
Vai Dūklavs pārdeva zemi? 56
Dūklavs: “Ainār, es tev gribēju vienu praktisku jautājumu palūgt. Man tur, saproti, man arī tanī skaitā tur viens zemes gabals ostā pieder tīri privāti. [..] Daugavas kreisajā krastā blakus “Gāzei”, uz šito pusi… Tur zem vienas firmiņai, īstenībā divām viņš tagad ir piereģistrēts. Deviņi hektāri. [..] Ja ir interese, par salīdzinoši pieņemamu cenu… [..] Kaut kā vajadzētu tikt no viņa vella vaļā… Kā es saprotu, tev tur ir gala vārds tanīs lietās, ko tur ļaut, neļaut… Ja tur būtu kādiem večiem interese… Kādreiz gribēja lielas naudas tie mani kompanjoni, es jau tur nemaisos tanīs lietās iekšā…” [..]
Šlesers: “Kas ir īpašnieki?”
Dūklavs: “Tas viens čalis no “Gāzes”, tur vietnieks. Bet visi ir zem svešām famīlijām. Tie, kas tur ir, tie neskaitās. Zēni ir nolēmuši, ka grib tikt vaļā. [..] Man tur kādi desmit proči, nav daudz. Ja es esmu pareizi informēts par cenu, tad viņi grib 15 ļimončikus.”
Šlesers: “Ujjj… Tādas cenas nav! Tādas cenas nav un nebūs! Te paies 20 gadi, kamēr apgūs…”
Dūklavs: “Bet paklausies, Ainār, – ja viņi atrod paši, tie puiši, jūs tur neliksiet kāju priekšā, ja kāds gatavs paņemt to gabaliņu?”
Šlesers: “Nu, lai pērk – mēs neizmantojam parasti pirmpirkuma tiesības, bet es tev vēlreiz saku – ir nereāli. Ja kāds grib darboties ostā, viņi nāk pie ostas vadības, pie Loginova vai manis, un mēs skaidri pasakām, kur vēl zemes ir pieejamas, jo mums ir brīvas zemes, un, ja viņš var dabūt zemi, nepērkot par lētu naudu nomā, tad priekš kam viņam pirkt? Pilnīgi nereāli. Es tā ļoti maigi izsakos.”
Dūklavs: “Paldies par informāciju! Teikšu zēniem, ka cerības nav tik vienkārši. Vienīgi lūgums, ja viņi kaut ko atrod, lūgums no tavas puses – neliec kāju priekšā.”
Šlesers: “Nē, nē, nē. [..] Bet nav neviens – es nezinu, kur kāds [ostā] pirktu īpašumā zemi. Tādas summas var būt, kad tu būvē kādu debesskrāpi. Bet tur tādu nebūvēsi. Lai 10 miljonus atpelnītu, tad tev jābūt gadā tādai peļņai… Nezinu, kādām kravām tur ir jābūt.”
“LA” jautājums zemkopības ministram Jānim Dūklavam:
Vai pārdevāt savu privāto zemes gabalu un par cik lielu summu?
J. Dūklavs: “Man nav piederējusi zeme ostā, ne arī ostas apkārtnē, ne Daugavas labajā, ne arī kreisajā krastā. Visu, kas man pieder, var izlasīt manā deklarācijā. Arī sievai un bērniem nav piederējusi un nepieder zeme ostā un tās teritorijā. Tas, ka esmu runājis ar daudziem investoriem par termināla būvi ostā, par iznomāšanu, jā, es to nenoliedzu. Arī par pieminēto zemes gabalu runāju, piedāvāju iegādāties un būvēt. Tas zemes gabals piederēja vienai ostas kompānijai, nevis man. Tomēr es labprāt noklausītos sarunu kopumā, nevis no tās izrautus fragmentus, kā veči sēž pie kafijas tases un runājas. To naudu ne jau es vēlos, bet tā kompānija grib, un Šlesers tikai apstiprina, ka tas ir neprātīgs cipars.”