Ločmele-Luņova, iespējams, iesaistīta 3,6 miljonu eiro atmazgāšanas lietā 1
Prokuratūra pagaidām nav lūgusi Saeimas piekrišanu deputātes Regīnas Ločmeles-Luņovas (S) izdošanai kriminālvajāšanai, taču, iespējams, viņa iesaistīta 3,6 miljonu eiro atmazgāšanas krimināllietā, kuru nesen Finanšu policijas pārvalde (FPP) nodeva prokuratūrai.
Prokuratūras preses sekretāre Aiga Eiduka aģentūrai LETA apstiprināja, ka prokuratūra lietu, kurā aizdomās tiek turēta deputāte, ir saņēmusi, taču procesa virzītājs pagaidām nav lūdzis parlamentam izdot deputāti apsūdzības uzrādīšanai. Eiduka gan atturējās prognozēt, kad tas varētu notikt.
Iespējams, ka Ločmele-Luņova ir saistīta ar FPP nesen Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētajai prokuratūrai kriminālvajāšanas sākšanai nosūtīto kriminālprocesu par 22 uzņēmumu organizētā grupā veiktu izvairīšanos no pievienotās vērtības nodokļa (PVN) nomaksas (753 808,11 eiro) un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas lielā apmērā (3 601 085,01 eiro).
Kriminālvajāšanu lūgts sākt pret 33 personām. Valsts ieņēmumu dienestā (VID) aģentūrai LETA nedz apstiprināja, nedz noliedza, ka deputāte būtu iesaistīta tieši šajā lietā, neminot nevienas personas vārdu vai uzņēmuma nosaukumu.
VID pagājušā nedēļā izplatīja preses paziņojumu, kurā teikts, ka organizētās noziedzības grupējums nepilna pusotra gada garumā izvairījās no PVN maksājumu nomaksas, izmantojot nepatiesas informācijas saturošus darījumu apliecinošus dokumentus – radīja šķietamu priekšstatu, ka minētie darījumi izmantoti saimnieciskās darbības nodrošināšanai, kā rezultātā tika iegūtas tiesības veikt PVN priekšnodokļa atskaitīšanu, nodarot valstij mantiskus zaudējumus lielā apmērā.
Lai naudas līdzekļi nonāktu organizētās noziedzības grupas rīcībā, tika izmantotas fiktīvi noslēgtas vienošanās, aizdevumi, mainot finanšu līdzekļu piederību. Fiktīvo darījumu ķēdē tika iesaistīti vairāk nekā 70 gan reāli strādājošu, gan fiktīvu uzņēmumu, tajā skaitā arī Lietuvā, Ķīnā un Singapūrā reģistrēti uzņēmumi.
Kriminālprocesa gaitā kopumā konfiscēti un atmaksāti valsts budžetā 240 060 eiro un 10 045 ASV dolāri. Kriminālprocesā arestēti arī Latvijas uzņēmumam piederoši naudas līdzekļi 22 000 eiro apmērā, kas atrodas bankas kontā Igaunijā. Lēmums par piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanu juridiskai personai, lai atlīdzinātu zaudējumus valsts budžetam, pieņemts attiecībā uz vairākiem reāli strādājošiem uzņēmumiem.
Kriminālprocesa pirmstiesas izmeklēšanas laikā vairāki uzņēmumi laboja PVN deklarācijas un veica PVN atmaksu, tādējādi sedzot nodarītos zaudējumus valsts budžetam.
Organizētais noziedzīgais grupējums bija izveidojis sarežģītu naudas atgūšanas mehānismu – lai mainītu finanšu līdzekļu un preču izcelsmi, tika izmantots Lietuvā reģistrēts uzņēmums, no kura kontiem naudas līdzekļi tika izņemti skaidrā naudā un izmaksāti Latvijā patiesajiem labuma guvējiem vai arī fiktīvu uzņēmumu ķēdē iesaistītie Latvijā reģistrētie uzņēmumi pārskaitīja naudas līdzekļus uz Polijā, Ķīnā, Singapūrā un citās valstīs reģistrētu uzņēmumu kontiem par precēm, kuras tika iegādātas Lietuvā reģistrēto uzņēmumu vajadzībām.
Pēc minēto preču realizācijas Lietuvā divi tās iedzīvotāji ar kurjera palīdzību nodeva skaidru naudu shēmas organizatoram Latvijā, kā rezultātā skaidro naudu atguva shēmas patiesie labuma guvēji. VID Finanšu policijas pārvaldes amatpersonas minēto kurjeru aizturēja vienā no šādiem naudas līdzekļu nodošanas brīžiem.
Reāli strādājošie uzņēmumi darbojās dažādās sfērās, piemēram, reklāmas nozarē, apsardzes pakalpojumu sniegšanā, kafijas biznesā, veica celtniecības un remonta darbus, sniedza noliktavu pakalpojumus, nodarbojās ar medikamentu tirdzniecību, biznesa konsultāciju sniegšanu.
Savukārt Ločmele-Luņova vakar izplatīja paziņojumu, kurā norādīja, ka prokuratūrā nodota krimināllieta, kurā viņas iepriekšējais liecinieka statuss pirms trim nedēļām ticis nomainīts uz aizdomās turētā statusu. Runa ir par piecus gadus senu lietu. Izmeklēšanai viņa bija nodevusi visus nepieciešamos dokumentus un izmeklētājiem visus šos piecus gadus nebija nekādu jautājumu. Neskatoties uz to, pirms lietas nodošanas prokuratūrai viņas statuss lietā tika nomainīts.
Viņa uzskata, ka inkriminētais noziegums ir meli un ir to gatava pierādīt kā pašā prokuratūrā, tā arī jebkuras tiesas priekšā. Latvijas Televīzijas raidījums vakar vēstīja, ka Satversmes aizsardzības birojs viņai atteicis pielaides piešķiršanu darbam ar valsts noslēpumu.
