Kāpēc locītavas sāp, smeldz un deformējas 0
Lai pilnībā izbaudītu kustību brīvību un saglabātu fiziski aktīvu dzīvesveidu visa mūža garumā, viens no priekšnosacījumiem ir veselas locītavas.
Tomēr, kā parāda BENU aptiekas jaunākā veselības monitoringa rezultāti, septiņiem no desmit iedzīvotājiem ir sūdzības par locītavu sāpēm.
Ko parāda pētījums
Pētījuma rezultāti atklāj, ka 68% aptaujāto mēdz sāpēt locītavas. Ar locītavu sāpēm biežāk saskaras vecāka gadagājuma cilvēki, kā arī trūcīgākie Latvijas iedzīvotāji. Piemēram, vecumā no 18 līdz 24 gadiem sūdzības par biežām locītavu sāpēm ir 6%, vecuma grupā no 25 līdz 34 gadiem – 8%, savukārt vecumā no 64 līdz 75 gadiem – 30% aptaujāto.
Starp respondentiem ar zemu ienākumu līmeni 28% bieži sāp locītavas,
starp iedzīvotājiem ar vidējiem ienākumiem šis rādītājs ir 17%, savukārt ar augstiem ienākumiem tikai 11% aptaujāto atzīmējuši, ka bieži izjūt locītavu sāpes.
Kāpēc sāp locītavas
Ģimenes ārste Zane Zitmane skaidro – locītavu sāpju galvenos cēloņus var iedalīt trīs grupās:
• ar slodzi saistītas sāpes – locītavu traumatiski bojājumi, pārāk liela fiziskā slodze darbā vai kādā no sporta veidiem, kā arī liekais svars, kas pārlieku noslogo locītavas;
• specifiskas iekaisīgas slimības – tās locītavās veidojas iekaisuma rezultātā, piemēram, dažādu autoimūnu slimību vai reimatoīdā artrīta dēļ. Pie vainas var būt arī pārslimots vīrusa vai bakteriāls iekaisums jeb reaktīvais artrīts, kā arī kāda akūta saslimšana;
• deģeneratīvas jeb ar locītavas skrimšļa nodilumu saistītas sāpes, tās ir visbiežāk sastopamās pārmaiņas locītavās. Ārsti šādos gadījumos runā par osteoartrītu vai osteoartrozi.
Kad jāvēršas pie ārsta
Locītavu sāpes traucē un ierobežo kustības, līdz ar to cilvēkam grūtāk veikt vienkāršas ikdienas aktivitātes, piemēram, piecelšanos no gultas, apģērbšanos, staigāšanu. Turklāt, ilgstoši nevēršoties pie ārsta, locītavās iestājas neatgriezeniskas izmaiņas, ko sauc par locītavas deformāciju. Tas nozīmē, ka locītava vairs neveic savu funkciju vai arī veic to tikai daļēji. Tas jau draud ar nopietnām problēmām un ikdienas kustību ierobežojumiem, brīdina ārste.
Tāpēc, sākoties locītavu sāpēm, pacientam vispirms jādodas pie sava ģimenes ārsta, kurš ievāks saslimšanas anamnēzi, pēc iespējas precīzāk noskaidros locītavas sāpju cēloni, nosūtīs pacientu uz papildu izmeklējumiem: asinsanalīzēm, rentgenu un sāpošās locītavas ultrasonogrāfiju, ja būs nepieciešams – arī pie locītavu slimību speciālista: traumatologa vai reimatologa. Ģimenes ārsts arī var izrakstīt kādus pretsāpju un pretiekaisuma medikamentus.
Ar gadiem vielmaiņas procesi organismā kļūst lēnāki, skaidro ārste. Tas iespaido arī locītavas – to skrimšļi sāk nodilt, un novecojot tās kļūst trauslākas, līdz ar to vecāka gadagājuma cilvēki biežāk saskaras ar sāpēm locītavās. Piemēram, jauniem cilvēkiem, arī bērniem visbiežāk tās būs dažādas traumas (sasitumi, lūzumi), veciem cilvēkiem – locītavu deģeneratīvās saslimšanas – osteoartrīts vai kāda no specifiskajām slimībām, piemēram, reimatoīdais artrīts.
Ārsta padomi
Kā ilgāk saglabāt locītavu veselību
Iesaka ģimenes ārste Zane Zitmane
• Locītavu veselības pamatnoteikums ir kustības. Katru dienu ieteicamas mērenas, sabalansētas slodzes aktivitātes, piemēram, vismaz 20–30 minūšu pastaigas svaigā gaisā.
• Ja darbs saistīts ar ilgstošu sēdēšanu, ik pa laikam jāpieceļas un jāizstaipās vai jāpastaigājas.
• Nodarbojoties ar fiziskajām aktivitātēm, jāatceras par drošību, lai izvairītos no dažādām traumām, kā arī katram jāizvērtē savs sagatavotības līmenis un jāpiemēro atbilstīga slodze.
• Jālieto sabalansēts uzturs, iekļaujot piena produktus, kas ir dabīgs kalcija avots. Katru dienu vajadzētu izdzert vismaz 2 litrus ūdens.
• Nepieciešams lietot D vitamīnu vecumam atbilstīgās profilaktiskajās devās.
• Parādoties locītavu sāpēm, laikus jāmeklē ārsta palīdzība, lai saprastu sāpju cēloni un novērstu locītavu funkciju zudumu.
