LNO orķestrim nepieciešami jauni instrumenti 1
Izrāde “Mīla uz trim apelsīniem” varētu būt bijusi daudz kvalitatīvāka, ja orķestra instrumenti būtu labākā stāvoklī, izrādes preses konferencē pauda “Mīlas uz trim apelsīniem” muzikālais vadītājs Mārtiņš Ozoliņš.
Viņš stāstīja, ka iespējas izrādes veidošanā ir bijušas ierobežotas, jo Sergeja Prokofjeva darbā vajadzīgi vairāki īpaši instrumenti, kuri operas orķestrī ir sliktā stāvoklī. Basklarneti esot bijis nepieciešams aizņemties. Ozoliņš uzsvēra, ka dažu instrumentu sliktā kvalitāte tomēr nav iemesls, lai vispār neatskaņotu Prokofjeva mūziku.
Ozoliņš norādīja, ka opera ir ne tikai stilistiski izaicinoša, bet arī tās instrumentācija ir piņķerīga, “Mīlā uz trim apelsīniem” esot ļoti daudz solistu. Ozoliņš pastāstīja, ka cenšas tvert visu kopumu, jo atsevišķi solisti šajā operā tik ļoti neizceļoties, salīdzinot, piemēram, ar citu Prokofjeva operu “Romeo un Džuljeta”.
Ozoliņš tikai nedēļu ir izrādes muzikālais vadītājs, taču arī iepriekš viņš piedalījies tās izstrādē kā diriģents. Jautāts par to, vai amata maiņa neietekmē viņa darbu ar orķestri, Ozoliņš atbildēja, ka vienkārši dara savu ikdienas darbu, strādājot ar orķestri. Diriģents gan atzīmēja, ka notikušo mēģinājumu ir bijis mazāk, nekā sākotnēji paredzēts. Tā ir problēma, ar kuru saskāries izrādes jaunais muzikālais vadītājs.
“Mīla uz trim apelsīniem” apvieno komēdiju un traģēdiju, poēziju un grotesku, romantisku pasaku un filozofisku satīru. Iecere rakstīt operu “Mīla uz trim apelsīniem” Prokofjevam radās 1918. gadā, veicot ceļu caur Sibīriju, Japānu un pāri Klusajam okeānam uz ASV. Operas sižets ir balstīts Karlo Goci tāda paša nosaukuma komēdijā – sirreālā stāstā par karaļdēlu, kuru līdz hipohondrijai novedusi salkana dzeja. Slimību var ārstēt ar smiekliem, bet galmā ne visi vēlas prinča izveseļošanos. Pasaules pirmizrādi opera piedzīvoja 1921.gadā Čikāgā. Latvijā “Mīla uz trim apelsīniem” līdz šim iestudēta vienu reizi – 1964. gadā.
LNO jauniestudējuma režisors Aleksandrs Titels informēja, ka šī opera ir par teātri, ko visbiežāk iestudē kā “teātri teātrī”. Titels atzina, ka gribējis iziet ārpus tradīcijas rāmjiem un nonācis pie kaut kā līdzīga ielas teātrim. Izrāde būšot stāsts par parastiem cilvēkiem, kas nonākuši ekstrēmos apstākļos. Stāsts aicinot nenokārt degunu. Titels atzīmēja, ka jau Puškins teicis, ka grūtsirdība ir nāves grēks. Ja kaut viens cilvēks uz šīs planētas ir spējīgs uz pašironiju, tātad pasaule nav bezcerīga, un mums visiem ir vēl iespēja.
Titels šo operu veidojot pirmo reizi, taču jau iepriekš ir režisējis Prokofjeva operas. Viņš pastāstīja, ka vēlas skatītājiem dot to pašu, ko vēlējās Prokofjevs, radot šo operu, – pārsteigt un sagādāt prieku. Viņš uzsvēra, ka izrādes veidošanā vienmēr rodas problēmas, bet Rīgā viņš saticis māksliniekus ar labu humora izjūtu, ar kuriem viņam ir bijis prieks strādāt.
“Mīlas uz trim apelsīniem” scenogrāfs Vladimirs Arefjevs pastāstīja, ka izrādē simboliska nozīme ir krāsām un to attiecībām. Būtiski izrādē ir koši melnie, koši baltie, koši oranžie un zilie toņi. Viņš norādīja, ka pilnīgi visu varam uztvert caur ģeometriskām formām – regulārām, neregulārām, taisnstūriem, paralelogramiem, kvadrātiem vai apļiem. Ar šo formu attiecībām esot iespējams izteikt pat juteklisko sākotni. Arī skatuves telpa esot būvēta kā formu teātris.
Izrādē piedalīsies LNO solisti Romāns Poļisadovs, Krišjānis Norvelis, Viesturs Jansons, Raimonds Bramanis, Andris Lapiņš, Inga Šļubovska, Dana Bramane, Ilona Bagele, Irma Pavāre, Rihards Mačanovskis, Jānis Apeinis un citi, viessolisti Vasilijs Jefimovs, Garijs Agadžanjans, Fēlikss Kudrjavcevs un Anatolijs Sivko, tāpat šajā izrādē uz LNO skatuves debitēs Borisa un Ināras Teterevu atbalstītās LNO akadēmijas audzēkņi Rihards Millers un Mihails Čulpajevs. Liela nozīme operā un tās iestudējumā esot kora māksliniekiem, jo arī pats Prokofjevs kora partiju atzinis par pašu galveno un arī grūtāko.
Operas “Mīla uz trim apelsīniem” pirmizrāde paredzēta 7.decembrī.
Jau ziņots, ka LNO pārtrauca sadarbību ar izrādes “Mīla uz trim apelsīniem” muzikālo vadītāju Mihailu Tatarņikovu un par jauno muzikālo vadītāju iecēla Ozoliņu. LNO pārstāve šo rīcību pamatoja ar to, ka operas “sarežģītās specifikas dēļ” tās sagatavošanā ir bijusi nepieciešama pastāvīga muzikālā vadība. Tas nav izdevies Tatarņikova aizņemtības un prombūtnes dēļ, tāpēc LNO ir mainījusi izrādes muzikālo vadītāju.
Ozoliņš 1.decembrī stāsies arī LNO galvenā diriģenta amatā.
