Locītavas raida SOS signālus. Neignorē tos! 0
Mēdz teikt, ka veselam cilvēkam ikreiz sāp citā, slimam – vienā un tajā pašā vietā. Arī veselas locītavas var iesāpēties vai iekrakšķēties. Taču, ja pēc traumas sāpes locītavā dažu dienu laikā kļūst tikai stiprākas, ja viena vai vairākas locītavas ilgāku laiku sāp bez redzama iemesla, pietūkst, kļuvušas stīvas un mazāk kustības, pienācis laiks doties pie speciālista.
Sāpes. Par ko tās var liecināt?
Locītavu sāpes var rasties gan pēc dažādām traumām, piemēram, sasitumiem, sastiepumiem, mežģījumiem un lūzumiem, gan slimību dēļ. Tām var būt dažādi cēloņi, piemēram, iekaisuma process, kristālu izgulsnēšanās, infekcijas, skrimšļa deģenerēšanās un citi.
Pēc traumas locītavu sāpes var pakāpeniski mazināties pat vairākas nedēļas, taču, ja dažas dienas pēc traumas sāpes ir tikpat stipras vai pat stiprākas, jāvēršas pie traumatologa. Sāpes vienlaikus ar funkcijas zudumu pleca, elkoņa, ceļa vai kādā citā locītavā liecina, ka tā, visticamāk, ir izmežģīta, tādēļ pie ārsta jādodas nekavējoties.
Gados vecākiem cilvēkiem raksturīgas pēdas locītavas traumas: saišu plīsums, potīšu kaula lūzums ziemas sākumā, jauniešiem tās biežāk saistītas ar sportošanu – slēpošanu, futbolu. Par traumas smagumu liecina ne tikai sāpes, bet arī pietūkums, kustību apjoma ierobežojums locītavā.
Bieži vien no dažādām traumām cieš ceļa locītavas. Piemēram, sāpes var izraisīt atdalījies skrimšļa gabaliņš, kas iekritis sinoviālajā šķidrumā. Tas, kurā vietā sāp, nereti var palīdzēt noskaidrot sāpju cēloni. Sāpes ceļa locītavas sānos parasti saistītas ar saišu bojājumu vai meniska plīsumu, aizmugurē – ar meniska plīsumu vai Beikera cistu, kas visbiežāk liecina par citām ceļa locītavas problēmām, piemēram, artrītu.
Ja traumas nav bijis, bet parādījušās sāpes locītavās, tas liecina par muskuloskeletālu vai citu orgānu sistēmu saslimšanu. Bez ievērības nedrīkst atstāt locītavu sāpes, kas turpinās ilgāk par divām nedēļām. Taču, ja locītava turklāt arī pietūkusi, apsārtusi, karsta – tā ir neatliekama situācija, kad ārsta palīdzība jāmeklē nekavējoties.
Sāpes locītavās var būt arī daudzu slimību izpausme. Piemēram, progresējošas sāpes plaukstā vai pēdā var izraisīt nervu nospiedums nervu
kanālos, kuri izvietoti plaukstas, pēdas vai elkoņa locītavas apvidū. Visbiežāk tiek nospiesti plaukstu pamatnes nervi (tas ir karpālā kanāla sindroms), arī rokas nervs elkoņa līmenī.
Ja tiek nospiests elkoņa nervs, kas atrodas elkoņa locītavas iekšpusē, pirmais simptoms ir nevis sāpes elkonī, bet tirpums mazajā pirkstiņā un zeltnesī. Sāpju cēlonis var būt arī muskuļu iekaisums jeb tā sauktais tenisista elkonis, no kura parasti cieš krāsotāji, galdnieki, arī tenisa un golfa spēlētāji. Sāpes rodas elkoņa sānos vienā punktā, reizēm tās staigā augšup un lejup pa roku un kļūst stiprākas, rakstot vai paceļot priekšmetus. Svarīgi noskaidrot, vai sāpes locītavās saistītas ar izmaiņām pašā locītavā: skrimšļa noārdīšanos, saišu vai locītavas gļotsomiņas iekaisumu (bursītu), vai arī ir kādu citu orgānu sistēmu slimības izpausme.
Pirmām kārtām jāpārliecinās, vai sāpes locītavās neizraisa paraneoplastiskais sindroms, kas parādās ļaundabīgu procesu ietekmē. Sāpes locītavā bez izmaiņām pašā locītavā (ko apliecina locītavu rentgenoloģiska un ultrasonoskopiska izmeklēšana) ir ļoti nopietns simptoms, kas var liecināt pa agrīnām onkoloģiskām izpausmēm. Vēl nopietnāka situācija ir, ja asinsanalīzē parādās arī paaugstināta eritrocītu grimšanas reakcija (EGR).
Vai ir atšķirība – sāp viena vai vairākas locītavas? Ja sāp viena locītava, visbiežāk tas saistīts ar izmaiņām tieši šajā locītavā. Vairāk jāsatraucas, ja sāp vairākas locītavas, it īpaši, ja tās nav pietūkušas. Lai noteiktu slimības diagnozi, ārstam svarīgi zināt, vai sāp simetriskās vai asimetriskās, lielās vai mazās locītavas. Piemēram, simetrisks mazo locītavu (kāju un roku pirkstu) bojājums raksturīgs reimatoīdajam artrītam. Pirmās parasti tiek skartas abu roku pirkstu un plaukstu pamatnes locītavas, bet tikai pēc tam – arī elkoņi un ceļgali. Sāpes un stīvums īpaši pastiprinās uz rīta pusi, locītavas ir pietūkušas, bet pamazām tās iekustas, un stīvums pāriet. Ja sāpes jūtamas vietās, kur cīpslas pievienotas kaulam, piemēram, papēdī, kuram piestiprināta lielākā cīpsla cilvēka ķermenī – Ahilleja cīpsla, un sāpes ir apakšējo ekstremitāšu locītavās, tas varētu raisīt aizdomas par ankilozējošo spondiloartrītu (dažreiz iekaisums skar ne tikai mugurkaula, bet arī roku un kāju lielās locītavas). Bez ievērības nevar atstāt arī to, kad parādās sāpes. Iekaisuma izraisītas sāpes uzliesmo naktī un no rīta. Ja roku pirksti no rītiem ir piepampuši, stīvi, sāpīgi, bet, tos izkustinot, sāpes mazinās – cēlonis, visticamāk, ir reimatoīdais artrīts. Sāpes un stīvums mugurkaula locītavās, kas moka naktīs, bet no rīta pavingrojot pāriet, varētu liecināt par ankilozējošā spondiloartrīta sākumu. Savukārt osteoartrīta izraisītās sāpes pieņemas spēkā kustību laikā. Jo ilgāks bijis miera periods, jo stiprākas sāpes, atsākot kustības. Slimībai progresējot, tās ir arī miera stāvoklī, var pastiprināties mitrā laikā..
