Visbiežāk tā ir rentgenogramma locītavām. 0
RADIOLOĢISKĀ IZMEKLĒŠANA
Tā parasti tiek sākta ar rentgenogrāfiju, kas ir neatņemama muskuloskeletālās radioloģijas izmeklēšanas metode un tiek lietota šajā nozarē kopš tās atklāšanas 1895. gadā. Rentgenogrammā redzami kauli, locītavas un apkārtesošo mīksto audu ēnas.
Taktiku par tālāku radioloģisku izmeklēšanu nosaka primārās aprūpes speciālists un muskuloskeletālais radiologs, savstarpēji konsultējoties.
Daktere Anda Kadiša piebilst: “Rentgena uzņēmumos mēs vieglāk varam izvērtēt visas kaulu struktūras – gan locītavu kaulu stāvokli, gan izmaiņas, traumatiskus bojājumus. Savukārt grūtāk ar rentgenu ir precizēt artrīta aktivitāti, konstatēt agrīnas artrīta izraisītas izmaiņas, lai var laikus noteikt pareizu diagnozi, gan arī to, vai tas ir iekaisuma artrīts, kas ļoti būtiski atšķiras no tā sauktā deģeneratīvā jeb vecuma artrīta. Visiem cilvēkiem dzīves laikā locītavas dilst, un agri vai vēlu praktiski visiem cilvēkiem attīstās nodiluma artrīts jeb osteoartrīts. Tā attīstības pakāpe un ātrums atkarīgs no iedzimtības, locītavu noslogojuma dzīves laikā un blakusslimībām.”
ULTRASONOGRĀFIJA
Ja pacientam veicama ultrasonogrāfija locītavām, šis izmeklējums ir salīdzinoši lēts un pieejams,” par citu izmeklēšanas metodi stāsta ārste Ilze Eņģele. “Ar to varam konstatēt gan artrīta aktivitāti, gan atšķirt, vai tas ir iekaisuma vai deģeneratīvs artrīts, varam arī ļoti labi izvērtēt mīkstos audus: saites, cīpslas, locītavu kapsulu, muskuļus, vai nav kāds strukturāls bojājums vai pārrāvums. Šī ir viena no metodēm, kas būtu jāveic pacientiem, kuriem ir salīdzinoši jauns locītavu bojājums. Dažkārt, veicot tikai rentgenu locītavām, pie pareizas diagnozes var nonākt novēloti.”
Daktere Anda Kadiša uzsver, ka agrīnajā locītavu problēmu diagnostikā priekšroka būtu dodama tieši ultrasonogrāfijai. Kolēģe Ilze Eņģele paskaidro: “Ultrasonogrāfija ļauj izmeklēt mīkstos audus: muskuļus, cīpslas, saites, kas atrodas ap locītavām un kauliem. Ultraskaņas viļņi nespēj šķērsot kaulu, tālab kaulu tādā veidā nav iespējams izmeklēt. Ultrasonogrāfija ir vienīgā metode, kas to paveic dinamiski, izvērtējot funkciju.
Tās kontrolē iespējams veikt arī biopsiju – iegūt audu gabaliņu vai šķidrumu, tāpat arī mērķtiecīgi ievadīt medikamentus konkrētā bojājuma vietā.”
“Ultrasonogrāfijas metode izmantojama, lai agrīni, savlaikus diagnosticētu iekaisuma artrītu, lai izvērtētu terapijas efektivitāti, slimības progresēšanu un aktivitāti. Ļoti agrīni var konstatēt arī erozīvās izmaiņas, kas ir ilgstoša iekaisuma sekas,” piebilst Anda Kadiša.
MAGNĒTISKĀ REZONANSE
Vēl kāda metode, ar kuru var izvērtēt mīkstos audus un atšķirt iekaisuma artrītu no deģeneratīvā, ir magnētiskā rezonanse. Vienlaikus, pēc Andas Kadišas sacītā, tā ir dārgāka un grūtāk pieejama metode. Ārste paskaidro: “Ar magnētisko rezonansi mēs varam redzēt dziļākās struktūras, kurām nepiekļūstam ar ultrosonogrāfiju. Piemēram, var konstatēt ceļa locītavas meniska bojājumus. Magnētiskā rezonanse arī ir vienīgā izmeklēšanas metode, ar kuru spējam konstatēt kaula smadzeņu tūsku, kas ir pati agrīnākā iekaisuma izpausme kaulaudos. Līdzīgi ir ar specifiskām vietām, piemēram, sakroileālajām locītavām (kurās savienojas mugurkauls ar iegurni). Ir reimatoloģisku slimību
grupas, kurām raksturīgs iekaisums šajās locītavās, un tieši magnētiskā rezonanse ir tas izmeklējums, ar ko savlaicīgi un precīzi var konstatēt agrīnu aktīvu iekaisumu.”
