LNT: bijušas tikai piecas tiesvedības par zaudējumiem slikto ceļu dēļ 0
Lai gan Latvijas ceļu uzturētāju aprēķini liecina, ka puse no visiem Latvijas ceļiem jeb katrs otrais kilometrs ir sliktā stāvoklī, kopš neatkarības atjaunošanas ir bijušas tikai piecas tiesvedības saistībā ar zaudējumiem ceļu stāvokļa dēļ, 14.oktobrī vēstīja LNT raidījums „Top 10”.
“Latvijas valsts ceļu” Juridiskās daļas vadītāja Ivonna Straudovska raidījumam pastāstīja, ka visas tiesvedības ir bijušas tā sauktas „bedru lietas”, izņemot vienu, kurā vainota slidena brauktuve.
Raidījums atzīmēja, ka „Latvijas valsts ceļi” sakāvi cietuši tikai vienā no šīm prāvām. Turklāt uzvaru svinējusi nevis kāda privātpersona, bet gan Saeimas autobāze, kuras īpašumā esoša automašīna bedrē nolauzusi riteni. Pēc „Latvijas valsts ceļu” pārstāves teiktā, tiesvedība ilgusi sešus gadus un kompensācijas apmērs bijis 400 latu.
Apdrošinātāji uzskata, ka vēršanos pret ceļu uzturētājiem par zaudējumu kompensācijām saistībā ar sliktā ceļu stāvokļa dēļ izraisītām avārijām un automašīnu bojājumiem apgrūtina policijas virspusīgā attieksme, fiksējot negadījumu apstākļus. Lai pierādītu ceļu uzturētāju prettiesisko rīcību, kvalitatīvi noformētam protokolam ir visbūtiskākā nozīme.
„Pamats, kāpēc neejam uz tiesu, ir tas, ka bieži vien lietās trūkst no policijas puses nepieciešamie savāktie argumenti, kas ļauj tiešām pamatoti norādīt, kas ir vainīgā puse. Ideālā variantā, ja policija norādītu ne tikai apstākļus, bet pateiktu, ka vadītājs pie tā nav vainojams, ar to pietiktu, lai ar izslēgšanas metodi konstatētu, ka ceļu uzturētājs vai īpašnieks ir atbildīgs par tām bedrēm, kas tur ir. Policija cenšas pieiet neitrāli – nepasakot ne jā, ne nē, ne melns, ne balts,” “Top 10” sacīja apdrošināšanas kompānijas “Ergo” Transportlīdzekļu, civiltiesiskāš apdrošināšanas un personu apdrošināšanas departamenta direktors Ivars Vismanis.
Savukārt apdrošināšanas sabiedrības “Balta” atlīdzību direktors Ingus Savickis atzīmēja, ka būtisks ir jautājums, kā konkrētais policists konkrētajā gadījumā negadījumu ir nofiksējis – ne visi, piemēram, bedres dziļumu nofiksē, kur šī bedre atrodas, vai vadītājs varēja no bedres izvairīties, vai tā bedre bija laikus pamanāma.
“Top 10” vēstīja, ka savukārt Valsts policija (VP) ir pārliecināta, ka visi kolēģi strādā godprātīgi un pret saviem pienākumiem attiecas atbildīgi. „Jāfiksē visi apstākļi, ja auto bojāšana ir cēloniskā sakarā ar iebraukšanu bedrē, viennozīmīgi inspektoram ir jāizmēra gan bedres diametrs, gan dziļums, arī fotografēšana tiek veikta. Ja neko nedara tādu, tad cilvēkam ir tiesības aizrādīt. Tas ietilpst policijas uzdevumos,” raidījumam uzsvēra VP Rīgas reģiona Kārtības policijas priekšnieka vietnieks Normunds Krapsis.
Savukārt advokāts Aldis Gobzems raidījumam atzīmēja, ka ir pietiekami daudz juridisku argumentu, kas varētu spēlēt par sliktu tieši autovadītājam, ne ceļu uzturētājam. „Ceļu satiksmes noteikumos skaidri un nepārprotami ir pateikts, ka autovadītājam ir jāizvēlas atbilstošs braukšanas ātrums, ievērojot to, kādi ir laika apstākļi un kāda ir ceļa kvalitāte. Ja autovadītājs uzskata, ka taisnīgi, ka no ceļa uzturētāja kaut kas pienākas, tad tikpat labi ceļu uzturētājam šķiet – ka taisnība ir, ja autovadītājs brauktu uzmanīgāk,” uzsvēra Gobzems.
“Latvijas valsts ceļi” pieder valstij, uzņēmums pārvalda valsts autoceļu tīklu, administrē valsts autoceļu tīkla finansējumu un organizē iepirkumus valsts vajadzībām.
