Žurnāls “Ir” atklātībai nodevis līdz šim nepubliskotas viesnīcā “Rīdzene” 2009. – 2011. gadā ierakstītas sarunas, kas liecina par Aināra Šlesera, Aivara Lemberga un Andra Šķēles ietekmi lielākajā Rīgas ostas uzņēmumā – “Rīgas Tirdzniecības osta” (RTO), politbiznesmeņu slēptajiem plāniem pārņemt nacionālo aviokompāniju “Air Baltic”, saimniekošanas stilu Rīgas pašvaldības uzņēmumos. Sarunās skartā informācija liecina par iespējamu noziegumu slēpšanu, politiskās varas izmantošanu savtīgos nolūkos un meliem vai ciniskām varas spēlēm, kas domātas vēlētāju muļķošanai. Žurnālā un portālā publicēto sarunu apjoms ir liels, iesaistīto un minēto personu klāsts ir plašs. Par daudzām apspriestajām lietām žurnālisti lūguši skaidrojumu pašiem runātājiem (Aivaram Lembergam, Jānim Urbanovičam, Andrim Amerikam, Jānim Dūklavam u. c.). Vairākumā gadījumu amatpersonas gan atrunājas, ka neatceras, ka sarunas esot viltotas u. tml. Aivars Lembergs izplatījis paziņojumu presei, kur nevis skaidro faktus, bet savā stilā pāriet atbildes pretuzbrukumā “propagandas kampaņai”, ko “organizējuši un finansējuši savtīgā noziedznieka Džordža Sorosa pakalpiņi Latvijā, lai ietekmētu politisko procesu saistībā ar Saeimas vēlēšanām”. Lembergs arī raksta: “1) sarunu forma un saturs, cik tas attiecas uz mani, ir apzināti, melīgi sagrozīts, tai skaitā izdaiļots ar spēcīgiem palīgvārdiem; 2) KNAB un prokuratūra septiņus gadus meklēja manu dalību Rīgas Tirdzniecības ostā – neatrada, lidsabiedrībā “Air Baltic” – neatrada, jo nav iespējams atrast to, kas nav; 3) mēs esot sastādījuši 2010. gadā jauno valdību ar “Saskaņas” dalību – tikai nezin kāpēc valdību sastādīja ZZS kopā ar “Vienotību”.” 56
“Latvijas Avīze” izvēlējās atsevišķus fragmentus, kur sarunās pieminēti arī citi politiķi un amatpersonas, un vaicāja viņu viedokli. Fragmenti pārpublicēti no žurnāla “Ir” un portāla irlv.lv. Žurnāla “Ir” redakcija vēsta, ka sarunu saturs “Ir” kļuvis zināms no avotiem, kas lūdz savu identitāti neatklāt.
Vai Ulmanim māju cēla Jūlijs Krūmiņš?
Lembergs: “Es saprotu… Klausies, ko tas Ulmanis? Viņš grib dabūt pa zobiem no manis?”
Šlesers: “Nu, tur ira… Mēs runājam vienu, viņš izdara citu. Nu, mēs tagad to “Par labu Latviju” atstāsim tādā frakcijas līmenī. Bet zini, ar tiem vecajiem…”
Lembergs: “Protams, tev vajadzēja pajautāt! Vot, nepajautājāt! Varējāt ar mani padiskutēt. Es jau uzreiz pateicu, ka es neatbalstu jūsu [apvienošanos], bet labi, tas ir cits stāsts. Tāpat kā tu varēji vēl būt domes deputāts, vicemērs, ja būtu piekrituši, kā es teicu. Un es būtu dabūjis citus procentus, starp citu. Vienotība huj būtu tik daudz dabūjusi, un būtu pilnīgi cits spēles laukums. Bet nu labi, tas ir pagātnē.
Ulmanis bija atjaunotās [Latvijas] Zemnieku savienības līderis, viņi otra lielākā frakcija bija aiz “Latvijas ceļa”, kad atjaunoja neatkarību. Tad “Latvijas ceļš” paņēma premjeru un tad ZS izvirzīja un ievēlēja Ulmani par prezidentu. Viņš bija vienu termiņu, otru termiņu. Beidzās tas termiņš, tad ZS bija izlidojusi ārā no Saeimas, nu viņam bija īstais brīdis ķerties pie partijas vadības, pareizi?”
Šlesers: “A viņš aizgāja prom.”
Lembergs: “Nevis viņš vienkārši aizgāja, viņš viņus apdirsa. Tā ar namjokiem, ka tur, bļaģ nu, tādi oligarhi… Nu, oligarhi tolaik vēl lietoti netika… Vot tur kaut kādi tādi, zini… Un pasūtīja dirst. Tagad viņš atnāca pie jums. (..) Uz otro termiņu viņam nebija balsis. Es tev pateikšu, viņam bija aptuveni kādas 40 balsis. Un Andris man toreiz – tas bija īsi pirms mūsu lielā kara – Andris saka, klausies, velns, davaj to Ulmani! Man nahuj to Ulmani vajag, bet viņam vajag, un mēs salikām, ko mēs tur varam – no opozīcijas, un “ceļā” jau arī nebija atbalsts. Un kopā mēs savācām, man liekas, 13 balsis. Iznāca, ka man bija kādas astoņas un Andrim bija piecas. Nē, mēs pat vairāk savācām – 15, man bija deviņas, Andrim sešas. Bļaģ, un viņš dabūja 57 [patiesībā 53] balsis, tas Ulmanis! Saproti, viss baigi skaisti… Bet mēs tad zinām, ka mēs likām! Un tur bija zināms budžetiņš – ne jau par skaistām acīm. Ulmanim vajadzētu Andrim, bļaģ, visu laiku roku bučot, bļaģ… Labi, viņš par manu lomu vispār nezina, jo Andris visu laiku ar viņu kontaktējās. (..)
A kas Ulmanim māju cēla, ja ne Jūlijs Krūmiņš? Tak visi to zina! Un kā viņš brauca, kārtoja šitam te kokvilnas pārkraušanu, un par to viņš viņam būvēja māju. Tā taču ir zināma lieta, mēs taču visi to zinām. Ne jau mani aizskar tas oligarhi, hujņa zin, bet vienkārši…”
“LA” jautājums eksprezidentam Guntim Ulmanim:
Vai jūs esat informēts, kā tika noorganizēts atbalsts jūsu pārvēlēšanai par Valsts prezidentu 1996. gadā? Vai Jūlijs Krūmiņš jums cēla māju?
G. Ulmanis: Pašpārliecinātie oligarhi savstarpēji sarunājoties laiž tā, ka jūra līdz ceļiem, un runā visu, kas ienāk prātā. Man to ir ļoti grūti komentēt. Ja tiks noskaidrots, ka sarunas patiešām ir autentiskas, tad būtu jāizvērtē, kas tajās ir patiesība un kas meli.
