LNT: diskusiju par Valsts prezidenta personīgo ārstu varētu sākt pēc Vējoņa izveseļošanās 11
Patlaban nav īstais brīdis, lai sāktu diskusijas par Valsts prezidenta personīgā ārsta vietas izveidi, taču to varētu darīt pēc prezidenta Raimonda Vējoņa izveseļošanās. Šādu viedokli raidījumam “LNT Ziņas” pauda Valsts prezidenta kancelejas Preses dienesta vadītājs Oskars Volfs.
“Šajā laikā, kamēr notiek Valsts prezidenta atveseļošanās, par šo jautājumu nevajadzētu diskutēt, bet, kad ārstēšanās process būs noslēdzies, tad par to var sākt runāt, protams, izvērtējot šī ārstniecības procesa gaitu un ņemot vērā rezultātus,” sprieda Volfs.
Pēc neatkarības atgūšanas, atjaunojot Valsts prezidenta institūtu, šāda štata vieta kancelejā bijusi. Personīgais ārsts bijis Gunta Ulmaņa laikā. Taču tas vairs nav bijis Ulmaņa pēcteču Vairas Vīķes-Freibergas, Valda Zatlera un Andra Bērziņa kancelejās.
“Visa tā lieta man likās tik normāla, dabiska un pareiza. Šinī gadījumā, es domāju, ir jāpieņem attiecīgie lēmumi, lai prezidenta institūcijas ietvaros būtu ārsts, kas atbild par prezidenta veselību,” uzskata Ulmanis.
Straujais darba ritms un lielā slodze neļauj valsts pirmajai personai privātā kārtā pienācīgi parūpēties par savu veselību, atminas eksprezidents.
“Kad man dienā bija desmit uzstāšanās, tad skaidrs, ka man kaut kur vakarpusē kājas trīcēja un ne tikai kājas trīcēja. Un tad ir svarīgi, lai tev ir ārsts, kurš var tev gan piepalīdzēt tīri tehniski, gan ar saviem padomiem. Nevajadzētu prezidentu pamest bez medicīniskās apkalpošanas,” uzskata Ulmanis.
Tomēr, atšķirībā no citu valstu līderiem, Latvijas prezidentu ārvalstu vizītēs ārsts nav pavadījis un tas radījis arī sarežģījumus.
“Es atceros, ka savā laikā biju vizītē Parīzē, man nebija šis ārsts līdzi, jo Latvijā tāda prakse nav, un es dabūju nakts laikā steidzamības kārtībā Parīzē meklēt ārstu, kas man palīdzēja tajā situācijā. Tā kā no skolas ir jāmācās,” vērtēja Ulmanis.
Diskusiju par valsts nodrošinātu ārstu, kas rūpētos par Valsts prezidenta veselību, vēlas rosināt Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Kardioloģijas centra vadītājs Andrejs Ērglis.
“Tā, protams, mēs varam daudz teikt par to, ka ģimenes ārstam un tā tālāk, bet tas viss tik vienkārši arī nav. Ir lietas, kuras vienkārši, manuprāt, ir valstij jānodrošina. Ir valsts funkcijas,” raidījumam teica ārsts.
Papildu tiešajiem mediķa pienākumiem šim cilvēkam varētu būt arī specifiskas funkcijas, piemēram, komunikācija ar presi, jo prezidenta kancelejas darbinieki var nepārzināt kaut vai medicīnisko terminoloģiju.
“Šajā gadījumā būtu ļoti labi, ka tā būtu centralizēta komunikācija ar sabiedrību. Atzīsim godīgi, ka šoreiz viss notika mazliet haotiski,” atzina Ērglis.
