidenta Putina ieceltajai gubernatorei Svetlanai Orlovai vēlēšanās būs jāsacenšas ar vietējās aprindās populāro eksgubernatoru Nikolaju Vinogradovu (Krievijas Komunistiskā partija) un Jaroslavļas apgabals, kur pēc korumpēto amatpersonu atstādināšanas uz gubernatora amatu kandidēs pasaules pirmā kosmonaute Valentīna Tereškova. Vairākos apgabalos spēcīgiem kandidātiem, kuri nav Kremļa favorītu vidū, dažādu iemeslu dēļ liegta reģistrācija.
Varas iestādes nevairās arī no tādiem veciem trikiem kā “Vienotās Krievijas” saraksta izvietošana vēlēšanu zīmju kaudzītes virspusē, kam var būt nozīme, izraugot pašvaldības, kur vidēji reģistrēti 18 partiju saraksti, atzīmē avīze “The Moscow Times”.
Drīz pēc vēlēšanām oktobra sākumā paredzēta “Vienotās Krievijas” konference, kur varētu tikt apspriests jautājums, vai saglabāt to kā varas partiju. Daži analītiķi uzskata, ka Kremlis šķiet apmierināts ar pašreizējo politisko izkārtojumu, kur nevienai partijai nav skaidri noteikts valdošās partijas statuss, taču toni nosaka “Vienotās Krievijas” un tās atzara “Viskrievijas tautas frontes” tandēms, kam ir iespēja izmantot plašus administratīvos un finanšu resursus.
Cīņa par Maskavu
8. septembra vēlēšanās uzmanības centrā būs mēra izraudzīšana Maskavā, kur opozīcijai ir spēcīga ietekme. Lai radītu demokrātiskas izvēles iespaidu, ar Kremļa atbalstīto līdzšinējo pilsētas galvu Sergeju Sobjaņinu sacentīsies vēl pieci kandidāti. Ja opozīcijai būtu izdevies vienoties par vienota kandidāta izvirzīšanu, viņam būtu reālas cerības piedalīties vēlēšanu otrajā kārtā, liekot trūkties Kremļa kandidātam. Maskavas vēlēšanu komisija nolēma nesvītrot no kandidātu saraksta opozīcijas līderi Alekseju Navaļniju, lai gan viņš apsūdzēts vairākos likumpārkāpumos un pēc tiesas prāvas pagaidām atbrīvots pret drošības naudu. Navaļnijs pat netika diskvalificēts pēc tam, kad pēc kratīšanas viņa dzīvoklī it kā tika atrasti nereģistrēti priekšvēlēšanu aģitācijas materiāli. Šķiet, Navaļnijam ir svarīga loma 8. septembra vēlēšanās un tāpēc viņa kadidatūra netiks svītrota, atzīmē laikraksts “The Moscow Times”.
Daļa Kremļa elites gribētu, lai Sobjaņins uzvar vēlēšanu pirmajā kārtā, taču ar nelielu pārsvaru. Ja Navaļnijs savāktu 10 – 20 procentus balsu, šis uzdevums būtu izpildīts, turklāt Kremļa polittehnologi varētu apgalvot, ka tā saucamais opozīcijas līderis un Putina kritiķis nebauda plašu atbalstu pat Maskavas liberāļu aprindās.
Daži analītiķi uzskata, ka ultrakonservatīvie spēki Putina aprindās grib izspēlēt “Navaļnija kārti” pret mēra pienākumu izpildītāju Sobjaņinu, lai turētu viņu “īsā ķēdē” un atturētu Sobjaņinu no varbūtēja nodoma izvirzīt savu kandidatūru Krievijas prezidenta vēlēšanās. 2012. gadā prezidenta vēlēšanās Putinu atbalstīja tikai 47 procenti Maskavas iedzīvotāju. Sobjaņins ir vājš runātājs un priekšvēlēšanu kampaņā radis paļauties uz administratīvo resursu izmantošanu, tāpēc atteicās piedalīties televīzijas debatēs ar Navaļniju un citiem kandidātiem. Navaļnijs ir spožs orators, uzrunājot vēlētājus gan internetā, gan metro stacijās, gan lielveikalos, tāpēc debates tika raidītas tikai vietējos televīzijas kanālos, kam ir salīdzinoši maz skatītāju. Navaļnija piedalīšanās Maskavas mēra vēlēšanu kampaņā ir padarījusi šīs vēlēšanas par (ne)uzticības balsojumu Kremļa un Putina politikai, rak-sta “MT”.
Aicina “restartēt” partiju sistēmu
Trīs tā dēvētās “sistēmiskās opozīcijas partijas” – “Taisnīgā Krievija”, Liberāldemokrātiskā partija un Komunistiskā partija – nav spējušas palielināt savu atbalstītāju skaitu, jo vairākumā balsojumu Valsts domē šo partiju deputāti atbalstījuši Kremļa nostāju.Krievijas bijušais finanšu ministrs Aleksejs Kudrins, sabiedrībā augstu vērtēts par profesionalitāti un godīgumu, izveidojis Pilsonisko iniciatīvu komiteju, aicinot “restartēt” partiju sistēmu, jo pašreizējām partijām nav skaidru ideoloģisku nostādņu un vērtību. Bijušais Valsts domes deputāts un opozīcijas partijas “Tautas brīvība” dibinātājs Vladimirs Rižkovs, aicinot lauzt valdošās partijas monopolu, salīdzinājis varas partiju “Vienotā Krievija” ar grimstošu kuģi, no kura daži politiķi bēg uz reģionālajām partijām “Pilsoniskā platforma”, “Taisnīgā Krievija”, “Dzimtene”, “Krievijas patrioti” un citām, cerot uz savas politiskās karjeras turpinājumu.
